VIDEO. Neapēd zemeslodi: vai Latvijā ēdam par daudz gaļas, un ko tas nodara planētai?
Jau devīto gadu pēc kārtas janvārī Latvijā norisinās kampaņa “Neapēd zemeslodi”, kuras mērķis ir mudināt sabiedrību pievērsties videi draudzīgākam uzturam.
Kā sarunā ar žurnālistu Sandri Metuzālu skaidro kampaņas rīkotāja, biedrības “Dzīvnieku brīvība” pārstāve Žaneta Felsa un izdevniecības “Rīgas Viļņi” veselības grupas galvenā redaktore Džina Briška, tas nebūt nenozīmē radikālu atteikšanos no pārtikas, bet gan apzinātākas izvēles, kas nāk par labu gan klimatam, gan cilvēka veselībai.
Ēst dabai draudzīgāk
Kampaņas nosaukums “Neapēd zemeslodi” aicina ēst dabai draudzīgāk, kas nozīmē samazināt gaļas patēriņu un biežāk izvēlēties augu valsts maltītes. Žaneta Felsa uzsver, ka pārtikas industrija rada trešdaļu no visām CO2 emisijām, turklāt lopkopība rada līdz pat desmit reizēm vairāk izmešu nekā augu valsts alternatīvas. Atsaucoties uz Oksfordas zinātnieku pētījumiem, viņa norāda, ka pāreja uz augu valsts uzturu ļautu samazināt izmantotās zemes platības un siltumnīcefekta gāzu emisijas par iespaidīgiem 75 procentiem. Interesanti, ka bieži piesauktais transports un loģistika rada salīdzinoši mazu piesārņojumu – pat no tālām zemēm atvesti banāni videi var būt draudzīgāki nekā uz vietas audzēta liellopu gaļa, jo lielākais emisiju apjoms rodas tieši ražošanas procesā.
Pārāk daudz gaļas uz šķīvja
Taču runa nav tikai par klimatu. Džina Briška akcentē skaudro realitāti par Latvijas iedzīvotāju veselību, norādot, ka mēs gaļu patērējam pārāk daudz – aptuveni divas reizes vairāk par ieteicamo normu. Pārmērīga gaļas un “slikto tauku” lietošana ir tieši saistīta ar augstajiem mirstības rādītājiem no sirds un asinsvadu slimībām, kā arī otrā tipa cukura diabēta risku. Eksperti iesaka gaļu ēst retāk, piemēram, divas reizes nedēļā, priekšroku dodot baltajai gaļai vai zivīm, un uzturu dažādot ar pilngraudu produktiem, kas sniedz nepieciešamo enerģiju un šķiedrvielas. Tomēr Džina Briška brīdina neiekrist otrā galējībā, piemēram, aizraujoties ar “sulu kūrēm”, kas satur milzīgu daudzumu cukura, vai nepārdomāti pārejot uz veģetārismu bez zināšanām par uzturvielu sabalansēšanu.
Veselīgāk nav dārgāk
Bieži vien cilvēkus no pārmaiņām attur bažas par izmaksām, taču Žaneta Felsa kliedē mītu, ka augu valsts uzturs noteikti ir dārgāks. Cenas pieaugums jūtams, ja uzturu balsta uz rūpnieciski ražotiem aizvietotājiem, piemēram, vegāniskiem “nagetiem” vai desām. Turpretī, gatavojot no pamatproduktiem – pākšaugiem, graudaugiem un dārzeņiem –, maltītes var būt pat lētākas nekā tradicionālā gaļas ēdienkarte.
Kampaņa “Neapēd zemeslodi” ik gadu piesaista vairāk nekā 10 000 dalībnieku, kuri mēneša garumā e-pastā saņem receptes un iedvesmu pārmaiņām. Organizatori uzsver, ka nav nepieciešams kļūt par vegānu vienā dienā. Pat viena vai trīs dienas nedēļā bez gaļas ir nozīmīgs solis, kas, kā rāda aptaujas, 70% gadījumu kļūst par paliekošu ieradumu arī pēc izaicinājuma beigām.
PROJEKTU ""Klimata kurss" – SIA "Izdevniecība "Rīgas Vilņi"" sabiedrības izpratnes veicināšanas kampaņa par klimatneitralitāti un zaļo enerģiju Latvijā" FINANSIĀLI ATBALSTA EMISIJAS KVOTU IZSOLĪŠANAS INSTRUMENTS.
