Dabas pērles ir jāsargā

Lai zina katrs piektais

Šogad aprit 20 gadu, kopš Latvija pievienojās Natura 2000 teritoriju tīklam, bet sabiedrībā joprojām nav lielas izpratnes par to, kas ir Natura 2000, par tajā ietilpstošajām teritorijām, kas tur notiek un kāds labums no Natura 2000 ir kopumā. “Esam secinājuši, ka par Natura 2000 zina tikai 9–10 % Latvijas iedzīvotāju, kamēr Eiropas Savienībā 15–20 procentu. Mēs vēlamies, lai arī pie mums par Natura 2000 zina katrs piektais valsts iedzīvotājs! Turklāt ne tikai atpazīst šo zīmolu, bet arī saprot, ko tas sevī ietver,” kampaņas “Natura 2000 – Latvijas dabas dižvietas” sagaidāmo rezultātu atklāj Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektora pienākumu izpildītājs Andris Širovs. Viņš norāda, ka šai kampaņai ir vairāki mērķi – ne tikai Natura 2000 atpazīstamības veicināšana, bet arī plaša sabiedrības informēšana par to, kāpēc Natura 2000 iekļautās teritorijas ir tik īpašas un nozīmīgas. Ar šo kampaņu cilvēkiem varēs arī parādīt un pastāstīt, cik daudz 20 gadu laikā ir izdarīts un kādi mērķi jāsasniedz nākotnē.

Pirms vēl Latvija pievienojās aizsargājamo teritoriju tīklam Natura 2000, tajā jau bija iesaistījušās visas Eiropas Savienības dalībvalstis, un kopējā teritorija aizņēma vairākus desmitus tūkstošu hektāru. Latvijā patlaban ir 722 aizsargājamas dabas teritorijas, kas noteiktas ar likumu vai noteikumiem; tie ir dabas parki, liegumi, rezervāti, nacionālie parki, biosfēras rezervāti un citas teritorijas. No tām 333 ietilpst Natura 2000 teritoriju tīklā – tās ir Eiropas mērogā nozīmīgas teritorijas dabas saglabāšanai. Tajās visās ir sastopamas Eiropā retas un aizsargājamas augu un dzīvnieku sugas, kā arī to dzīvotnes jeb biotopi. Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode skaidro, ka teritorijas pārklājas, piemēram, Latgalē ir aizsargājamo ainavu apvidus “Augšdaugava”, kurā ietilpst dabas parks “Daugavas loki”. Natura 2000 teritorija vienmēr ir lielākā teritorija, un šajā gadījumā tā ir “Augšdaugava”.

Vai Latvija būs zaļākā valsts Eiropā?

Pirms 20 gadiem, kad Latvija iestājās Eiropas Savienībā, tai kļuva saistošas kopējās Eiropas Savienības dabas un vides direktīvas, ar kurām bija noteikta Natura 2000 teritoriju tīkla izveide, un tam pievienojās arī Latvija, kļūstot par ES dalībvalsti. “Ja Natura 2000 pie mums nebūtu ieviesta un ja nebūtu starptautisko dabas aizsardzības prasību, visdrīzāk jau tagad daudzas aizsargājamās vietas un dabas vērtības Latvijā būtu zaudētas,” secina Gita Strode.

 Viņa teic, ka Latviju nepamatoti grib dēvēt par zaļāko valsti Eiropā, taču realitātē bieži vien tiek pieņemti tādi lēmumi, kas nav vērsti uz dabas vērtību saglabāšanu. Lai kādam dabas objektam – alejai, parkam, dabas liegumam vai kam citam – piemērotu aizsargājamas teritorijas statusu, nākas iziet cauri garam diskusiju un pierādījumu ceļam un atbildēt uz neskaitāmiem jautājumiem. Vai to vispār vajag darīt? Kāpēc vajag? Cik lieli būs zaudējumi tautsaimniecībai? Cik lielas kompensācijas būs jāmaksā zemes īpašniekam? Kāpēc vispār vēl kaut kas ir jāsargā, jo mēs jau tāpat esam zaļi?

Jo sabiedrība būs zinošāka, jo mazāk būs diskusiju par šīm lietām. “Ja nebūtu vienotas dabas aizsardzības politikas visā Eiropas Savienības līmenī, bail iedomāties, kas Latvijā būtu noticis pa šiem 20 gadiem,” nosaka Gita Strode.

Laiks novērtēt ieguvumus

Līdz ar pievienošanos Natura 2000 Latvijas speciālisti varēja pārņemt vērtīgas zināšanas un pieredzi no citām dalībvalstīm, un tādējādi izdevās izvairīties no daudzām kļūdām un nekāpt uz tiem pašiem grābekļiem, uz kuriem jau citas dalībvalstis bija uzkāpušas. Vēl viens liels bonuss no Natura 2000 ir iespēja piesaistīt Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu – līdz šim piesaistīti apmēram 120 miljoni eiro. Pateicoties tam, ir īstenoti vairāk nekā 80 projekti, kas saistīti ar dabas aizsardzību un saglabāšanu, piemēram, vēsturiski lielākais dabas vērtību inventarizācijas projekts valstī “Dabas skaitīšana”, kas tagad ļauj mums skaidri apzināties, kādas dabas vērtības ir Latvijā, cik daudz to ir un kāda ir to kvalitāte, tādējādi turpmākos lēmumus par aizsardzības prasību palielināšanu vai samazināšanu balstot faktos. Papildus tam īstenoti dažādi pētījumi, kas ļauj dabas aizsardzību balstīt zinātnē; dabas aizsardzības plānu izstrāde; apsaimniekošanas pasākumi, lai atjaunotu purvus, zālājus, kāpas. Turklāt Natura 2000 tīkla teritorijās ir izveidota dabas tūristiem pieejama infrastruktūra: takas, skatu torņi, informatīvi stendi un daudz kas cits. Nodrošināta dabas pieejamība, kas savukārt veicina izpratni par dabu.

“Iespējams, cilvēkiem šķiet – ja tā ir aizsargājama Natura 2000 teritorija, tad to apmeklēt nedrīkst. Tā nav. Tāpēc arī kampaņas “Natura 2000 – Latvijas dabas dižvietas” laikā notiks fotokonkurss, kurā ikviens aicināts Natura 2000 tīkla teritorijās tvert skaistus fotomirkļus,” iesaistīties konkursā mudina Andris Širovs. Plašāku informāciju par Natura 2000 teritorijām, dabas tūrisma iespējām un ieteikumiem un kalendāru ar gaidāmajiem pasākumiem var apskatīt mājaslapā www.tiekamiesdaba.lv.

Gan Andris Širovs, gan Gita Strode aicina, dodoties uz Natura 2000 tīkla teritorijām, pārvietoties tikai pa ceļiem un takām, neatstāt aiz sevis atkritumus un dabas skaistumu baudīt klusumā, jo tad būs lielāka iespēja ieraudzīt kādas retas putnu sugas pārstāvi, kādu dzīvnieku vai kukainīti. “Jāsaka, lielā mērā mēs esam nodrošinājuši to, ko prasa Eiropas Savienības tiesību akti, bet vēl ir darbi, kas jāpaveic, lai sasniegtie rezultāti būtu ilgstoši,” rezumē Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektora pienākumu izpildītājs.

Publikācija sagatavota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu