Eiropas iesaiste Hormuza krīzē varētu nostiprināt ASV uzskatu par Eiropu kā kājslauķi, norāda eksperts
Eiropā ir zināma vilcināšanās atsaukties ASV aicinājumam palīdzēt atbloķēt Hormuza šaurumu, jo pastāv risks, ka atsaucīgums nostiprinātu ASV uzskatu, ka Eiropa ir kā kājslauķis, tādu vērtējumu sniedza Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktors Toms Rostoks.
Viņš akcentēja, ka šis nav ne Eiropas, ne NATO karš, turklāt ASV un Izraēla pirms karadarbības sākšanas Irānā nav konsultējušās ar Eiropas valstīm. Rostoka ieskatā ASV un Izraēlas uzbrukums bija "diezgan pārgalvīgs" un izvērsies ne tā, kā abas valstis bija iecerējušas, tāpēc ASV prezidents Donalds Tramps meklē veidus, kā atrisināt Hormuza šauruma aizvēršanas radītos ekonomiskos satricinājumus.
"Eiropā domāšana ir stipri mainījusies," teica Rostoks, pieļaujot, ka varētu būt kādas valstis, kas atsauksies ASV prezidenta aicinājumam, taču tas varētu būt sarežģīti izdarāms.
Eksperts atzīmēja, ka Hormuza šauruma slēgšana un kuģu satiksmes apdraudējums bija prognozējams - ASV un citu valstu bruņotie spēki šādus scenārijus ir izspēlējuši gadu desmitiem. Viņaprāt, Vašingtonā valdīja pieņēmums, ka, ja Irāna neizšķīrās par izlēmīgākiem soļiem pagājušā gada 12 dienu kara laikā, tā ir vāja un neuzdrošināsies aizvērt Hormuza jūras šaurumu.
"Tas, kas šogad ir atšķirīgāks, sākot karu, ASV prezidents paziņoja, ka karadarbības mērķis ir režīma maiņa Irānā, un attiecīgi Irānas režīms reaģēja krietni asāk nekā pērn," teica Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktors.
Rostoks atzīmēja, ka ASV aicinājums pēc palīdzības izskan kopā ar draudiem par NATO nākotni. Viņš to skaidroja ar ASV priekšstatu par Eiropas vājumu un ticību, ka Eiropa darīs visu, ko tai liek ASV. Eksperts raksturoja to kā "nekorektu izturēšanos pret sabiedrotajiem".
Eksperts arī brīdina, ka Eiropai un ASV ir jādomā par to, vai pašreizējais neaizsāks ilgāku notikumu ķēdi, kas vēl vairāk destabilizēs situāciju Tuvajos Austrumos. Rostoks skaidroja, ka Irānas jaunā augstākā līdera Modžtaba Hamenei vecāki un sieva ir gājuši bojā Izraēlas raķešu triecienā. Viņš atzīmēja, ka iepriekšējā augstākā līdera vadībā Irāna neizšķīrās spert izšķirošo soli pretī kodolieročiem, taču nav zināms, kā uz to skatīsies pašreizējais līderis.
Viņaprāt, ņemot vērā, ka Irānas rīcībā ir augsti bagātinātais urāns, Irāna varētu attīstīt savu kodolprogrammu, ja tā vēl ir funkcionāla, un beigu beigās Irāna varētu apbruņoties ar kodolieročiem. Tāpat eksperts prognozēja, ka laika gaitā Irāna spēs atjaunot raķešu spējas, līdz ar to pašreizējo triecienu un uzbrukumu militārais efekts var nebūt paliekošs.
"Iespējams, ka iznākums šim karam būs krietni neiecietīgāks un naidīgāks režīms Teherānā," sacīja Rostoks.
Runājot par iespējamajiem scenārijiem, eksperts norādīja, ka karš var ievilkties - par gatavošanos ierobežotam sauszemes iebrukumam liecina ASV jūras kājnieku pakāpeniska pārvietošana no bāzēm Japānā uz Tuvajiem Austrumiem. Tāpat ASV varētu eskalēt šo konfliktu ar naftas infrastruktūras iznīcināšanu Irānā vai pilnībā apturot kuģus, kas transportē naftu no Irānas uz Austrumāziju un Dienvidaustrumāziju. Eksperta vērtējumā arī Irānas rokās ir "zināmi trumpji" - Hormuza šaurums un spēja ilgāku laiku ar droniem turpināt uzbrukumus pa mērķiem citās Persijas līča valstīs.
Viņaprāt, uzmanība jāpievērš arī iekšpolitiskajiem procesiem Irānā, proti, vai režīms spēs funkcionēt un apspiest nemierus un protestus. Rostoks uzsvēra, ka, ja Irānā sāksies pilsoņkarš vai kāds nopietnāks militārs konflikts, sekas var būt "ļoti nepatīkamas". Viņš gan pieļāva arī citādākus scenārijus, ja karojošās puses izlemtu, ka ātra konflikta beigšana atbilst viņu interesēm.
Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktors piebilda, ka Eiropa ir ieinteresēta, lai konflikts beidzas pēc iespējas ātrāk, jo Eiropas valstu ekonomiskā izaugsme ir diezgan vāja ilgu laiku un augstas naftas cenas situāciju padarītu vēl sliktāku.
Rostoks piebilda, ka Eiropā turpinās karš - augstas naftas cenas nāk par labu Krievijai un tas paildzina Krievijas agresiju pret Ukrainu. Viņš klāstīja, ka Eiropa uzstāj uz diplomātiskiem risinājumiem arī tāpēc, ka tās rīcībā ir krietni mazāk militāro instrumentu nekā ASV.
Jau ziņots, ka ASV prezidents svētdien brīdināja, ka NATO gaidāma "ļoti slikta" nākotne, ja sabiedrotie nepalīdzēs atbloķēt Hormuza šaurumu.
