Kristīne Garklāva: “Piedzīvojot dabu līdz sirds dziļumiem, negribas darīt tai pāri”

Laiku pa laikam gadās piedzīvot arī ekoskumjas jeb sajūtu, ka esi bezspēcīgs pasaules problēmu priekšā. To, kāpēc ir svarīgi turēties pie videi draudzīgas pārliecības un rīcības, TV žurnālistei un publiskajai personībai Kristīnei Garklāvai atgādina iešana un būšana dabā. Bet tad, kad ir rasta motivācija, katrs pats varam izzināt un izvēlēties alternatīvas. Jo skaidrs ir viens – pasaule mainās, un mums jāmainās līdz ar to.

Ilgtspējīgi ieradumi sākas ar atbildības apziņu un empātiju pret šo zemi. Kristīnei šī iekšējā sajūta šķiet likumsakarīga kopš bērnības. “Piedzīvojot to, ko var dot daba, sajūtot to līdz sirds dziļumiem, negribas darīt tai pāri, un tad dabai draudzīgas ir arī dzīvesstila izvēles,” viņa saka. Kā izdodas šo apziņu saglabāt pilsētā? Lai neļautu to nomākt straujajam darbdienu ritmam, jāparūpējas, lai ikdienā ienāk lietas un atmiņas par vietām, kur cilvēks jūtas labi,  – Kristīnes mājās par tām atgādina liels, skaists nokritis koka zars no viņas īpašā kalna. Savā ziņā arī pilsētas dzīve ļauj apjaust un novērtēt to, kādas ir sajūtas, kad esi dabā. Domājot gan par pilsētas vidi, gan par savu veselību, Kristīne daudz iet kājām. “Labāk uz darbu vai tikšanos izeju pusstundu agrāk un pastaigājos. Rīgas ielās var satikt paziņas, tā veidojas sociālā kultūra un attiecības. Ir jauki, ka nedzīvojam tikai sociālajos tīklos, bet satiekamies arī pilsētā,” viņa atgādina. Aktuāls ir jautājums par pilsētvides piemērotību, jo Rīga ir autobraucējiem draudzīga pilsēta, taču arī tā ir katra paša izvēle – palikt mājās un šķendēties vai būt pilsoniski aktīviem. Pēdējā laikā taču novērojam arī pozitīvas tendences – vairākas Rīgas ielas pielāgotas gājēju un riteņbraucēju vajadzībām, vasarā pilsēta kļūst zaļāka, un dažkārt Rīgas centrā var sadzirdēt pat putnus.

Kristīne atzīst, ka nevar būt ilgtspējīga ikvienā solī, taču svarīga ir katra labākā izvēle no iespējamajām. Tas nāk par labu ne tikai videi, bet arī pašsajūtai – mēs jūtamies labi, kad ar cieņu izturamies pret citiem cilvēkiem un vidi. To var attiecināt arī uz produktiem, ko patērējam. Ja neuztveram tos kā vienreizlietojamus, bet novērtējam preču kvalitāti un to izgatavošanā ieguldīto darbu, tad arī esam gatavi par tām maksāt un lietot ilgstoši. Nav jākrīt galējībās un, ja konkrētajā dienā nav spēka, nevajag sevi nosodīt par ēdiena pasūtīšanu vienreizlietojamos traukos. Taču ekonomiskā situācija mūs nereti nostāda situācijā, kad nevaram šķērdēties un maksāt par izmetamām precēm, bet jāizvēlas ilgmūžīgāki risinājumi.

Ilgtspēja pret ērtību

Nereti mazāk ilgtspējīgas izvēles izdarām nevis tāpēc, ka mums daba nemaz nerūp, bet vienkārši tāpēc, ka tas ir ērti… Un iemesls lielā mērā ir tehnoloģiju attīstība. “Protams, es priecājos par 21. gadsimta tehnoloģisko progresu dažādos līmeņos – gan par digitālajām tehnoloģijām, gan apģērbu, kas ļauj dzīvoties pa āru arī skarbos apstākļos. Taču mūsu uzdevums ir tehnoloģijas novērtēt, bet neuztvert par pašsaprotamām un neizmantot tur, kur varam tikt galā paši,” Kristīne dalās savā redzējumā un atceras kādu Zilākalna Martas vīziju – ainu, kur cilvēki pilsētā pārvietojas pa slīdošām lentēm, jo tas ir ērtāk nekā kustēties pašiem... “Ir jāsaprot, kādā mērā izmantot tehnoloģijas, lai tās nenodarītu pāri ne prātam, ne ķermenim. Taču tad, kad sanāk pavadīt pārāk daudz laika ierīcēs, nevajag mesties sevi nosodīt,” atgādina Kristīne. Tāds ir arī bezatkritumu kustības uzstādījums – ir labi zināt veidus, kā samazināt atkritumu radīšanu, neieslīgstot fanātismā. Planētai nav vajadzīgi pāris simtu cilvēku, kas ikdienā ir simtprocentīgi bezatkritumu fanāti, daudz lielāka pozitīvā ietekme ir tad, ja miljoniem cilvēku dara vismaz nedaudz. Tā ir laba doma, ko sev atgādināt brīžos, kad kremt tas, ka visus labos patēriņa ieradumus īstenot neizdodas.

