Plūdu draudi var būt visu gadu - kuri reģioni varētu ciest visvairāk?

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) Prognožu un klimata daļas vadītājs Andris Vīksna “Kas Jauns Avīzei” saka, ka pēdējos gados ir mainījusies plūdu situācija un tā ir saistīta ar klimata pārmaiņām: “Šo procesu ietekme uz plūdu situāciju ir lēna, bet noturīga. Tā rezultātā plūdi kļūst “izstieptāki”, un mēs novērojam biežākus lokālus applūšanas gadījumus visa gada garumā, ne tikai tradicionālajā pavasara plūdu periodā. Tāpat klimata izmaiņas ietekmē arī ziemas sezonu, kad temperatūra mainās straujāk, un tas rada nestabilākus ledus veidošanās apstākļus. Tāpēc šogad arī novērojām lielāku ledus biezumu un daudzumu, kas var radīt palu procesus, ja nebūs ideāli atkušņa apstākļi.”

Lielākie riski – Lielupes un Daugavas baseinos

Jautāts par to, kurās teritorijās šogad ir lielākais plūdu risks, speciālists tiec, ka pašlaik īpaša uzmanība tiek pievērsta Lielupes baseinam. Lietuvā šoziem izveidojās ļoti biezs ledus, kas virzās uz Latviju pa Mēmeli, un tas var radīt papildu apdraudējumu Lielupē. 

Lielākā daļa mazo upju ir jau sasniegušas savu lielāko ūdenslīmeņa atzīmi, un ūdens līmenis sāk kristies. Tomēr Lielupe un arī Daugava vēl saglabā augstu potenciālu risku. Šajā ziņā mēs varam gaidīt lokālus applūšanas gadījumus, piemēram, Jēkabpils un Līvānu pusē.

LVĢMC intensīvi monitorē upju ūdens līmeņus un prognozē plūdus. “Mēs izmantojam tehnoloģijas un datus, lai sekotu līdzi ūdens līmenim un ledus apstākļiem, uzraugām meteoroloģiskos apstākļus, jo tie būtiski ietekmē plūdu intensitāti. Ir izstrādāti plāni un procedūras, lai savlaicīgi informētu sabiedrību par iespējamiem apdraudējumiem, piemēram, ja tiek prognozēti palu periodi. Sadarbojamies arī ar vietējām pašvaldībām, lai nodrošinātu nepieciešamos sagatavošanās darbus un palīdzību,” norāda Andris Vīksna.

Ļoti svarīga ir sabiedrības informēšana. Regulāri tiek publicētas prognozes un brīdinājumi, kas ļauj vietējām pašvaldībām un iedzīvotājiem sagatavoties plūdiem.

Lielākie infrastruktūras darbi ir saistīti ar aizsargdambjiem un ūdens caurlaidēm, kas palīdz novērst lielu teritoriju applūšanu. Tomēr tas ir sarežģīts un dārgs process, kas tiek veikts pamazām. Jebkurā gadījumā šie pasākumi palīdz mazināt plūdu riskus un sekas.

Gaidām “zibensplūdus”

Par to, kas ar paliem un plūdiem gaidāms nākotnē, speciālists saka: “Uzskatām, ka nākotnē plūdu periodi kļūs garāki un biežāki. Tas galvenokārt saistīts ar klimata pārmaiņām – ar vairākiem mitruma periodiem, kas mainīsies ar sausuma periodiem. Vasarās mēs varam sagaidīt intensīvākas lietusgāzes, kas var radīt “zibensplūdus” un lokālas applūšanas. Pavasara plūdu pīķis var samazināties, jo mēs redzam lielāku mainīgumu ledus veidošanās un kušanas procesos, kas atkarīgi no temperatūras svārstībām.”

Visaktuālākā informācija par ūdens līmeni upēs un iespējamās applūšanas draudiem ir pieejama LVĢMC mājaslapā, kur tiek publicētas plūdu prognozes, brīdinājumi un ieteikumi iedzīvotājiem. Tāpat arī sadarbībā ar citām valsts institūcijām centrs regulāri sniedz informāciju medijiem un vietējām pašvaldībām, lai palīdzētu iedzīvotājiem sagatavoties.

Pirms nedēļas valdības Krīzes vadības sēdē tika uzklausīti ziņojumi par situāciju pavasara plūdu pārvaldībā. Tika pārrunāti iespējamie plūdu riski šopavasar, īpaši lielo upju baseinos, ko ietekmē sniega un ledus apjoms, kā arī pavasara meteoroloģiskie apstākļi. Tika norādīts, ka valsts un pašvaldību institūcijas ir savlaicīgi sagatavojušās iespējamiem plūdiem.

