Kas notiek ar mūža pensijas apdrošināšanu pēc cilvēka nāves?
Mūža pensijas apdrošināšana Latvijā kļūst pieprasītāka, tomēr daudzi iedzīvotāji nezina, kas notiek ar viņu apdrošināšanas polisi pēc nāves. Arī tuvinieki mēdz nezināt, ka mirušajam radiniekam ir bijis noslēgts mūža pensijas apdrošināšanas līgums un neizmanto savas mantinieku tiesības, zaudējot visai ievērojamus finanšu līdzekļus. Kas jāzina un kā rīkoties, lai mūža laikā uzkrātais pēc cilvēka došanās mūžībā nestu labumu palicējiem?
To Latvijas bankas un finanšu nozares rīkotajā “Tavas pensijas nedēļā" skaidro Ervins Vēveris, apdrošināšanas sabiedrības “Compensa Life” Latvijas filiāles vadītājs.
Kā darbojas mūža pensija?
Ja cilvēkam ir pienācis laiks doties pensijā un pensiju 2. līmenī ir uzkrāti līdzekļi, viņš var izvēlēties, kā šo uzkrājumu saņemt. Viens variants – pievienot to valsts 1. pensiju līmenim un saņemt kopā ar valsts pensiju. Otrs – noslēgt mūža pensijas apdrošināšanas līgumu ar apdrošinātāju un saņemt 2. līmeņa uzkrājumu kā regulāras iemaksas savā bankas kontā.
Viena no priekšrocībām šādai izvēlei ir brīvība noteikt izmaksu biežumu – reizi mēnesī, ceturksnī, pusgadā vai reizi gadā. Tomēr galvenā priekšrocība - mūža pensiju var atstāt mantojumā, norādot konkrētus labuma guvējus, piemēram, dzīvesbiedru, bērnus u.c., kuri pēc pensionāra nāves turpinās saņemt viņa papildu uzkrāto pensiju.
Diemžēl iedzīvotāju informētība par mūža pensiju un iespēju to atstāt mantojumā Latvijā ir visai zema. Publiski pieejamā informācija ir vispārīga un grūti atrodama. Tāpēc ieteicams par mūža pensiju sākt interesēties laikus, lai pieņemtu labāko lēmumu.
Vienlaikus ir arī svarīgi kliedēt dažus mītus un neskaidrības, kas ar mūža pensijas naudu notiek pēc cilvēka nāves.
Uzkrātā nauda “nepazūd”
Ja 2. līmeņa uzkrājumu cilvēks pievieno valsts 1. līmeņa pensijai, viņa nāves gadījumā šie līdzekļi aiziet valsts sociālajā budžetā un tuvinieki tos saņemt nevar. Savukārt, mūža pensijas apdrošināšanas līgums paredz, ka 2. līmenī uzkrātie līdzekļi “nepazūd” kaut kur nebūtībā, bet tos var nodot mantojumā. Lai tā notiktu, pensijas saņēmējam par to ir laikus jāparūpējas. Slēdzot mūža pensijas apdrošināšanas līgumu, ir jānorāda labuma guvēji jeb mantinieki un jāizvēlas laika periods, kurā pensija ir mantojama.
Mantot var ne tikai ģimenes locekļi
Labuma guvēju jeb cilvēku, kas saņems uzkrāto, pensionārs var izvēlēties pats. Tā var būt jebkura viņam nozīmīga persona — laulātais, bērns, mazbērns, draugs u.c. Tas ļauj nodrošināt, ka izmaksas nonāk pie tiem, kuriem klients vēlas sniegt atbalstu, neatkarīgi no radniecības pakāpes. Svarīgi, ka labuma guvējus var mainīt jebkurā laikā.
Kāda ir atšķirība starp mantojamu un nemantojamu mūža pensijas līguma variantu?
Ja līgumā nav paredzēta mantošanas iespēja, pensijas apmērs būs nedaudz lielāks, taču pēc cilvēka nāves neviens viņa uzkrāto naudu nesaņems. Dati liecina, ka šogad no visiem šādiem līgumiem gandrīz 95% gadījumu mantošanas iespēja ir izmantota. Pensijas vecumā ienākumi sarūk, un mantotā pensija var sniegt būtisku atbalstu palicēja dzīvesbiedram. Izvēle par mantošanas faktu jāizdara, slēdzot līgumu ar apdrošināšanas sabiedrību. Pēc līguma noslēgšanas to mainīt vairs nav iespējams. Ja izvēlēts mantošanas variants, līgumā jānorāda arī garantētais izmaksu periods – līdz 20 gadiem, kurā pensija tiks izmaksāta labuma guvējam.