Ilgtspējas tēma kļuvusi īpaši aktuāla digitālās vides ietekmē – algoritmi mūs pazīst labāk par mums pašiem un saka priekšā, ko vēlamies. Lielai daļai sociālajos tīklos redzamā satura jau ir pievienotas saites, kur iegādāties konkrētos produktus, un vairākums no mums tām labprāt seko. Tāpēc viens no pirmajiem soļiem, ko spert ilgtspējas virzienā, ir ierobežot soctīklos pavadīto laiku. Tas nāks par labu ne tikai mentālajai veselībai, bet arī finansēm – neradīsies kārtējā iegriba iegādāties lietas, par kurām iepriekš nemaz nezinājām, ka tās vēlamies. Nereti gadās iekrist soctīklu apmānā, nepadomājot par saviem reālajiem apstākļiem. Piemēram, iegādāties pavasara kleitu, ko prezentē “Instagram” modele no Kalifornijas, bet, pienākot Latvijas pavasarim, izrādās, ka kleitu ne reizi nesanāk uzvilkt, jo laikapstākļi paģērējuši staigāt lietusmētelī. Tāpēc pirms spontānās iepirkšanās vienmēr ir vērts apspriesties ar sevi pašu – vai šis apģērbs ir piemērots manam dzīvesstilam, klimatam, vai manā dzīvē vispār ir notikumi un situācijas, kurās to vilkt? Apzināties, kādu saturu patērējam, ir dažādā ziņā vērtīgi. Jāatceras, ka mūsu pašu ziņā ir arī izvēle, kam sekot. Ir gana daudz satura veidotāju, kuri stāsta par ilgtspējīgu modi un kosmētiku, dalās savā pieredzē un lepojas ar unikāliem vintāžas tirdziņu vai “otro roku” veikalu atradumiem.

Kristīne uzsver vēl vienu tehnoloģiju lietošanas aspektu, kas vairākumam MI lietotāju joprojām nešķiet pašsaprotams, bet ir ārkārtīgi būtisks – nozīme ir katram liekam jautājumam un pat vārdam. “Sākumā arī es biju jauka pret mākslīgā intelekta rīku “Chat GPT”, sveicinājos un pateicos, bet, runājot ar vides un tehnoloģiju ekspertiem, uzzināju, cik izmaksā katra mana liekā frāze; pasaulē kopumā tas ir milzīgs un bezjēdzīgs datu patēriņš. Es atmetu sasveicināšanos un sagrāvu savu naivo mītu – “ja pasauli pārņems mākslīgais intelekts, tad man būs lielākas izredzes, jo esmu bijusi jauka pret to”. Kopš uzzināju, cik resursu patērē katrs mans meklējums, pārdomāju jautājumu formulējumus un saņemu arī pietiekami precīzu atbildi.” Līdzīgi agrāk cilvēki mēdza katrās kāzās un svētkos laist gaisā balonus – tā, it kā tie pēc tam paši no sevis izgaistu, nevis nonāktu pasaules jūrās un okeānos. Tagad ietekmes ķēdes kļūst vēl sarežģītākas, tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi turpināt interesēties un izzināt, kā tiek ražoti produkti un kur tie paliek, kad savu laiku ir nokalpojuši, lai nezināšanas dēļ lieki nepiesārņotu vidi.

Kristīnes Garklāvas dzīvesstila izvēles

Pārtika daudziem ir lielākais ilgtspējas izaicinājums. Pērn Latvijā atkritumos nonāca 269 tonnas pārtikas jeb 144 kilogramu “uz cilvēku”. Tā kā katram produktam reiz beidzas derīguma termiņš, Kristīne rūpīgi skatās, kas rakstīts uz iepakojuma, un ilgākai uzglabāšanai pērk produktus ar tālāku termiņu, bet ar šodienas vai rītdienas datumu, ja tos plānots pagatavot tajā pašā dienā. Vienkāršs, bet vērtīgs ieteikums – kārtot ledusskapi “pēc lielveikala principa” – ātrāk patērējamos produktus, kam drīz beigsies derīguma termiņš, lieciet plaukta priekšpusē.

Pārrodoties mājās ar iepirkumu maisiņu, pats sāpīgākais ir pārtikas iepakojuma apjoms, kas nonāk atkritumos, saka Kristīne. Diemžēl bieži vien tā ir ražotāju atbildība, un pircēja izvēle nav liela. Bet, kad vien iespējams, viņa izvēlas produktus ar mazāku un pārstrādājamu iepakojumu.

Jau 20 gadus Garklāva ir veģetāriete. Augu valsts ēdienkarte ir visdraudzīgākā videi, tai seko veģetārā diēta. Planētai par labu nāks kaut vai pāris veģetāru dienu ieviešana savā nedēļas uztura plānā. Lielisks avots iedvesmai ir biedrības “Dzīvnieku brīvība” izaicinājums “Neapēd zemeslodi”, kurā var piedalīties ik janvāri, bet iepazīties ar augu valsts un veģetāru uzturu – visa gada garumā.

Apģērba ražošana pasaulē rada 20% no industriālajiem notekūdeņiem, saasina dzeramā ūdens problēmu, piesārņo vidi ar ķimikālijām un mikroplastmasu, kā arī rada tekstilatkritumus. Kristīnei ir izdevies pamazām kļūt ilgtspējīgākai, piemēram, izvairoties no atlaižu laika buma, ja vien nav nepieciešams kas konkrēts. Skapī tagad ir lielākoties kvalitatīvs apģērbs, ko viņa valkā regulāri un ilgi. Maz avangardisku drēbju, bet vairāk viegli kombinējamu apģērba gabalu, piemēram, T krekls, kas iegādāts pirms četriem gadiem, tobrīd bijis gana dārgs, bet izrādījies tā vērts. Retāk valkājamie ir svētku tērpi, taču Kristīnei nav aizspriedumu vilkt vienu un to pašu apģērbu vairākkārt – skapī ir pat kleitas, kas iegādātas pirms desmit gadiem. Arī šajā aspektā sabiedrības uzskati mainās gan pasaulē, gan Latvijā. Ja kāda sabiedrībā populāra persona ir ieradusies uz pasākumu jau iepriekš redzētā kleitā, viņa vairs netiek aprunāta un nosodīta, gadās, ka dāmu par to pat paslavē. Kristīne atbalsta Latvijas dizainerus un lepojas ar Ketas Gūtmanes un “Mareunrol’s” tērpiem. Viņa izmanto arī aplikācijas “Vinted” un “Vestiaire”, kur ne reizi vien iegādājusies apģērbu arī svinīgiem pasākumiem. Ja pati plāno svētku tērpu uzvilkt tikai vienu reizi, tad jau iepriekš zina, ka ar šo aplikāciju starpniecību to pārdos tālāk. Ilgtspējīga prakse ir apģērba atdošana un mainīšanās draugu starpā. Piemēram, pirms ceļojuma māsa Kristīnei atdevusi termobikses, un tas bijis īpaši silti – doties ceļā ar mīļa cilvēka apģērba gabalu. Bet tekstilatkritumu konteineru izmantošana Garklāvai, tāpat kā nu jau daudzu Latvijas pilsētu iedzīvotājiem, ir ierasta lieta.

Apģērbu pērkot, ir svarīgi pievērst uzmanību auduma sastāvam. Un runa ir ne tikai par apģērba izejmateriālu ietekmi uz vidi, bet arī ķermeni, ar ko tas atrodas tiešā saskarē. Kristīne pirms pāris gadiem piedalījusies pētījumā par mikroplastmasu ķermenī un atklāj, ka kopš tā laika baidās iegādāties lielo ātrās modes gigantu T kreklus vai apakšveļu, kur mikroplastmasa ir lielā koncentrācijā. Mikroplastmasa nonāk ne tikai apģērbā, bet arī ēdienā. Vai mums vispār ir priekšstats par to, kā karsts ēdiens reaģē ar putuplasta traukiem, kuros to pasniedz un transportē?

Pie viena jāatgādina par veļas mazgāšanas ietekmi, jo notekūdeņos nonāk ne tikai agresīvu mazgāšanas līdzekļu ķimikālijas, bet arī auduma šķiedras – šajā ziņā sevišķi grēko poliestera un akrila apģērbs. Tāpēc Kristīne izvēlas ekosertificētus mazgāšanas līdzekļus un izvairās no sintētiskiem audumiem, kas nenāk par labu ne ķermenim, ne videi.