Latvijā 35 riska teritorijas

Klimata un enerģētikas ministrijā (KEM) “Kas Jauns Avīzei” skaidroja: “Atbilstoši nacionālajam regulējumam (Ūdens apsaimniekošanas likumam) plūdu riska pārvaldība nacionālā līmenī tiek īstenota trīs posmos:

* LVĢMC izstrādā sākotnējo plūdu riska novērtējumu, kura ietvaros tiek novērtēts plūdu risks visā Latvijas teritorijā, ņemot vērā gan iepriekš notikušus plūdus, gan iespējamo nelabvēlīgo ietekmi nākotnē klimata pārmaiņu dēļ, kā arī identificētas teritorijas ar būtisku plūdu risku.

* Saskaņā ar spēkā esošo novērtējumu (Sākotnējais plūdu riska novērtējums 2025.–2030. gadam) Latvijā kopā identificētas 35 nacionālas nozīmes plūdu riska teritorijas (teritorijas ar būtisku plūdu risku). Pēcāk minētajām teritorijām tiek izstrādātas iespējamo plūdu postījumu vietu un plūdu riska kartes un plūdu riska pārvaldības plāni. Plūdu kartēs tiek attēlotas plūdu riskam pakļauto teritoriju platības pie dažādiem scenārijiem un iespējamās nelabvēlīgās sekas (iespējami applūdušās ēkas, ceļi un citi).

*Savukārt plūdu riska pārvaldības plānos tiek izvirzīti mērķi un konkrētas rīcības plūdu riska mazināšanai.

Plūdi gaidāmi līdz aprīļa vidum

Šoziem Latvijā izveidojusies īpaši bieza sniega sega, līdzīga kā šī gadsimta sākumā. Arī ledus kārta upēs ir biezāka nekā citus gadus. Šādi ziemas noslēguma apstākļi var ietekmēt pavasara palu norisi un vietām paaugstināt ūdens līmeni, arī tur, kur tas iepriekš novērots reti vai nemaz. Lieli sniega krājumi upju baseinos un biezs ledus uz ūdenstilpēm palielina risku, ka pali var pāraugt plūdos. Palu sezona varētu ilgt līdz aprīļa vidum, bet pie lielajiem ezeriem – pat ilgāk.

Plūdi nenotiek visās vietās vienlaicīgi, tiem ir novērots secīgums, pakāpeniskums. Palu sezona sākās marta sākumā Kurzemes pusē (Ventas upes baseina apgabals). Palu maksimums Kurzemes upēs ir beidzies, ūdens līmenis šobrīd Kurzemes upēs jau samazinās.

Palu sezona turpinās Zemgalē (Lielupes baseins – I un II marta dekāde), Vidzeme (Gaujas baseins – III marta dekāde) un Latgalē (Daugavas baseins – III dekāde līdz aprīļa I dekāde). Nopietnāki izaicinājumi ir gaidāmi Daugavas un Lielupes baseinos, bet lokālus plūdus var izraisīt pat nelielu upju/grāvju nosprostojums.

Sāka gatavoties jau laikus

Gatavošanās pavasara palu sezonai tika uzsākta februāra otrajā nedēļā, ņemot vērā LVĢMC prognozes. KEM kā koordinējošā institūcija pēc informācijas saņemšanas par aptuveno atkušņa iestāšanās brīdi sasauca sanāksmi ar iesaistītajām organizācijām (VUGD, NBS, Valsts vides dienests, Krīzes vadības centrs, nozaru ministrijas, LVĢMC, “Latvenergo”, pašvaldības). Sagatavošanās periodā KEM organizēja virkni sanāksmju un semināru – kopumā bijušas vairāk nekā 15 dažādas sanāksmes.

Katrai no iesaistītajām pusēm ir sava atbildība pavasara palu sezonā, kuras tika pārrunātas kopīgās tikšanās laikā. LVĢMC regulāri atjauno prognozi (sešas reizes dienā), hidrologa komentārs par esošo situāciju Latvijas ūdenstilpēs un prognozētajām izmaiņām tuvākajās dienās tiek atjaunots reizi dienā. LVĢMC brīdinājumu sistēma sniedz operatīvu informāciju par bīstamiem laika apstākļiem un hidroloģiskām parādībām Latvijā. Sistēma ietver dzelteno, oranžo un sarkano brīdinājuma līmeni par stipru vēju, lietu, sniegu, apledojumu, karstumu vai ugunsbīstamību, informējot sabiedrību par iespējamiem riskiem un rīcību. Sistēma darbojas sadarbībā ar VUGD, un bīstamās situācijās brīdinājumi tiek izsūtīti arī kā šūnapraides paziņojumi mobilajos tālruņos. Brīdinājumi tiek publicēti interaktīvā kartē: bridinajumi.meteo.lv.

Publikācija sagatavota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu.