Kad nav ne dārza, ne balkona! Kā tikt pie "dārza" dzīvoklī?
Tuvojas pavasaris, un “zaļie pirkstiņi” kļūst nemierīgi! Dārznieka gēns neiznīkst – ne viens vien pilsētnieks prāto, kur kaut ko iesēt vai iestādīt, vai tas būtu sīpols podiņā uz palodzes, vai vesela dobe urbānajā mazdārziņā. Kaut arī vairumā jauno projektu dzīvokļiem ir balkons vai terase, kur lolot savu pilsētas oāzi, kopumā lielajās pilsētās tā tomēr ir reta greznība. Vecajos namos balkonu lielākoties nav vai arī tie ir niecīga izmēra. Ko darīt, ja dārzu tomēr gribas iekopt? Ņemt talkā sienas! Padomus, kā veidot vertikālos dārzus, apkopojuši “Bonava Latvija” eksperti.
Kas tad īsti ir vertikālie dārzi?
Vertikālais dārzs – tā ir vertikālas telpas izmantošana augu audzēšanai neatkarīgi no konstrukcijas, uz kuras dārzs iekārtots, un oāzes izmēra. Lielākoties šādu dārzu ierīkošanai ir piemērotas ēku sienas, uz kurām dažādos radošos veidos tiek nostiprinātas pamatnes puķupodu vai kastīšu novietošanai, bet tie var būt arī žogi un sētas, balkona margas, rūpnieciski ražotas konstrukcijas, piemēram, metāla statīvi utt. Turklāt vertikālos dārzus var ierīkot arī telpās, piemēram, iekārtojot zaļo sienu vai griestus.
Tiesa, tas prasa īpaši rūpīgu plānošanu un augu izvēli, kuru nosaka telpā pieejamais apgaismojums, telpas izmērs un augstums, sienu un griestu konstrukciju izturība.
Būtībā tas arī ir viss, ar ko vertikālais dārzs atšķiras no parastā – tas plešas nevis platumā, bet uz augšu. Tāpat kā parasts dārzs, arī vertikālais dārzs ir atbilstoši jākopj. Lai tas izskatītos bagātīgs un skaists, svarīga ir pareiza augu izvēle.
Šādos dārziņos lieliski jūtas nokareni augi, papardes, dažādi sukulenti un ķērpji, lapu salāti, garšaugi – piparmētras, baziliks, pētersīļi, ēdamie ziedi, bet var audzēt arī gurķus, zirņus, tomātus, pupiņas, vīnogas un citus augus, kas labprāt kāpelē augšup. Vienīgi nevajadzētu izvēlēties ātri augošas, invazīvas sugas – dažādus vīteņus un atsevišķus vīnogulājus, ja vien tos neaudzējat uz speciāla režģa savā dārzā. Tādi augi var ātri sabojāt ēka sienu, turklāt tie būs regulāri jāapgriež, lai netraucētu kaimiņiem.
Kā plānot vertikālo dārzu?
Pirmais un galvenais noteikums – laba hidroizolācija! Neatkarīgi no tā, vai vertikālais dārzs top telpās vai ārā, jārēķinās, ka nepareizi vai nepietiekami sagatavotu virsmu mitrums un augsne ātri sabojās. Tāpat jāpadomā par drenāžas sistēmu, lai auga saknes nejustos kā purvā. Ja liekajam mitrumam nebūs, kur aizplūst, saknes sāks bojāties un pūt.
Vēl viens būtisks aspekts ir apgaismojums. Sevišķi svarīgi tas ir iekštelpās, kur augiem jānodrošina pietiekami daudz gaismas, bet arī vertikālajā dārzā uz balkona vai terases par to ir jādomā – dienvidu pusē neizdzīvos augi, kam vajadzīga ēna vai pusēna, savukārt ziemeļos neaugs tie, kas mīl sauli.
Ir daudz veidu, kā izveidot savu vertikālo dārzu. Pie sienas piestiprināts režģis vai palete, aiz kuras dēlīšiem var ērti aizāķēt puķupodiņus, pie griestiem piestiprināts iekarināts puķupods ar nokarenu augu tajā, pašrocīgi uzmeistarots dārziņš no plastmasas pudelēm – nav obligāti nepieciešamas speciālas konstrukcijas, galvenais, lai kastes un podiņi turētos gana stipri un droši.
Vertikālā dārza iekopšanai var pieiet radoši un dot otru dzīvi dažādām savu laiku nokalpojušām lietām, piemēram, no auduma pašūtam apavu vai darbarīku organizatoram – katru tā kabatu var piepildīt ar zemi un iestādīt augu. Interesants risinājums ir koka žalūzijas, starp kuru dēlīšiem gana labi jutīsies sukulenti vai ķērpji, kam nevajag daudz augsnes. Sukulentu dārziņš putnu dzirdinātavā, puķupodu parāde uz saliekamajām kāpnēm, pat kājām gaisā apgriezta kantainā rīve, kurā iekārtojies garšaugu krūmiņš – vertikālie dārzi ir tikpat dažādi kā to saimnieki.
Tomēr jāpatur prātā, ko vēlaties audzēt savā vertikālajā dārzā un cik daudz vietas vajadzēs katram augam. Ja tas būs tikai garšaugu dārziņš vai miniatūri sukulenti, pietiks ar pavisam nelielu platību. Bet, ja gribat ko krāšņāku, tad gan jārēķinās, ka augam vajadzēs vietu, kur izplesties.
Kas jāņem vērā, kopjot zaļo sienu?
Dārzs paliek dārzs – tā kopšana pārāk neatšķiras no jebkura dārza uzturēšanas. Laistīšanas daudzums ir atkarīgs no kastes vai podiņa dziļuma, gaisa temperatūras, gaismas daudzuma un gaisa plūsmas. Vasaras karstumā augus nevajadzētu laistīt dienas vidū, lai tos neapdedzinātu, turklāt karstumā ūdens ātri iztvaiko, un augs nepaspēj atveldzēties. Labāk laistīt augsni, nevis saslapināt auga lapas, lai neveidotos sēnītes un miltrasa.
Protams, katram augam ir savas prasības un vēlmes neatkarīgi no tā, vai tas aug tradicionālā dobē vai pie sienas piestiprinātā podiņā. Tāpēc, pirms izvēlēties augus savai zaļajai sienai, ir vērts iepazīties ar to kopšanu.
Rūpīgi jāseko līdzi, vai zem lapām neveidojas kaitēkļu perēkļi, un augi ir regulāri jāapgriež un jāveido. Sevišķi tas sakāms par kāpelējošajiem augiem – jūs varbūt arī priecāsieties par savu zaļo sienu uz balkona, bet kaimiņa plānos tas varbūt neietilpst. Tomēr kopumā vertikāla dārza kopšana prasa mazāk laika un rūpju – nav jāiegulda enerģija lielos ravēšanas darbos. Un prieks, baudot rīta kafiju vai uzaicinot draugus pavadīt vasaras vakaru šādā zaļā oāzē, ir neizsmeļams!