Ikvienas sievietes kapsulas garderobes komplektā jābūt pārgājienu apģērbam, jo nepiemērots apģērbs var sabojāt priekšstatu par iešanu dabā, atgādina Kristīne, un uz viņas pieredzi varam paļauties. Turklāt dzīvojam klimatiskajā zonā, kur arī pilsētā šad tad noder “outdoor” apģērbs un apavi. Nav obligāti doties uz dārgākajiem profesionālajiem veikaliem, jo lietotu apģērbu veikalos un platformās, piemēram, “Andele Mandele”, var iegādāties labu āra apģērbu. Arī bērnu drēbes iešanai dabā Kristīne pērk lietotu apģērbu veikalos – zinām taču, ka bērni izaug tik ātri! Viņa pati jau gadiem valkājusi zīmola “Fjällräven” apģērbu un zina, ka jaka, kas kalpo teju desmit gadus, būs aktuāla vēl pēc desmit, bet vispār pārgājieniem izvēlas apģērbu bez spilgtām krāsām, jo secinājusi, ka tādu valkās ilgāk.

Protams, apģērbs atspoguļo arī laiku, kurā dzīvojam, – mode ir pašizpausme, kas būtiski ietekmē to, kā jūtamies un cik pārliecinātas esam. Taču robeža starp garderobes daudzveidību, tās piemērotību dažādiem noskaņojumiem un laikapstākļiem un pilnu skapi, kurā nav, ko vilkt, ir šaura un trausla. Tāpēc Kristīne spriež tā: jo mazāk lietu, jo labāka pašsajūta. “Līdzīgi kā ar prātu un domām – jo ir vairāk kairinājumu visapkārt, jo grūtāk kļūst tikt ar tiem galā. Ja vēl pārnākam mājās, kur ir milzīgs skapis un pilni plaukti, trūkst telpas, kur nomierināt domas. Ikdienas skrējienā un raizēs par ekonomisko situāciju svarīgi nepazaudēt arī paša prāta ilgtspēju.”

Kosmētikas industrija nepārtraukti ziņo par jauniem produktiem, kas novērsīs visas problēmas un liks ādai mirdzēt. Izdarīt ilgtspējīgas izvēles mēdz būt sarežģīti, jo bieži vien produkti, kas ir labi, piemēram, matiem un tiešām sniedz tūlītēju efektu, satur sastāvdaļas, kuras dabai nav labvēlīgas – gan no ieguves un ražošanas, gan notekūdeņu piesārņojuma viedokļa. Esam pieradušas pie šampūniem, kas piešķir milzu kuplumu, kamēr dabai draudzīgāka alternatīva, iespējams, nesniegs tik iespaidīgu efektu. Tomēr arī šī nozare strauji attīstās, produkti tiek uzlaboti. Kristīne atzīst, ka viņas kosmētikas plauktiņā, visticamāk, ir arī ne tik ilgtspējīgi produkti, tomēr viņa pievērš uzmanību jau minētajai mikroplastmasai, piemēram, dažādiem akrila savienojumiem ķermeņa kopšanas produktos. Te palīgā nāk ne tikai ekosertifikācijas logo uz krēma tūbiņas vai šampūna pudeles, bet arī interneta resursi un aplikācijas, kas pēc preces svītrkoda noskenēšanas atšifrē sastāvdaļas un to atbilstību dažādiem regulējumiem.

Kategorija, kam Garklāva pievērš īpašu uzmanību, ir SPF krēmi, kuru izvēlē jāņem vērā daudzas nianses, arī ietekme uz ūdeņiem. Varam iztēloties vasaras dienu Latvijas pludmalē, kur cilvēki, saziedušies ar krēmu lielos daudzumos, dodas peldēties, un tas no ādas nonāk Baltijas jūras ekosistēmā, kas jau tiek dēvēta par mirstošu jūru, jo ir tik piesārņota. Lai nenodarītu lieku kaitējumu jūrai – un zivīm, kuras pērkam turpat piekrastē no vietējiem zvejniekiem –, ir svarīgi izvēlēties krēmus ar videi draudzīgu sastāvu.

Ceļošana un transports veido ievērojamu ekoloģiskās pēdas daļu. Tieši šeit nereti veicam izvēli par labu pieredzēm, ko sniedz citu valstu un kultūru iepazīšana. Pieredzējusī ceļotāja Garklāva arī saskaras ar šo dilemmu, tāpēc cenšas ikvienā galamērķī paveikt ko labu – viņa ir savākusi konfekšu papīriņus arī citu valstu dabas takās. Šogad Kristīne mēģinājusi divos garākos braucienos braukt ar elektroauto un secinājusi, ka arī tas ir izdarāms.

Nereti ceļojumos atļaujamies vairāk pirkumu ne tikai sev, bet arī mums tuvajiem. Kristīne piekrīt, ka agrāk, kad cilvēki ceļoja daudz mazāk, šķita likumsakarīgi arvien atvest kādu suvenīru. “Ja es sev ko atvedu tagad, tas tiešām ir kas noderīgs. Piemēram, no Svalbāras atvedu piparkūku formiņu leduslāča formā,” stāsta Kristīne. Galu galā patlaban visā pasaulē ir pieejams teju viss un īsti vairs nav vajadzības no ārzemēm vest lietas tikai tāpēc, ka tā ierasts.

Apzināts patēriņš

Mārketings lieliski dara savu darbu, ik uz soļa nodrošinot atgādinājumus par visu, kas mūsu dzīvi padarīs labāku. Taču der sev atgādināt, ka mūsdienu preču pārbagātībā nekas nekur nepazudīs. Izvēle un iegāde var pagaidīt. Modē ir vieta ilgtspējai. Ne velti saka, ka mode ir mainīgie trendi, bet stils ir tas, kas paliek, kad atkāpjamies no pārejošajām tendencēm. Pamēģini palūkoties uz savas garderobes kūrēšanu kā uz ilgtermiņa projektu. Parūpējies, lai skapī nonāk apģērbi, par kuriem ir vienalga, vai tie “ir modē”, jo tie tev perfekti der, piestāv, daudz nozīmē un tos vilksi neatkarīgi no tā, kāds mikrotrends šobrīd dominē sociālajos tīklos. Nereti aktuālajām tendencēm var radoši pielāgot jau agrāk iegādātu un valkātu apģērbu. Bāzes apģērba gabali paliek tie paši, mainās tikai aktuālās stilizācijas. Piemēram, vienā sezonā modē ir pārlielas žaketes, nākamajā – žaketes, kas savilktas ar jostu, vēl citā – papildinātas ar lakatiņu ap vidukli. Tieši tā, pietiek ar vienu žaketi, lai koptēls būtu modīgs visos trijos gadījumos.

Ilgtspējīgi patēriņa ieradumi ir pirkumu plānošana, lietotu preču iegāde, mantu aizņemšanās vai īrēšana, vietējo ražojumu izvēle, iepakojuma apjoma samazināšana, kā arī rūpes par to, kas tev jau ir. Atrodi savu kurpnieku, šūšanas darbnīcu, ķīmisko tīrītavu! Par šiem profesionāļiem nereti aizmirstam, lai gan viņi spēj salabot un atjaunot mīļas lietas, paildzinot to dzīvi. Īsumā: lai savus patēriņa ieradumus padarītu apzinātākus un ilgtspējīgākus, jāpārliecinās, ka ikviens pirkums tiek veikts ar nolūku un atbildīgi, iegādātā prece atbilst tavām vajadzībām un vērtībām.

Dzīvojam materiālā pasaulē, kur ilgtspējīga patēriņa jautājumu sarežģī arī emocionālie aspekti. Ja izmantojam iepirkšanos kā dopamīna avotu, tiekam pie īslaicīga iepriecinājuma ilgtermiņa ieguvuma vietā. Turpretī cilvēki, kas praktizē apzinātu iepirkšanos, retāk padodas trendiem, reklāmai vai cita veida spiedienam. Jaunajā gadā ir vērts nospraust (vēl) zaļāka dzīvesveida mērķi, jo apzinātāki patēriņa ieradumi jeb prioritāšu pārdomāšana, atteikšanās no pāris nebūtiskām ērtībām un impulsīvu pirkumu ierobežošana nāk par labu ne tikai zemeslodei, tā uzlabo pašsajūtu, jo padara veselīgākas mūsu attiecības ar lietām.

PROJEKTU ""Klimata kurss" – SIA "Izdevniecība "Rīgas Vilņi"" sabiedrības izpratnes veicināšanas kampaņa par klimatneitralitāti un zaļo enerģiju Latvijā" FINANSIĀLI ATBALSTA EMISIJAS KVOTU IZSOLĪŠANAS INSTRUMENTS.