"Stundu dzināmies pakaļ!" Pēc "Prāta Vētras" koncerta Lielupē noķer milzu samu
“Tiklīdz samu iesmēlām uztveramajā tīklā, pārplīsa savienojuma karabīne. Tātad — knapi! Vēl mazliet, un tas būtu izsprucis.” Ar šo vārdu pilno spriedzi Kaspars Šverns atskatās uz sestdienas vakaru, kas sākās ar vienkāršu ideju pamakšķerēt un paklausīties “Prāta Vētras” koncertu Jelgavā no laivas, bet beidzās ar viņa līdz šim iespaidīgāko lomu - 1.83 m garu un 35 kg smagu lomu. “Man personīgi lielākais sams, ko esmu noķēris.”
Doma bija vienkārša - cope un koncerts
“Sestdien iebraucām Lielupē pamakšķerēt kopā ar draugu Ansi Valteru, ar domu, ka vakarā aizbrauksim paklausīties "Prāta Vētras" koncertu no laivas Jelgavas centrā,” Jauns.lv stāsta Kaspars.
Dienas laikā iepriekš pieķēries tikai viens mazāks sams, bet redzēti kādi 15. “Pa dienu noķērām vienu mazāku samu, bet jāatzīst, ka kopumā Lielupē samu populācija ir ļoti savairojusies, un šīs izmaiņas notikušas ļoti strauji - pēdējo piecu gadu laikā.”
Makšķernieks stāsta, ka agrāk Lielupē sami bija retums, bet tagad to ir tik daudz, ka, viņaprāt, pārējiem plēsējiem būs diezgan liela konkurence par barību. “Jelgavā sami, kas ir virs metra garuma, ir manāmi ļoti bieži. Varbūt ne gluži divu metru auguma, bet metrīgi - ļoti bieži.” Arī no citiem copmaņiem esot dzirdēti līdzīgi stāsti: “Pēdējā laikā daudz dzird par lomiem, kas ir iespaidīga izmēra.”
Koncerts pierimst, bet viss tikai sākas
Kad “Prāta Vētras” koncerts bija noslēdzies, abi draugi nesteidzās krastā. “Ņemot vērā, ka mūsu mašīna atradās Pils salā, pieņēmām lēmumu nogaidīt, kamēr beigsies sastrēgumi, un sākām vizināties pa Jelgavas centru.”
Un tad notika kas negaidīts. “Pie Pasta salas gala pamanījām šo iespaidīgo eksemplāru.” Sams nebija viegli pierunājams. “Aptuveni stundu dzināmies viņam pakaļ, piedāvājot uzēst kādu no mūsu mānekļiem, līdz beidzot tas arī notika.”
Sams, kas gandrīz izspruka sveikā cauri
Kad sams beidzot bijis uz āķa, sākusies saspringta cīņa. “Cīņa ilga apmēram 15 minūtes - bijām jau sagatavojušies ar pareizā izmēra kātu, Zetrix Hellhound, 140 g testā.” Māneklis, uz ko sams iekrita, bija “Westin gumija.” Tieši tad, kad viss jau šķita padarīts, notika negaidītais: “Tiklīdz samu iesmēlām uztveramajā tīklā, pārplīsa savienojuma karabīne.”
Sams bija liels, taču - interesanti - salīdzinoši viegls. “Šim samam arī svars bija salīdzinoši neliels - ap 35 kg - pret augumu, ko tas bija sasniedzis [1.83m].” Kaspars piebilst: “Daugavā šāda garuma sams, iespējams, būtu daudz smagāks.” Un vēl: “Šādi sami augšup Daugavā pie Kokneses vai Ikšķiles nebūtu nekas iespaidīgs, jo tur šādus lomus mūsdienās noķer diezgan bieži.”
Tomēr Lielupē šis bija īsts notikums. “Lielupē šis loms ir diezgan iespaidīgs, jo sami šeit tādā apjomā ir parādījušies salīdzinoši nesen.” Iegūto lomu viņi godam sadalīja: “Šo konkrēto samu mēs izlietojām pašpatēriņam - tas tika sadalīts starp tuvākajiem draugiem.”
Makšķerē no bērnības
Kaspara attiecības ar copi ir ilgstošas un dziļi personīgas. “Pats makšķerēju no agras bērnības, kad tēvs Armands Šverns mani ņēma līdzi laivā.” Pēdējos gados cope kļuvusi arī profesionālāka: “Profesionāli makšķerēju pēdējos piecus gadus - piedalos arī reizēm dažāda mēroga sacensībās, bet lielākoties labāk izbaudu mierīgu copi.”
Viņš ir viens no apmēram 20 aktīvajiem biedriem Jelgavas makšķernieku biedrībā. “Visi esam Jelgavas makšķernieku biedrības sastāvdaļa, kuru vada Roberts Valters un Valters Rubenis.” Un atzinība ir pelnīta: “Tieši pateicoties viņiem Jelgavā rodas daudz labu makšķernieku - tiek apmācīti jaunie, kā arī tiek sniegta palīdzība ar inventāru un padomu.”
