Cilvēki met liesmās visu kas deg! Kā pareizi kurināt krāsni, lai nenotiktu traģēdija

“Kas Jauns Avīze” skaidro, ko mājsaimniecībās drīkst un ko kategoriski nedrīkst dedzināt krāsnīs un plītīs. 

Satraukums par dūmiem

Reizēm neatbilstoša kurināšana izraisa arī kuriozas situācijas, par kurām diemžēl ne vienmēr nāktos smaidīt. Piemēram, decembrī Ogres novada pašvaldības policija tika izsaukta uz Madlienas ielu Ogrē, jo izsaucējs apgalvoja, ka tur tiek kurināts ugunskurs. Sadūmojums bijis ļoti liels. Likumsargi, ierodoties notikuma vietā, konstatēja nevis vienu, bet vairākus dūmu avotus. Izrādījās, ka dūmi nākuši no apkārtējo iedzīvotāju māju dūmeņiem.

Interneta komentāros vietējie iedzīvotāji pauda savas domas, ka panikai, iespējams, tomēr ir bijis pamats: “Lašupēs arī šādi tādi kaimiņi mēdz kurināt sazin ko. Smaka no skursteņiem kož ne tikai nāsīs, bet reibina arī acis un galvu. Kurināmais noteikti nav bijis nekad tuvu kokam.”; “Vienkārši kādam pagrabā stāv kaut kāda “buržuika”, un viņš dedzina visu, ko nedrīkst izmest ārā. Ārā to var nodedzināt divu stundu laikā, bet var dabūt sodu… Savā pagrabā – vari darīt visu gadu, ko gribi!”; “Tādu kaimiņu netrūkst. Mums Ķegumā ir tas pats. Mazliet absurdi sanāk – par ugunskuru var izsaukt policiju, bet par kodīgiem dūmiem no skursteņa īsti nē.”

Ko var izmantot droši

“Kas Jauns Avīze” uzdeva jautājumu “Latvijas Zaļā punkta” valdes loceklim un direktoram Kasparam Zakulim: ko mājsaimniecībās plītīs/krāsnīs drīkst kurināt un ko kategoriski nē? “Mājsaimniecības krāsns vai plīts nav paredzēta atkritumu sadedzināšanai, tāpēc galvenais princips ir vienkāršs – tajā drīkst kurināt tikai kurināmo, nevis jebko, kas deg,” skaidro speciālists.

Drošākais un pareizākais kurināmais ir: 

*sausa, neapstrādāta malka, kas nav krāsota, lakota vai impregnēta (impregnēšana – koksnes izstrādājumu piesūcināšanu ar aizsarglīdzekļiem, kas vairākas reizes pagarina kokmateriālu kalpošanas laiku – red.)

*apkures iekārtai paredzētas briketes vai granulas (ja konkrētā iekārta tās atbalsta). Iekurināšanai drīkst izmantot nelielu daudzumu tīra papīra vai kartona, taču ar to jāsaprot tikai iekurināšana, nevis ikdienas atkritumu utilizēšana (tas izriet no Ministru kabineta pieņemto noteikumu Nr. 238 Ugunsdrošības noteikumi regulējuma – red.).

Eiropas pieredze

Atkritumu izmantošana siltumenerģijas ražošanai pati par sevi ir laba ideja – daudzviet Eiropā tā ir daļa no centralizētām sistēmām, kas palīdz samazināt atkritumu poligonos noglabājamo atkritumu apjomu un iegūt enerģiju. Taču izšķirošā atšķirība ir kontrole – rūpnieciskās iekārtās sadedzināšana notiek augstā un stabilā temperatūrā, ar precīzu gaisa padevi un ar dūmgāzu attīrīšanas tehnoloģijām. Mājas krāsnis tam nav paredzētas. Tajās atkritumu dedzināšana kļūst par nekontrolētu piesārņojuma avotu tieši dzīvojamā vidē, norāda Kaspars Zukulis.

