"Apglabāju uzreiz divus cilvēkus." Tēva bērēs meita uzzina šokējošu noslēpumu
Dažkārt sēras nebeidzas ar bērēm. Viena amerikāniete piedzīvoja šausminošu brīdi, atvadoties no sava tēva. Šis notikums uz visiem laikiem mainīja viņas dzīvi, skatījumu uz ģimeni, kā arī sadragāja jau tā ievainojamo sirdi.
Saskaņā ar amerikānietes stāstu, viņas tēvs bija gādīgs vīrs un paraugtēvs. Vecāki kopā nodzīvoja četrdesmit gadus, līdz tēvs 62 gadu vecumā nomira. Viss šķita vienkārši un skaidri: labs cilvēks, ilgs laulības laiks, siltas ģimenes attiecības. Līdz bērēm.
Ceremonijas laikā zālē ienāca sveša sieviete ar diviem pusaudžiem. Pēc dievkalpojuma viņa piegāja pie apbēdinātās meitas un teica vārdus, kas palika viņas atmiņā uz visiem laikiem: "Mums jāparunā. Esmu Denīze, es ar tavu tēvu biju attiecībās piecpadsmit gadus."
Fotogrāfijas, kas neatstāj šaubas
"Sākumā es domāju, ka tas ir kāds stulbs joks," atceras amerikāniete. "Bet tad viņa sāka sniegt pierādījumus."
Denīze izvilka no somas desmitiem fotogrāfiju: dzimšanas dienu, Ziemassvētku un brīvdienu attēlus, kuros meita redzēja tēvu laimīgu un apskāvušu bērnus, par kuriem viņa iepriekš pat nenojauta.
"Viņa teica, ka mans tēvs viņai apgalvojis, ka mana māte ir mirusi jau sen. Patiesībā viņš dzīvoja dubultu dzīvi: brīvdienās viņš bija pie Denīzes, it kā būtu darba braucienā, bet pārējo laiku pavadīja ar mums."
Dubultās sēras
Kad meita pastāstīja mātei par notikušo, viņu pasaule sabruka. "Māte bija izpostīta," viņa rakstīja "Reddit". "Tikai nesen svinējām četrdesmit gadus kopā. Mēs visi sajutām, ka zaudējām ne tikai tēvu, bet arī visu ilūziju par viņu: pat atmiņas tagad šķiet viltotas."
Stāsts izraisīja milzīgu uzmanību un līdzjūtību sociālajos tīklos. Komentētāji izteica gan empātiju, gan šoku, jo daudziem bija grūti saprast, kā cilvēks varēja gadiem ilgi dzīvot divās pilnīgi atšķirīgās ģimenēs.
"Dubultā dzīve - tā ir dubultā bēda. Tu sēro par cilvēku un vienlaikus par ilūziju, ko viņš radījis." "Tā ir trīskārša traģēdija: nāve, nodevība un ideāla sabrukums. Lai ar to tiktu galā, nepieciešama terapija." "Es pat nevaru iedomāties, kāda sajūta ir uzzināt kaut ko tādu bēru laikā."
Starp klusumu un sapratni
Amerikāniete dalās, ka tagad kopā ar māti cenšas atrast mieru, lai gan atbilžu ir maz. "Tēva vairs nav. Un, iespējams, tas ir pat labāk, ka mēs nezinām visu. Bet sāpīgi apzināties, ka cilvēks, kuru es uzskatīju par godīguma iemiesojumu, dzīvoja pilnīgi citu dzīvi. It kā būtu apglabājusi uzreiz divus cilvēkus."
