Kas ir spinātu konkurente - dārzeņu portulaka?
Lai gan Latvijā tas līdz šim šis dārzenis nav bijis plaši pazīstams, ir vērts to audzēt kaut vai tāpēc vien, ka portulaka satur daudz vērtīgu vitamīnu un minerālvielu.
Dzirdot vārdu portulaka, visticamāk, iztēlojies skaisti ziedošas puķes, bet dārzeņu portulaka (Portulaca oleacea var. sativa) ir zems lapu dārzenis, kas 17. gs. atceļoja uz Eiropu no Vidusāzijas.
Divi vienā – garšīgs un veselīgs
Dārzeņu portulaka ir neliels, 20–30 cm augsts augs ar koši zaļām lapām un dzelteniem ziediņiem. Jaunajām lapām ir viegla smarža un pikanta, patīkami atsvaidzinoša garša. Lapas uzturā izmanto svaigas, vārītas, marinētas vai sālītas. Portulaka labi iederas zaļajos salātos, aukstajās zupās, to tāpat kā spinātus var gan sautēt, gan vārīt, gan cept. Portulakas lapas satur ēteriskās eļļas, C, E un PP vitamīnu, kā arī karotīnu un dažādas minerālvielas.
Viegli audzējams ātraudzis
Dārzeņu portulaku ir ļoti viegli audzēt. Lai iegūtu ražu, jāatceras tikai dažas nianses.
Šis augs necieš aukstumu. Dīgsti pie mazākā aukstuma iet bojā, tāpēc veselīgo dārzeni sēj no maija vaidus vai arī tad, kad salnas vairs pavisam noteikti nav gaidāmas. Sēj saulainā, no vēja aizsargātā vietā pietiekami mitrā, barības vielām bagātā augsnē. Augsni, kurā portulaka augs, pirms sēšanas ielabo ar substrātu vai universālo mēslojumu, papildu mēslošana augšanas laikā nav nepieciešama. Sēklas liec augsnē ir 0,5–1 cm dziļumā. Ražu var novākt jau 20. dienā pēc sēšanas vai arī tad, kad lapas ir sasnieguši 8–10 cm garumu. Lai raža būtu visu vasaru, sēj portulaku ik pēc divām nedēļām.
Ņem vērā!
Dārzeņu portulaka ļoti labi nogatavina sēklas un izsējas, tāpēc nākamajā pavasarī tā pati sadīgs un turpinās augt.
