Unikāls pētījums atklāj, cik naudas pazaudē daudzdzīvokļu namu iedzīvotāji, nešķirojot atkritumus
foto: LETA
Sadzīves atkritumu tvertnes.
Noderīgi ikdienā

Unikāls pētījums atklāj, cik naudas pazaudē daudzdzīvokļu namu iedzīvotāji, nešķirojot atkritumus

Jauns.lv

Vēršot uzmanību pārmērīga patēriņa un atkritumu apjoma pieauguma problēmai, vides pakalpojumu uzņēmums “Clean R” uzsāk jaunu posmu kampaņai “Nenoroc nākotni mēslos!”.

Kampaņas mērķis ir rosināt cilvēkus mainīt ikdienas paradumus, ne tikai pievēršot uzmanību apzinātam patēriņam, bet arī atkritumu šķirošanai, kas palīdz ievērojami samazināt atkritumu izvešanas izmaksas. To pierāda unikāls eksperiments, ko “Clean R” un SIA “Rīgas Namu pārvaldnieks” īstenoja decembrī un janvārī, kad, pāršķirojot kāda neliela sešu dzīvokļu nama sadzīves atkritumu konteineru, tika noskaidrots, ka nešķirošanas dēļ atkritumos māja gadā izmet ap 720 eiro.

Eksperimentam tika izvēlēti nami, kas visus savus atkritumus met sadzīves atkritumu konteinerā un līdz šim nav atsaukušies aicinājumam samazināt savas izmaksas, šķirojot vismaz sauso iepakojumu un stikla iepakojumu, kura apsaimniekošana tiek nodrošināta bez maksas.

Eksperimenta rezultāti atklāja — neliela 6 dzīvokļu māja, nešķirojot atkritumus, faktiski tiešā veidā izmet ap 720 eiro gadā, bet 30 dzīvokļu mājai tie ir jau 3600 eiro gadā. Būtiski, ka šie secinājumi balstīti uz aprēķiniem, kas iegūti, atšķirojot tikai viegli šķirojamus atkritumus, kas neprasa būtisku piepūli no iedzīvotāju puses. Ja šķirošana tiktu īstenota vēl skrupulozāk un būtu piedomāts arī par patēriņa mazināšanu — mēs aizvien pērkam vairāk nekā spējam patērēt —, ietaupījums būtu vēl būtiskāks.

Ietaupījums šķirojot — trešdaļa no visām izmaksām

Pareizi šķirojot atkritumus, vidējais izmaksu ietaupījums mēnesī ir 31%. Tas iespējams, jo par sašķiroto sauso plastmasas, papīra un metāla iepakojuma, kā arī stikla iepakojuma apsaimniekošanu nav jāmaksā, bet bioloģisko atkritumu izvešanai ir zemāks tarifs. Tāpat būtiski norādīt arī to, ka pareizas šķirošanas rezultātā uz poligonu nogādājamais atkritumu apjoms samazinās vairāk nekā uz pusi — par 52 %. Sašķirotos atkritumus ir iespējams izmantot atkārtoti vai pārstrādāt, bet poligonā noglabājamie ar katru gadu uzkrājas, aizņemot vietu un radot potenciālu apdraudējumu videi. Šo aspektu būtiski minēt arī tā iemesla dēļ, ka Getliņu atkritumu poligona ietilpība tuvāko piecu gadu laikā būs izsmelta un satraucoša kļūst situācija arī citos atkritumu poligonos Latvijā.

“Runa nav tikai par naudu, bet gan to, kādu nākotni sev un nākamajām paaudzēm veidojam ar savām šīs dienas izvēlēm un rīcību. Pagājušajā gadā visu Latvijas iedzīvotāju kopīgi radītais atkritumu apjoms pārsniedz 900 tūkstošus tonnu. Tie ir aptuveni 500 kilogrami atkritumu gadā uz katru iedzīvotāju, ieskaitot bērnus. Salīdzinot ar 1991. gadu, kad šis apjoms bija ap 200 kilogramiem atkritumu uz cilvēku, mēs esam kļuvuši būtiski neapdomīgāki. Ar kampaņu “Nenoroc nākotni mēslos!” rosinām ikvienu cilvēku apzināties savu ietekmi, mainot ikdienas ieradumus, lai izvairītos no scenārija, ka viss, ko atstāsim mantojumā nākamajām paaudzēm, būs milzīga atkritumu kaudze. Savukārt veiktais eksperiments mums ļoti precīzi ļauj runāt par naudu, ko izmetam atkritumos tikai tāpēc, ka nešķirojam,” uzsver “Clean R” valdes loceklis Guntars Levics.


SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis: “Atkritumu šķirošana šodien katram no mums būtu jāuztver kā pašsaprotama ikdienas nepieciešamība. Tas ir gan instruments savu līdzekļu taupīšanai, gan ieguldījums ilgtspējīgā attieksmē pret vidi. Šā brīža energoresursu cenu pieaugums pasaulē izdara spiedienu arī uz Latvijas iedzīvotāju rēķiniem — izjūtam strauju cenu kāpumu vairumā pakalpojumu sniedzēju pozīciju, tāpēc aizvien svarīga loma ir risinājumiem, kas palīdz ietaupīt. Šķirota iepakojuma — papīra, plastmasas un metāla, kā arī stikla iepakojuma — izvešana iedzīvotājiem ir bez maksas. Tā ir iespēja ietaupīt, tomēr joprojām redzam, ka klienti šo iespēju pilnībā neizmanto. Pagājušā gada nogalē sāktie eksperimenti uzskatāmi ilustrē, kādā mērā iespējams samazināt ikmēneša izdevumus katrā mājsaimniecībā. RNP jau šobrīd ir ļoti būtiski palielinājis šķirošanas konteineru apjomu savu klientu mājās, šogad tādi konteineri būs pie visām daudzdzīvokļu mājām, tagad svarīgākais, lai iedzīvotāji pierod tos lietot.”

Jāmazina pārmērīgais patēriņš

Pārmērīga patēriņa un nešķirošanas dēļ cilvēku radītais atkritumu apjoms ar katru gadu pieaug. Jau iepriekš sociālā kampaņā “Nenoroc nākotni mēslos!” cilvēki tika aicināti uz apdomīgumu patēriņā un iepērkoties - nemest lietas ārā, bet tās salabot, apzinātāk veido savu garderobi, kā arī pārdomāt savus pārtikas patēriņa paradumus - kaut vai neej uz pārtikas veikalu badā.

Statistika liecina - aptuveni trešā daļa nopirktās pārtikas nekad nenonāk uz šķīvja, bet tiek izmesta, jo nopērkam daudz vairāk, nekā spējam apēst. Eiropā vien ar atkritumos nonākošo pārtiku varētu pabarot 200 miljonus cilvēku, liecina ANO Vides programmas apkopotā statistika.