Var tikt pie sodanaudas

Mājsaimniecībās atkritumu dedzināšanu uzrauga pašvaldības atbildīgie dienesti, tostarp pašvaldības policija. Bet pārkāpuma protokolu uzrakstīt var arī Valsts policija, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD), Valsts vides dienests, Darba inspekcija, kā arī citas valsts un vietvaras uzraugošās institūcijas. 

Administratīvais sods par neatļautu lietu dedzināšanu krāsnīs var būt visnotaļ iespaidīgs – no 10 līdz 2000 eiro. Administratīvās atbildības likums nosaka, ka minimālais naudas sods fiziskajām un juridiskajām personām ir divas naudas soda vienības (10 eiro), bet maksimālais naudas sods fiziskajām personām – 400 naudas soda vienību. 

Statistika skarba

VUGD Prevencijas pārvaldes Sabiedrības izglītošanas un informēšanas nodaļas priekšniece Viktorija Gribuste Kas Jauns Avīzei skaidroja, ka to, ko drīkst un ko nedrīkst kurināt krāsnīs, nosaka pašvaldību saistošie noteikumi, kas skar atkritumu utilizāciju. Piemēram, Rīgas domes saistošie noteikumi Nr. 87 Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Rīgas pilsētā aizliedz atkritumu dedzināšanu jebkādā veidā.

“Apkures ierīces iekurināšana, izmantojot neatbilstošus materiālus, nodara kaitējumu gan apkures ierīcei, gan arī dūmvadam. Sadegot cietajam kurināmajam, uz skursteņa iekšējās virsmas veidojas kvēpu, sodrēju un darvas nosēdumi, kas, laikus nenotīrīti, labākajā gadījumā samazina apkures ierīces darbības efektivitāti, bet sliktākajā – var izraisīt intensīvu šo produktu degšanu. Tas savukārt var radīt plaisas visa mūrētā dūmeņa korpusa biezumā, ārējo apvalku ieskaitot, tādējādi paverot ceļu karstajām dūmgāzēm un liesmām uz degtspējīgām sienu, griestu un jumta konstrukcijām. Sodrēji pastiprināti veidojas dūmvadā, ja tajā tiek dedzināts sliktas kvalitātes kurināmais, piemēram, slapja malka, kā arī sadzīves atkritumi. Izvērtējot ugunsgrēku izcelšanās iespējamos iemeslus, VUGD secina, ka visbiežāk ugunsgrēki izceļas neuzmanīgas rīcības ar uguni dēļ, otrajā vietā ir elektroierīču izraisīti ugunsgrēki, bet trešajā – ugunsgrēki, kas saistīti ar nepareizu un bojātu apkures iekārtu lietošanu. Līdztekus ik gadu ugunsdzēsēji glābēji dodas arī uz vairāk nekā 500 izsaukumiem, kuros dūmvados deg sodrēji,” saka Viktorija Gribuste.

Efektīvākais un arī finansiāli izdevīgākais risinājums ir atkritumu šķirošana un ievietošana speciāli tam paredzētā konteinerā.

Ievēro!

Mājās, garāžās, servisos un citviet uzstādītajās krāsnīs vai plītīs nedrīkst dedzināt: 

*iepakojumu un plēves, 
*PET pudeles, 
*sintētiskos materiālus un tekstilu, 
*lupatas, vecus apavus, 
*gumiju, riepas, 
*eļļas, ķīmiskās vielas, 
*baterijas, elektroierīces, 
*apstrādātu koksni – krāsotas, lakotas vai līmētas mēbeļu detaļas un plātņu materiālus.

Šādas sadedzināmas lietas var šķist it kā nekaitīgas, bet to degšanas laikā rodos īpaši kaitīgi savienojumi un sadedzināšana nenotiek pilnībā. Veidojas toksiski dūmi un cietās daļiņas, kas nonāk gaisā, kā arī nogulsnes, kas pieķeras dūmvadam un pašai iekārtai. Tas, kas šķiet kā ātrs risinājums, var beigties ar ugunsgrēku vai naudas sodu.

Raksts sagatavots ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu.