Kāpēc latviešu virtuvē ir vajadzīgs veselīgais dārzenis - sparģeļi

Kaloriju daudzuma ziņā sparģeļi ir pavisam trūcīgi, taču bioloģiskā uzturvērtība tiem ir gana augsta.
Sparģeļi ir lielisks K vitamīna, dzelzs, folātu un citu B grupas vitamīnu avots. Taču pāri visam sparģeļi nodrošina ar labiem un spēcīgiem antioksidantiem.

Interesanti fakti

* Daudziem sparģeļi saistās ar vācu virtuvi, bet vācieši nebūt nav lielākie sparģeļu audzētāji. Lielākais sparģeļu ražotājs ir Ķīna, tai seko Peru un Meksika, bet sparģeļus audzē arī Latvijā.
* Ir vairāk nekā 100 sparģeļu šķirņu, taču ne visas ir ēdamas – ir arī dekoratīvās.

* Sākotnēji visi sparģeļi ir zaļi. Baltos sparģeļus iegūst, kad zaļos audzēšanas laikā apklāj ar augsni. Zaļi tie kļūst, ja augšanas procesā izlien virs zemes un saņem saules gaismu.
* Zaļie sparģeļi ir mazliet pārāki bioloģiskās uzturvērtības ziņā.
* Lillā sparģeļos ir vairāk antocianīnu pigmentu, kas piešķir violeto nokrāsu, tātad – vairāk antioksidantu.
* Specifiskā urīna smaka, kas rodas pēc sparģeļu ēšanas, nenorāda ne uz ko sliktu – vien uz to, ka sparģeļos ir sēru saturoši savienojumi. Šo smaku rada sparģeļos esošā skābe (1,2-ditiolān-4-karboksilskābe), kam piemīt arī antioksidatīva iedarbība.

! Savvaļas sparģeļi (Asparagus racemosus) nav tie paši, ko izmantojam kulinārijā. Tos lieto augu medicīnā, jo īpaši ājurvēdā, jo to sastāvā ir steroīdie saponīni.

Kā glabāt un gatavot?

* Iegādājoties sparģeļus, pārbaudiet, vai pumpuri ir cieti un sparģeļa kāti elastīgi, bet – ne mīksti un pusžuvuši.
* Svaigus sparģeļus vislabāk glabāt ledusskapī, ietinot to galus mitrā papīra dvielī, kur tie var droši stāvēt aptuveni nedēļu.
* Ilgstošākai glabāšanai sparģeļus var sasaldēt, iepriekš nomazgājot un ļaujot tiem nožūt.

* Tievus sparģeļus nevajag mizot, taču resnākiem sparģeļiem kātiņus vajadzētu nomizot.
* Jo īsāks sparģeļu gatavošanas laiks, jo vairāk vitamīnu tajos saglabāsies, tāpēc labāk izvēlēties tievākus sparģeļus, kam nav nepieciešama ilga termiska apstrāde.

Sparģeļu ietekme uz veselību

* Sparģeļus ierindo pie produktiem, kas samazina iekaisumu, – tiem ir unikāls sastāvs, kurā liela loma ir saponīniem, kas spēj samazināt citokīnu veidošanos.
* Glutations un rutīns palīdz samazināt oksidatīvo stresu un tādējādi labvēlīgi ietekmē visa organisma veselību kopumā.
* Sparģeļi var noderēt tievēšanas laikā – cieti saturošus dārzeņus (pārsvarā sakņaugus) var daļēji aizstāj ar sparģeļiem.
* Šķiedrvielas, kas ir sparģeļos, var uzlabot vēdera izeju un palielināt sāta sajūtu.
* Pētījumi par sparģeļu ietekmi uz veselību pārsvarā veikti ar dzīvniekiem vai laboratoriski, izdalot aktīvās sastāvdaļas.

Maltītes, kur lieliski iederas sparģeļi

* Omlete
* Gaļas ēdieni
* Pasta
* Salāti
* Sparģeļus var ēst arī vienus pašus, apslakot ar citrona sulu un pārkaisot pāri piparus.

Vienkārša recepte: pavasaris uz šķīvja

Novārīti tievi zaļie sparģeļi
Vārīta biete
2 saujas rukolas vai citu zaļo lapu salātu
100 g fetas siera
Sauja sadrupinātu valriekstu
Pusīte citrona
Pipari
Extra Virgin olīveļļa
Balzamiko krēms
Bazilika lapiņas dekorēšanai

Lieciet sparģeļus vārošā sālsūdenī un vāriet aptuveni 3 minūtes (ja resnāki kāti, tad ilgāk). Noskalojiet zem tekoša, auksta ūdens. Atstājiet uz šķīvja, lai atdziest un nožūst. Daļu sagrieziet gabaliņos, bet pāris sparģeļus atstājiet nesagrieztus.
Sagrieziet vārītu bieti, pievienojiet zaļos lapu dārzeņus (pēc izvēles – rukolu, spinātus un citus), sadrupinātu fetas sieru un valriekstus. Pievienojiet arī sagrieztos sparģeļus. Piespiediet sulu no citrona, pieberiet maltus melnos piparus, pārslakiet ar olīveļļu un visu samaisiet.
Pāri pārlieciet veselos sparģeļus, bazilika lapiņas un pārlejiet ar balzamiko krēmu. Salāti ir gatavi un lieliski iederēsies kā papildinājums pie pamatēdiena vai kā viegla uzkoda.