"Kaut ko tādu redzu pirmo reizi!" Eksperts skaidro, kā radušies "mistiskie caurumi" kādas sievietes zālienā
Aizvadītajā nedēļā kāda sieviete pļaujot zālienu uz augsnes pamanīja neparastus veidojumus - gan viņas zālienu, gan iebraucāmo ceļu bija noklājuši neskaitāmi daudz pirksta platuma caurumi. Kā šie veidojumi viņas dārzā radās? Skaidro dabas eksperts Voldemārs Spuņģis.
"Šodien pļaujot zāli pamanīju, ka zem tās atrodas daudz šādu caurumu. Pirmo reizi ko tādu redzu - zeme izskatās kā sašauta!" sociālajā tīklā "Facebook" norāda kāda sieviete. Viņa piebilst, ka neparastie veidojumi pamanāmi gan zālē, gan uz iebraucāmā ceļa.
Vairāki iedzīvotāji steigušies sievietei līdzēt norādot, ka pie vainas esot kāds rāpulis. Izteikti minējumi gan par zemesvēžu klātbūtni dārzā, gan par ūdensžurkām vai dažādām vabolēm. Rita norāda, ka arī savā dārzā šādus veidojumus šogad manījusi, un vērojot bedres, viņa satikusi tās vaininieku - no bedres izlīdusi ārā majvabole.
Dabas eksperts Voldemārs Spuņģis apstiprina, ka "caurumi augsnē viennozīmīgi ir maijvaboļu atstātās izskrejas". Tāpat viņš skaidro, ka "šogad novērojama šo vaboļu masveida izlidošana.
"Vaboles kāpurs augsnē dzīvo 3-5 gadus, parasti 4 gadus. Un katru ceturto gadu notiek vienlaicīgs to izlidojums. Vabole iekūņojas augsnē un ir pietiekami spēcīga, lai ar kājām un žokļiem iztiktu no augsnes. Tad nu paliek vaboļu atstātās izskrejas," norāda eksperts.
Valsts augu aizsardzības dienests norāda, ka "maijvaboles dārzā ir kaitīgs organisms - kāpuri grauž augu saknes, pieaugušās vaboles pārtiek no dažādām koku lapām. Bojātie augi vīst un nokalst. Vaboles bojā kartupeļus, labības, dārzeņus un citus augus. Ļoti postīgi kāpuru nodarītie bojājumi var būt dārzeņu laukos un augļu koku audzētavās".
Maijvaboles kaitē dārzam. Kā tās ierobežot?
"Viena paaudze attīstās četros gados. Vaboles pārtrauc ziemošanu maijā vai jūnija. Maijvaboļu savairošanās visbiežāk novērojama ik pēc 4 gadiem. Vaboles lido vakaros un uzmeklē lapu kokus, kur barojas ar lapām. Apmēram pēc 2 nedēļām mātītes dēj olas augsnē. Pēc tam tās turpina barošanos un pēc divām nedēļām atkal var dēt olas. Pēc 4-6 nedēļām izšķiļas kāpuri, kas sākumā pārtiek no sīkām saknītēm un trūdošiem augiem. Otrā gadā pārtiek no augu saknēm. Viskaitīgākie kāpuri ir trešajā gadā. Ceturtajā gada jūlijā kāpuri iekūņojas. Augustā vai septembrī izkūņojas jaunās vaboles, kuras ziemo augsnē līdz nākamā gada pavasarim," par maijvaboļu dzīves ciklu vēsta Valsts augu aizsardzības dienests.
Tāpat eksperti norāda, ka " vaboles pārdzīvo augsnē un to savairošanos ierobežo vēsi, lietaini pavasari, vējains laiks un kāpuru saslimšana, vai arī dabiskie ienaidnieki - strazdi, vārnas, kaijas, kurmji, skrejvaboles".
Lai ierobežotu maijvaboļu izplatību, dienests iesaka ierobežot augsni un veikt tai dziļu apstrādi un rušināšanu, jo aršanas laikā kāpurus iznīcina putni. Savukārt pieaugušos īpatņus agri no rīta (kamēr tie vēl ir mazkustīgi) var nokratīt no lauka malās augošiem kokiem, savākt un likvidēt. Tāpat dārzā var izmantot Latvijā reģistrētus insekticīdus vaboļu masveida savairošanās gadījumā un kodnes kāpuru ierobežošanai.
