Kūdras purvi - Latvijas dabas dārgums vai klimata slogs?
Latvija ir viena no kūdras bagātākajām valstīm pasaulē – purvi klāj aptuveni 10–15 % mūsu valsts teritorijas. Kopš pēdējā ledus laikmeta, kas beidzās pirms gandrīz 10 000 gadu, Latvijas atradnēs ir uzkrājušies aptuveni 1,7 miljardi tonnu kūdras.
Šis resurss veidojas lēni – vidējais kūdras uzkrāšanās ātrums ir tikai 2 mm gadā. Vidējais slāņa biezums ir 1,5–2 metri, taču atsevišķās vietās tas sasniedz pat 17,9 metrus. Šie dabas dotie apstākļi padarījuši Latviju par globālu līderi – laika posmā no 2019. līdz 2023. gadam Latvija ieņēma pirmo vietu pasaulē kūdras un tās produktu eksporta apjomā.
2022. gadā Latvijas eksportētā kūdra veidoja gandrīz piekto daļu jeb 19,8 % no visa pasaules eksporta apjoma, apsteidzot tādas valstis kā Kanāda un Vācija. Tomēr aiz ekonomiskajiem panākumiem slēpjas sarežģīti jautājumi par vides ilgtspēju un visai ievērojamiem CO2 izmešiem purvu izstrādes laikā, kas apdraud Latvijas klimata mērķu sasniegšanu.
Purvu loma klimata regulācijā un aizsardzībā
Purvi dabiski funkcionē kā oglekļa krātuves, taču to nosusināšana ieguves vajadzībām pārvērš šīs ekosistēmas par izmešu avotiem. Biedrības “Zaļā brīvība” vadītājs Maksis Apinis uzsver, ka purvus, kas ir neskarti un dabīgi, nevajadzētu nodot ieguvei “Kūdra tajā brīdī, kad tā vairs nav ūdens piesātinājuma zonā jeb faktiski ir sausa, ļoti strauji sadalās, un atmosfērā nonāk būtisks daudzums CO2,” viņš skaidro procesa bīstamību.
Pēc kūdras izstrādes būtiska ir pareiza rekultivācija. Visefektīvākā metode ir ūdens režīma atjaunošana jeb aizbērtu grāvju sistēma, kas palīdz atgriezt kūdru ūdens piesātinājuma zonā. Tomēr ir vietas, kur kūdras slānis norakts tik dziļi, ka purva ekosistēmas atjaunošana vairs nav fiziski iespējama. Šādos gadījumos kā alternatīva tiek izmantota apmežošana. Degradēto purvu atjaunošana pierobežas zonās tiek uzskatīta par stratēģiski svarīgu valsts aizsardzībai, jo atjaunots purvs kalpo kā dabisks šķērslis.
Ekonomiskā realitāte un tirgus transformācija
Kūdras nozare Latvijā nodarbina aptuveni 2000 cilvēku, no kuriem trešdaļa ir sezonas strādnieki. Apinis norāda, ka bažas par darba vietu zaudēšanu ir nepamatotas vispārējā darbaspēka trūkuma dēļ, īpaši vienkāršo darbu veicēju segmentā. Viņš aicina ražotājus transformēt nozari. “Es gribētu redzēt, ka šo kūdras substrātu ražotāji nopietni investē alternatīvos augsnes substrātos un saprot, ka tā ir nozare, kas tikai augs un attīstīsies.”
Patlaban kūdras produkcijas cenā nav ietvertas pilnas vides izmaksas. Ja Latvija neizpildīs savus klimata mērķus zemes izmantošanas un mežsaimniecības (ZIZIMM) sektorā, valstij nāksies pirkt dārgas emisiju kvotas no citām valstīm, par ko rezultātā maksās visa sabiedrība. Citviet Eiropā patērētājiem jau ir pieejami substrāti bez kūdras piejaukuma. Maksis Apinis rosina arī Latvijā ieviest obligātu CO2 pēdas marķējumu uz iepakojumiem.
Politiskais redzējums un starpnozaru dinamika
Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis norāda, ka klimata mērķi nav nodalāmi no ekonomikas un abi aspekti “iet roku rokā”. Viņš atzīst, ka starp dažādām ministrijām un nozarēm jau gadiem ir pamatīgs kašķis un interešu sadursmes, taču kompromisus ir iespējams atrast. Valsts politika paredz saglabāt kūdras ražošanu dārzkopības vajadzībām, taču pakāpeniski ierobežot tās lomu enerģētikā. Jāpiebilst, ka Maksis Apinis šo ierobežojumu enerģētikā neuzskata par ambiciozu, jo Latvija kūdru šim nolūkam izmanto ļoti maz.
Ministrs uzsver, ka ir būtiski radīt vairāk pievienotās vērtības tepat Latvijā. “Kūdra ir mūsu resurss, ko mēs izmantojam stādiem, kas ir ļoti būtiski.” Viņš aicina nozari ar datiem un faktiem pierādīt savu vērtību Eiropas mērogā, jo cīņa par kūdras nozares nākotni Eiropā vēl turpinās.
PROJEKTU ""Klimata kurss" – SIA "Izdevniecība "Rīgas Vilņi"" sabiedrības izpratnes veicināšanas kampaņa par klimatneitralitāti un zaļo enerģiju Latvijā" FINANSIĀLI ATBALSTA EMISIJAS KVOTU IZSOLĪŠANAS INSTRUMENTS.
