"Videi draudzīgs" produkts vairs nebūs tukšs vārds. Ko paredz Eiropas Parlamenta direktīva, kas dalībvalstīm jāapstiprina līdz 27. martam?

"Videi draudzīgs", "klimata neitrāls", "dabas iedvesmots"... Kā liecina pētījumu kompānijas "Kantar" veikts pētījums, 52% patērētāju ir saskārušies ar zīmoliem, kas snieguši maldinošu informāciju par savu preču ilgtspējīgumu. Turklāt maldinošas prakses novērotas visu nozaru segmentos - sākot ar pārtikas produktiem un noslēdzot ar kosmētiku vai pat bērnu rotaļlietām.

Lai ar negodprātīgo praksi cīnītos, Eiropas Parlaemts ir pieņēmis direktīvu "2024/825", kas uzliek dalībvalstīm par pienākumu līdz 2026. gada 27. martam publicēt visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu šīs direktīvas ievērošanu. Direktīvai visās ES dalībvalstīs jāstājas spēkā 2026. gada 27. septembrī.

Ko paredz direktīva?

Šī direktīva paredz, ka uzņēmumiem turpmāk būs jāsniedz pierādījumi par to, ka viņu apgalvojumi par produkta ilgtspējību ir precīzi, turklāt šiem piedārījumiem būs jābūt pārbaudāmiem. Tāpat uzņēmumu paustos apgalvojumus regulāri pārbaudīs neatkarīgs trešās puses eksperts, kura secinājumi būs jādara zināmi patērētājiem.

Direktīva arī paplašinās maldinošas komercprakses definīciju un aizliegs uzņēmumiem izmantot neoficiālus ilgtspējības marķējumus [kas nav oficiāli sertificēti] vai paust vispārīgus apgalvojumus par produktu, piemēram, norādot, ka tas ir "klimata neitrāls", ja netiks sniegti pierādījumi, kas apstiprina šos apgalvojumus. Jāpiebilst, ka jau iepriekš pastāvēja vispārīgi noteikumi par maldinošu komercpraksi un patērētāju aizsardzību, taču šī direktīva ieviesīs stingrākas prasības attiecībā uz zaļmaldināšanu un ilgtspējības marķējumiem.

Direktīvas ieviešana radīs izaicinājumus uzņēmējiem

Polijas Kosmētikas nozares asociācijas ģenerāldirektore Dr. Justīna Žeraņska medijam "strefaBIZNESU" uzsvērusi, ka līdz ar jauno direktīvu uzņēmējiem radīsies atsevišķi sarežģījumi. "Eiropas Savienībai acīmredzami ir labi nodomi, un es no visas sirds atbalstu šīs izmaiņas, taču viņi vēlas, lai mēs samazinām iepakojumu apjomu, un vienlaikus mums kā ražotājiem ir arvien vairāk jāraksta uz iepakojuma etiķetēm, lai patērētājiem izskaidrotu, par ko ir runa."

Viņa pauda, ka viens no risinājumiem būtu uz etiķetēm izvietot QR kodus, kas sniegtu detalizētāku informāciju par produktu, tomēr piebilda, ka tas varētu radīt sarežģījumus vecāka gadagājuma cilvēku vidū. 

Tāpat Žeraņska norādīja, ka trešās puses verifikācija padārdzinās produktu ražošanas izmaksas. "Mēs veidojam pilnīgi jaunu elementu, kas noņems atbildību [no uzņēmējiem, jo viņiem vairs nebūs pašiem jāapstiprina produktu īpašības] un pārņems uzraudzības lomu. Bet no otras puses, šis process apgrūtinās ikdienas komunikāciju starp ražotājiem un patērētājiem. Ja kādai trešajai pusei būs jāapstiprina katrs apgalvojums [ko kompānija veiks], tad mums katru reizi būs par to jāmaksā."

Tikmēr direktīvas autori uzkata, ka tā padarīs uzņēmumu komunikāciju ar patērētājiem skaidrāku un uzticamāku. Paredzams, ka pēc direktīvas stāšanās spēkā vairums uzņēmumu Eiropas Savienībā atteiksies no nepamatotu vides apgalvojumu paušanas par saviem produktiem. Direktīvas mērķis ir novērst maldināšanu un palielināt caurspīdīgumu tirgū. 

Raksts sagatavots ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu.