Kā Zane Dombrovska Ropažos radīja pirmo telpisko skaņas koncertzāli Latvijā

Lai arī muižā vēl norisinās aktīvi būvniecības darbi, paralēli tiem – arī telpiskas mūzikas piesātināti pasākumi. Turklāt tieši šeit taps daļa no skaņas Skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētkiem.

“Gadu pirms Covid-19 pandēmijas mēs ar vīru Gunti piedzīvojām ļoti skaidru sajūtu: vajag savas mājas. Katrā latvietī, man šķiet, ir šī sajūta, ka vajag savu kaktu, savu stūrīti,” stāstu par to, kā viņa kopā ar vīru Gunti Učelnieku kļuva par saimniekiem kādreizējai Bakhaužu muižai, uzsāk dziedātāja, komponiste un skaņu dizainere Zane Dombrovska. Sākumā bijusi doma iegādāties zemi un tad laika gaitā būvēt māju, taču ģimenē esot izvērtusies diskusija, vai ir vērts pirkt “pliku” zemi un vai zeme vispār ir “plika”. Tāpēc it kā joka pēc Zane vietnē “ss.lv” atradusi sludinājumu, ka Ropažos tiek pārdots zemes gabals ar vecu ēku. “Un caur tādu vieglprātīgu sajūtu un impulsu, ka gribas savu vietu, braucām apskatīties šo vietu – 1897. gadā celto Bakhaužu muižu”.

Lai ieraudzītu māju, bija jāpašķir džungļi

Kad ieradušies norādītajā adresē, vietā valdījusi pamestība – ēkas bijušas izdemolētas, tajās nebija elektrības. “Vieta bija sava saimnieka gaidīšanas režīmā,” teic Zane. Taču ar visu to, ka māja burtiski bijusi ieaugusi kokos – koki patiešām nākuši istabā pa logiem! –, un ka reizēm vecās vietās Zanei piezogoties doma, vai tikai šeit nespokojas, viņa šeit uzreiz jutusies ārkārtīgi droši. “Kā mājās,” viņa saka, “Bija jāpašķir džungļi, lai ieraudzītu māju – vietas noskatīšana notika vasarā, kad viss bija sazaļojis.” Zanes attiecības ar šo māju izveidojušās momentā: “Neraugoties uz to, ka vietai bija piemērojams tuvu grausta statuss. Arī ne uz to, ka viss notika it kā puspajokam. Un tajā brīdī doma par koncertzāli pat nebija prātā.”

Audzēt nevis ķirbju un tomātus, bet gan muzikālos jaunrades augļus

Drīz pēc īpašuma iegādes Zane devusies studēt uz Igauniju – komponistos. “Nokļuvu Helsinkos meistarklasēs, kas notika kupolā – ar telpisko skaņu. Tas bija kaut kas jauns, kas uzreiz aizrāva! Kad atbraucu atpakaļ uz Latviju, un, staigājot pa teritoriju, iegāju kūts – vai varbūt šķūņa – ēkā, kurai bija pusnolūzis jumts, sapratu: te tā ir! Telpiskās skaņas vieta! Ir skaidrs, ka laukos es neaudzēšu ne ķirbjus, te tomātus, bet gan savus muzikālos muskuļus, savus jaunrades augļus.”

Viss tālākais noticis ļoti strauji – no mazas domas par savu vietu, līdz idejai par pirmās telpiskās skaņas koncertzāles izveidi; tempus palīdzējis uzturēt saņemtais atbalsts no Lauku atbalsta dienesta. “Galvenais, ko gribējās – pēc iespējas nevis vienkārši nojaukt un uzcelt no jauna, bet atjaunot vecās ēkas. Piemēram, bija, kas ieteica šķūnim jumtu nojaukt, nevis atjaunot. Bet šķita, ka tā nedrīkst darīt, tik augsts jumts noteikti ir celts ar kādu domu! Un tagad, tur dzīvojoties, sajūtam – šis lielais jumts, piemēram, aiztur arī valdošos vējus. Kad profesors Hanss Ginters-Loks no Igaunijas brauca veikt skaņu mērījumus, lai rēķinātu, kā zālē izvietot tumbas, viņš bija sajūsmā, ka ģeometrija sakrīt ar to, kāda nepieciešama skaņai.”

Kabeļu garums pārsniedz puskilometru

“Mēs esam ļoti pūlējušies, lai telpā būtu piedzīvojama šī telpiskā skaņa un pilotversijā jau šobrīd varam to darbināt. Audio kabeļi vien ir vairāk nekā 400 metrus gari, nemaz nerunājot par elektrības vadiem katrai tumbai – kopā telpā ir vairāk nekā puskilometrs vadu! Mēs, protams, priecātos, ja telpas īrētu arī kādi kāzinieki, lai notiktu skaists kāzu valsis telpiskajā skaņā – tā būtu brīnišķīga pieredze! –, bet jaunajam pārim būtu jārēķinās, ka bildēs būtu daudz tumbas un vadi,” smaida komponiste.

Visu rakstu lasi žurnāla “Māja Laukos” vasaras numurā!

Vasaras numurā ielūkojamies arī arhitektu studijā pie Ilzika ezera,  un Māras Ziemeles arbūzu lolojumdārzā. Žurnāla lappusēs uzzināsi arhitektu padomus perfektas vannas istabas iekārtošanai. Tāpat vērts izpētīt dārza darbu kalendāru, lai būtu lietas kursā par darāmajiem darbiem šajā vasarā.

Pērc žurnālu labākajās preses tirdzniecības vietās, lasi digitāli un abonē Zurnali.lv!