Mūsu pensijas ir apdraudētas: kāpēc politiķi baidās pateikt patiesību

Ziņojumā īpaša uzmanība tiek pievērsta valstīm ar attīstošajām ekonomikām, kurās investē ERAB. Šajā reģionā darbspējīgo iedzīvotāju skaita samazināšanās varētu samazināt gada IKP pieaugumu uz vienu iedzīvotāju vidēji gandrīz par 0,4 procentpunktiem no 2024. līdz 2050. gadam. Šāda pāreja, ko izraisa dzimstības samazināšanās un dzīves ilguma pieaugums, rada augošu fiskālo spiedienu valdībām.

"Galvenā ziņojuma atziņa ir tāda, ka rīkoties jāuzsāk tagad, kamēr demogrāfiskās tendences vēl nav aizvērušas iespējas," sacīja Beata Javorčik, ERAB galvenā ekonomiste, komentārā "Euronews".

"Politiķiem jābūt drosmīgiem, gataviem runāt par sarežģītiem kompromisiem un spējīgiem pretoties īstermiņa spiedienam."

Mākslīgais intelekts - nav "burvju risinājums"

Pasākumi, lai mazinātu novecošanās ekonomiskās sekas, ietver dzimstības veicināšanas politiku, migrācijas palielināšanu, pasākumus darba tirgus līdzdalības paplašināšanai un jaunu tehnoloģiju ieviešanu.

Attiecībā uz dzimstības politiku, kas mudina sievietes dzemdēt vairāk bērnu, ERAB uzskata, ka tās ilgtermiņa ietekme ir ierobežota, neskatoties uz valsts lielajiem izdevumiem.

"Līdz 2019. gadam lielākā daļa valdību ERAB reģionā bija ieviesušas pasākumus dzimstības veicināšanai, kamēr 1980. gadā šādu ekonomiku bija tikai 5%," norāda pētnieki.

"Lai gan dāsnie pabalsti radīja īslaicīgus dzimstības pieauguma uzplūdus, uzturēt augstu līmeni pēc stimulējošo programmu beigām bija grūti."

Jaunu tehnoloģiju ieviešana, īpaši mākslīgā intelekta izmantošana, patiešām var palielināt produktivitāti, taču tas nav universāls risinājums. "Sasniedzamie rezultāti mākslīgā intelekta jomā, visticamāk, palielinās darba ražīgumu vienās profesijās, bet citās aizstās darbiniekus," teikts ziņojumā.

Kad politika ir svarīgāka par ekonomiku

Pēc ERAB domām, spēcīgākais instruments, lai pārvaldītu iedzīvotāju novecošanos, ir vairāk cilvēku iesaistīšana darbā, īpaši gados vecākiem darbiniekiem. Darba mūža pagarināšana ļauj cilvēkiem ilgāk sniegt ieguldījumu ekonomikā, īpaši profesijās, kur nav būtiskas fiziskas slodzes.

Pensionēšanās vecuma likumi ERAB valstīs pēdējos gados ir palielinājušies un svārstās no 55 līdz 67 gadiem, tomēr faktiskais vidējais pensionēšanās vecums ir zemāks. Tas nozīmē, ka oficiālā vecuma paaugstināšana ne vienmēr mudina cilvēkus strādāt ilgāk, ja pastāv iespēja doties pensijā agrāk.

Neraugoties uz pensiju reformu perspektīvām, galvenais šķērslis ir politiskā griba, norāda ERAB. Darba mūža pagarināšana ir politiski jūtīgs jautājums, un daudzi likumdevēji, paši būdami gados veci, no tā izvairās.

"Jo līderi noveco ātrāk nekā iedzīvotāji kopumā, jo vairāk viņi kļūst jutīgi pret sava paaudzes, t.i., vecākās paaudzes, vajadzībām," sacīja Beata Javorčik.
"Un, protams, tieši vecākā paaudze balsot dodas biežāk nekā jaunie." Saskaņā ar OECD šogad publicēto aptauju, 18 līdz 29 gadus veci pilsoņi nacionālajās vēlēšanās balsot dodas par 21 procentpunktu retāk nekā 50+ vecuma grupa.

Argumenti par labu migrācijai

Vecāko paaudžu dominēšana politikā noved arī pie stingrākas migrācijas politikas, norāda ERAB. Lai gan imigranti var radīt slogu sociālajām sistēmām, viņu ieguldījums darba tirgū ir īpaši vērtīgs novecojošā sabiedrībā - ja viņi ir jauni un kvalificēti.

Jaunie pilsoņi parasti atbalsta liberālāku migrācijas politiku nekā vecākās paaudzes, taču nepietiekamas politiskās pārstāvniecības dēļ "viņu balsis riskē tikt apslāpētas", brīdina ERAB.

"Lai mainītu dinamiku, būs nepieciešamas ne tikai drosmīgas reformas, bet arī centieni mobilizēt jaunos vēlētājus," secina pētnieki.