Melno stārķu olās atrasts dzīvsudrabs
Latvijas Universitātes Atomfizikas un spektroskopijas institūta pētījumā par dzīvsudraba koncentrāciju melnajos stārķos atklāts, ka indīgais metāls atrodams gan šo putnu olu čaumalās un membrānās, gan fēcēs.
Dzīvsudrabs un tā savienojumi ir toksiski, tie var radīt gan dažādas veselības problēmas cilvēkiem un dzīvniekiem, gan piesārņo apkārtējo vidi.
Viens no kaitīgākajiem savienojumiem ir metildzīvsudrabs, kas veidojas metilācijas procesu laikā, kas galvenokārt notiek ūdens vidēs. Tam raksturīga uzkrāšanās barības ķēdē, un nelielas dzīvsudraba koncentrācijas šo procesu rezultātā var uzkrāties līdz veselībai bīstamam līmenim.
Atšķirībā no baltajiem stārķiem, kas ir visēdāji, melno stārķu ēdienkarti galvenokārt veido nelielas saldūdeņu zivis. Šā iemesla dēļ viņi ir pakļauti lielākam dzīvsudraba uzņemšanas riskam.
Pētījumā mērīta dzīvsudraba koncentrācija olu čaumalās un fēcēs, izmantojot augstas jutības atomu absorbcijas spektrometru. Kopumā 1000 paraugi ievākti vairāk nekā 150 ligzdvietās no visas Latvijas teritorijas vairāku gadu garumā. Šādu paraugu iegūšana minimāli traucē putniem, tas darīts sadarbībā ar ornitologu, bioloģijas doktoru Māri Strazdu.
“Papildus, olu gadījumā – pētot olu čaumalas (šķīlušos olu vai tādu, kas kaut kādu iemeslu dēļ nav veiksmīgi izperētas), netiek ietekmēts dzīvotspējīgo jauno putnu skaits, kas ir īpaši svarīgi aizsargājamu sugu gadījumā,” skaidro pētījuma līdzautore, Atomfizikas un spektroskopijas institūta pētniece Anda Ābola.
Rezultāti parāda, ka dzīvsudrabs atrodams gan olu čaumalās un membrānās, gan fēcēs. Zemākās koncentrācijas iegūtas čaumalās, kur tās bija vidēji 5–30 nanogrami uz gramu. No čaumalām atdalītajās membrānās koncentrācija bija vidēji 9–11 reizes augstāka, sasniedzot vairākus simtus nanogramu uz gramu. Fēcēs vidējā dzīvsudraba koncentrācija svārstījās ap 100 nanogramu uz gramu. Salīdzinājumam, tuvākā robežvērtība, kas dota Ministru kabineta noteikumos par pieļaujamo dzīvsudraba koncentrāciju biotā – dzīvās dabas kopumā kādā teritorijā –, atbilst apmēram 100 nanogramiem uz gramu.
Šobrīd turpinās padziļināta datu analīze, lai izvērtētu dzīvsudraba piesārņojuma izplatību Latvijas teritorijā, kā arī noteikto dzīvsudraba koncentrāciju iespējamo ietekmi uz melno stārķu veselību.
Melnie stārķi Latvijā ir aizsargājami putni, populācija sarūk jau kopš 20. gadsimta 80. gadu beigām, un šobrīd mūsu valstī tā ir kritiski apdraudēta suga. Kādreiz Latvijā ligzdoja ap 5% pasaules melno stārķu, šobrīd ligzdojošā populācija ir tikai ap 1% no Eiropas kopējās populācijas. Ornitologi lēš, ka Latvijā ligzdo 85 līdz 140 pāri. Strazda pētījumos konstatēts, ka būtisks drauds ir mežsaimnieciskā darbība.
