Kas tas par brīnumu - sparģeļpupiņas?
Sparģeļpupiņas (Vigna unguiculata subsp. Sesquipedalis) ir īpašas ar to, ka var izaugt gandrīz četrus metrus garas un ražot 50 centimetru garas pākstis. Ko lai saka – ļoti dekoratīvs un ražīgs augs.
Sparģeļpupiņas mīl siltumu, un labākais laiks to stādīšanai ir loti vēls pavasaris vai pats vasaras sākums. Tām ir diezgan garš veģetācijas periods – vismaz 75 saulainas un siltas dienas. Šis pākšaugs labi jūtas tādos apstākļos, kuros citi augi karstuma iespaidā būtu iznīkuši. Labākā vieta to audzēšanai varētu būt labi vēdināms plēves tunelis vai arī plēves siltumnīca, bet piesaulītē un aizvējā ražu var mēģināt iegūt arī ārā.
Ja sparģeļpupas audzēsi ārā, atceries, ka Latvijā vasara nav tik gara, lai augs paspētu izaugt un nobriedināt ražu, pirms pienācis rudens, tāpēc vispirms izaudzē stādus. Sēj pupiņas vai nu podiņos (un vēlāk izstādi dārzā), vai uzreiz siltumnīcā vai plēves tunelī. Augsnei jābūt vismaz +10 grādu siltai, vieglai un labi drenētai. Var sēt pa 3–4 pupiņām kopā, iespiežot tās aptuveni 3 cm dziļi augsnē. Saules stariem jāsilda pupiņas vismaz 6–8 stundas dienā. Būtu labi, ja blakus sparģeļpupām neaugtu citi pākšaugi, lai izvairītos no iespējamām slimībām.
Šīm pupām garas ir ne tikai pākstis, bet arī stublāji, tāpēc jau laikus sagādā balstus, pa kuriem tās varēs ložņāt. Ražu ievāc, kad pākstis ir apmēram 30 cm garas. Tad pupiņas iekšpusē būs vēl pavisam maziņas un mīkstas, arī pāksts mīkstums būs maigs un ļoti garšīgs. Ražu novāc regulāri, lai pākstis nepāraug, un atceries – tiklīdz augs pārslēgsies uz pupiņu nobriedināšanu, pākstis tam augs mazāk, tāpēc raža samazināsies.
