Pareizi apsaimniekots mežs - jaudīga skābekļa ražotne
Ja koks aug, tad skābeklis tiek ražots - tā daudzi domā, tāpēc nekoptiem un aizaugušiem mežiem netiek pievērsta liela uzmanība. Tomēr jomas ekspertu pētījumi pierāda, ka nekopti meži nespēj nodrošināt tikpat lielu CO2 piesaisti kā apsaimniekoti meži, līdz ar to tie ražo mazāk skābekli. Šī ir problēma siltumnīcefekta emisiju samazināšanā arī Latvijā.
Kā mēs atceramies no dabaszinību stundām, fotosintēzes procesā koki piesaista CO2 no atmosfēras, uzkrājot oglekli un atbrīvojot skābekli. Līdz ar to mēs kokus un mežus varam uztvert kā oglekļa piesaistītājus. Kaut arī pasaule, tajā skaitā Latvija, tiecas iet “zaļo kursu”, daudzi mežu īpašnieki savu īpašumu nekopj, jo uzskata, ka tas nav nepieciešams un mežs tāpat dara savu darbu, ražojot skābekli. Diemžēl tā nebūt nav - mežs ir jākopj un par to ir jārūpējas, jo tikai tādā veidā tiks nodrošināta koku pareiza pamatfunkcija - fotosintēzes process.
Darbības, kas sekmē CO2 piesaisti
Kā 2015. gada pētījumā secināja Latvijas valsts mežzinātnes institūts (LVMI) “Silava”’, mežsaimnieciskās darbības ar tiešu pozitīvu ietekmi ir:
- meža meliorācija jeb grāvju, kanālu tīkls un caurtekas mežos, kas nodrošina skābekļa daudzuma palielināšanos augsnē un ražīgu, veselīgu un kvalitatīvu mežaudžu veidošanos;
- augsnes ielabošana jeb pelni un minerālie augsnes ielabošanas līdzekļi, kas palīdz kokiem augt spēcīgākiem;
- ātraudzīgu koku sugu plantāciju ierīkošana, kas gādā par dzīvās biomasas palielināšanos;
- mērķtiecīga meža atjaunošana, kas pēc “Latvijas valsts meži” aprēķiniem nodrošina piesaisti dzīvajā biomasā vidēji 50 tonnas CO2 uz vienu hektāru meža apsaimniekošanas cikla ietvaros;
- apmežošana, kas palielina mežu kopējo platību;
- meža kopšana, kas uzlabo mežaudžu veselību, palielina oglekļa uzkrājumu koksnes produktos un nodrošina pareizu fotosintēzes funkciju veikšanu.
Daudziem meža izciršana asociējas ar ekosistēmas bojāšanu un dzīvnieku miera traucēšanu. Tomēr, kā iepriekš ir skaidrojis LVMI “Silava” direktors Jurģis Jansons, meži noveco, tajos aug aizvien mazāk koku, tie atmirst un sākas pūšanas process. Tas nozīmē, ka koks pats sāk izdalīt CO2.
Jansons min, ka Latvijas mežzinātnieki ir izrēķinājuši, ka cilvēku neskarts egļu mežs 140 gados ir piesaistījis tikpat daudz oglekļa, cik cilvēka stādīta egļu audze 70 gados. Tas nozīmē, ka, pareizi kopjot savu mežu, ir iespējams savākt divas reizes vairāk oglekļa nekā tā saucamajos dabiskajos mežos.
Latvijas Lauksaimniecības universitātes 2020.gada pētījums skaidro, ka mežsaimniecībai ir liela loma CO2 piesaistes palielināšanā - to panāk, aizvietojot mazproduktīvās audzes ar produktīvākām. Kā piemērs tiek minētas pieaugušo un pāraugušo mazpr oduktīvo mīksto lapkoku audžu īpatsvars, kurām ir zems oglekļa piesaistes potenciāls. Ja tās nomainītu uz ražīgākām audzēm, tad tiktu nodrošināta papildus oglekļa piesaiste.
Jāmaina domāšana
Meža kopšanai ir tieša un netieša ietekme uz CO2 piesaisti. Tā kopšana nodrošina pastāvīgu CO2 piesaisti mežaudzēs visās oglekļa krātuvēs, uzlabo mežaudžu veselību un samazina bojājumu risku, palielina oglekļa uzkrājumu koksnes produktos, nodrošina aizstāšanas efektu enerģētikas sektorā un nodrošina papildus CO2 piesaisti dzīvajā biomasā. Savukārt tā nekopšana nodrošina to, ka, gadiem ejot, koks nevis savāks oglekli, bet to sāks izdalīt.
Gudri un ilgtspējīgi apsaimniekotā mežā jaunie koki aizstāj nocirstos un nodrošina to, ka pastāvīgi tiek uzkrāts ogleklis. Pretēji uzskatiem, jaunaudzes ražīgi piesaista CO2 un izmanto to augšanai.
Uzņēmums Dižozols mežu īpašniekiem atgādina, ka ir jāstāda un jākopj savi meži, audzējot vērtīgākas un ražīgākas kokaudzes, lai tās augšanas procesā oglekli piesaistītu, nevis izdalītu. Tas nozīmē, ka mums ir būtiski jāmaina līdzšinējā meža apsaimniekošanas prakse un jāskatās uz mežiem nevis tikai kā aizsargājamu biotopu, bet arī skābekļa fabriku, par kuras pareizu un ražīgu darbību esam atbildīgi mēs paši.
