Krievijas draudi ir standarta Krievijas triks, norāda NATO komandieris
NATO spēku komandieris Eiropā ASV ģenerālis Aleksuss Grinkevičs otrdien par "standarta Krievijas triku" nosauca Krievijas Ārējās izlūkošanas dienesta (SVR) pausto, ka Ukraina gatavojot triecienus Krievijas aizmugures reģioniem no Baltijas valstu teritorijas un ka uz Latviju jau esot nosūtīti ukraiņu karavīri.
"Attiecībā uz Krievijas draudiem - tas ir standarta Krievijas triks, vai ne? Viņi nepārtraukti apgalvo, ka NATO kaut ko dara uzbrukuma veidā, bet mēs visi zinām, un jūs varat izlasīt līgumu, ka NATO ir aizsardzības alianse. Mēs neesam drauds Krievijai, un viņi zina, ka mēs neesam drauds Krievijai. Ja viņi domātu, ka mēs esam drauds Krievijai, viņi nebūtu iztukšojuši Ļeņingradas militāro apgabalu, lai iebruktu Ukrainā," sacīja Grinkevičs.
Komentējot incidentu, kad NATO lidmašīna Igaunijas gaisa telpā notrieca dronu, Grinkevičs sacīja, ka "tā ir jāstrādā mūsu aizsardzības konstrukcijai". "Pilnvaras tiek deleģētas līdz zemākajam taktiskajam līmenim, lai mēs varētu aizsargāt katru alianses teritorijas centimetru. Tāpēc es esmu ārkārtīgi lepns. Mēs joprojām izvērtējam situāciju, bet pirmajā brīdī izskatās, ka viss ir izdevies," viņš pavēstīja.
Pēc viņa teiktā, ASV prezidenta Donalda Trampa lēmums izvest 5000 karavīru no Vācijas nekaitē alianses aizsardzībai, un brīdināja, ka nākotnē gaidāma vēl lielāka karavīru pārvietošana.
"Vēlos uzsvērt, ka šis lēmums neietekmē mūsu reģionālo plānu izpildāmību," žurnālistiem sacīja Grinkevičs. "Tā kā sabiedrotie palielina savas spējas, ASV var tās atsaukt un izmantot citām globālām prioritātēm, tāpēc es esmu ļoti apmierināts ar to, kur mēs atrodamies."
Trampa administrācija jau sen bija informējusi Eiropas valstis, ka ASV vēlas izvest spēkus, jo koncentrējas uz citiem draudiem visā pasaulē.
"Mums vajadzētu sagaidīt, ka laika gaitā notiks ASV spēku pārdislocēšana, jo sabiedrotie veidos savas spējas," norādīja Grinkevičs. "Es īsti nevaru jums pateikt precīzu laika grafiku, tas būs process, kas turpināsies vairākus gadus."
Viņš arī paziņoja, ka domā par to, kā alianse varētu palīdzēt Hormuza šaurumā, taču oficiāla plānošana vēl nav sākta.
"Vai es par to domāju? Pilnīgi noteikti. Bet pagaidām nekādas plānošanas nav, kamēr nav pieņemts politisks lēmums," sacīja Grinkevičs.
Eiropas valstis Lielbritānijas un Francijas vadībā ir centušās izstrādāt iespējamo plānu, kā tās varētu palīdzēt saglabāt šaurumu atvērtu, ja karš beigtos.
"Katra valsts apsver savu reakciju, un daudzas valstis, tostarp Beļģija, Francija, Vācija, Itālija un Lielbritānija, virza kuģus uz reģionu," sacīja Grinkevičs. "Mēs visi esam vienisprātis, ka mūsu interesēs ir nodrošināt kuģošanas brīvību starptautiskajos ūdeņos."
Viņš arī paziņoja, ka visi ASV ieroči, ko Eiropas sabiedrotie apmaksājuši saskaņā ar PURL programmu, jau tiek izmantoti Ukrainā.
"Ukrainai ir vajadzīgs ilgstošs un paredzams atbalsts no sabiedrotajiem. Tāpēc atbalsts Ukrainai, izmantojot Ukrainas prioritāro prasību sarakstu jeb PURL un jebkādus citus līdzekļus, joprojām ir ļoti svarīgs. Attiecībā uz PURL es vēlos apliecināt, ka viss, par ko sabiedrotie ir samaksājuši, jau darbojas, tostarp pretgaisa aizsardzības pārtvērēji, kas ukraiņiem ir tik steidzami nepieciešami," sacīja Grinkevičs.
Viņš uzsvēra, ka, investējot Ukrainā, alianse "ne tikai aizsargā tās iedzīvotājus, kritisko infrastruktūru un atbalsta tās cīņu", bet tas ir arī "ieguldījums Eiropas drošībā".
Grinkevičs norādīja, ka karš Ukrainā ilgst jau piekto gadu un Ukrainas bruņotie spēki turpina "demonstrēt ārkārtīgu izturību un inovācijas". "Viņi turpina dalīties ar mums savā kaujās pārbaudītajā pieredzē, jo īpaši attiecībā uz cīņu pret Krievijas un Irānas droniem un raķetēm," viņš piebilda.