Kāpēc ir svarīgi informēt tuviniekus par savu mūža pensijas apdrošināšanas polisi?
Svarīgi, lai līgumā norādītais labuma guvējs zinātu par savu statusu. Ja mūža pensijas saņēmējs mirst, tikai informēts labuma guvējs var savlaicīgi vērsties pie apdrošinātāja un pieteikties pensijas saņemšanai. Tāpēc ir svarīgi regulāri atjaunot datus par labuma guvēju, ja mainās ģimenes stāvoklis (piemēram, tiek reģistrēta laulība vai šķiršanās, mainās uzvārds u.c.). Apdrošinātāji cenšas sazināties ar norādītajiem labuma guvējiem, taču, ja kontaktinformācija nav aktuāla, process var aizkavēties.
Kā cilvēks var pārbaudīt vai mainīt labuma guvēju līgumā?
To var izdarīt, iesniedzot pieteikumu apdrošinātājam vai arī konkrētās apdrošināšanas sabiedrības pašapkalpošanās portālā. Var norādīt vairākus labuma guvējus un precizēt, kādās daļās pensija viņiem pienākas. Ja līgumā vispār nav norādīts labuma guvējs, klienta nāves gadījumā nauda paliek pie apdrošinātāja un tiek izmantota pēc solidaritātes principa (piemēram, maksājot pensiju mūža pensijas apdrošināšanas klientiem līdz mūža galam, pat ja klients dzīvo līdz 100 gadiem un faktiski viņa paša 2. līmenī uzkrātais kapitāls ir iztērēts).
Kā tuvinieki var uzzināt, vai aizgājējam ir bijusi mūža pensijas polise?
Šādu informāciju var iegūt Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA), kur ir pieejama informācija par visiem noslēgtajiem mūža pensijas līgumiem, kā arī pie konkrētā apdrošinātāja. Arī notāri, kas kārto mantojuma lietas, pārbauda šādu informāciju.
Tomēr svarīgi, lai arī pats pensijas saņēmējs informētu savus labuma guvējus, ka viņi ir norādīti kā saņēmēji līgumā. Ja polises darbības laikā labuma guvēji tiek mainīti, arī viņi par to būtu jāinformē.
Pensionāram ir tiesības noformēt mūža pensijas polisi arī bez labuma guvējiem. Tādā gadījumā viņš saņems nedaudz lielāku pensijas izmaksu nekā uzkrājumu nododot mantojumā.
Kas notiek pēc apdrošinātā nāves – kā var pieteikties izmaksai?
Lai saņemtu apdrošinātā pensijas izmaksas, labuma guvējam jāiesniedz pieteikums apdrošinātājam. Izmaksas tiek veiktas saskaņā ar līgumā noteikto regularitāti – reizi mēnesī, ceturksnī, pusgadā vai gadā.
Vai mūža pensijas līdzekļus apliek ar nodokļiem?
No mūža pensijas izmaksas ietur iedzīvotāju ienākuma nodokli 25,5% apmērā. Pensijas saņēmēji var saņemt pārmaksātā nodokļa atmaksu, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju. Savukārt, izmaksājot mantotu pensiju labuma guvējam, mūža pensija ar nodokļiem netiek aplikta.
Ko darīt cilvēkiem, kuri jau ir noslēguši mūža pensijas līgumu, bet viņi nav pārliecināti par tā noteikumiem?
Ieteicams izlasīt savu līgumu un jautājumu vai neskaidrību gadījumā sazināties ar apdrošinātāju un pārliecināties par līguma nosacījumiem. Arī apdrošinātāja pašapkalpošanās portālos ir redzama informācija par polisi un iespējams mainīt labuma guvējus. Apdrošinātāji katru mēnesi saņem informāciju no VSAA par mirušajiem klientiem un uzsāk saziņu ar labuma guvēju, ja vien tie ir norādīti un ir pieejama kontaktinformācija.
Kā izvairīties no pārpratumiem mūža pensijas apdrošināšanā?
– Pārbaudiet, vai līgumā ir norādīts labuma guvējs – persona, kas pēc apdrošinātā nāves saņems uzkrāto summu.
– Informējiet tuviniekus par līguma esamību un norādīto labuma guvēju.
– Atjaunojiet kontaktinformāciju pie apdrošinātāja.
Šī vienkāršā, bet svarīgā rīcība palīdzēs nākotnē izvairīties no nepatīkamiem pārsteigumiem un nodrošinās, ka neizmaksātā pensija nonāks pie tiem, kam tā paredzēta. Arī apdrošinātāji allaž ir gatavi sniegt nepieciešamo atbalstu un atbildes uz visiem jautājumiem par mūža pensijas apdrošināšanu.
