10 paņēmieni, kas palīdzēs neapēstajai pārtikai nenonākt atkritumu tvertnē

Katru gadu pārtikas zudumi un atkritumi visā pasaulē rada aptuveni 812 miljonus eiro lielus saimnieciskos zaudējumus. Pašreizējo ražošanas un izplatīšanas paņēmienu dēļ pārtikas zudumi rodas visā pārtikas piegādes ķēdē: lauku saimniecībās, apstrādes un transportēšanas procesā, lielveikalos, restorānos un mājās. Daudzi pat neiedomājas, ka nepareiza pirkumu plānošana, pārāk liela ēdienu daudzuma gatavošana maltītei vai tikai nezināšana, kā pareizi glabāt nopirktos augļus vai gaļas produktus, rada milzīgu problēmu, kas Eiropas Savienībā izmaksā aptuveni 143 miljardus eiro gadā.

Tik milzīga pārtikas izšķērdēšana pastiprina pārtikas trūkumu, nepietiekamu uzturu un palielina plaisu starp bagātajiem un nabagajiem: 800 miljoni pasaules iedzīvotāju pastāvīgi dzīvo badā, savukārt gandrīz trešdaļa saražotās pārtikas netiek apēsta. Rezultātā 9 no 10 cilvēkiem Eiropā vides krīzes dēļ jau ir izmainījuši savus ēšanas paradumus.

Katra izvēle attiecībā uz pārtiku vai dzērieniem ietekmē mūsu veselību un labsajūtu, un, galu galā, arī planētas veselību. Pastāv daudz pieņēmumu tam, ko varētu uzskatīt par ilgtspējīgu diētu, bet kopumā, ilgtspējīga diēta sabalansē to, kas ir noderīgs mūsu labsajūtai un kas pasargā mūsu planētu, tajā pašā laikā gādājot, ka nākamās paaudzes varēs baudīt tos pašus dzīves priekus, ko mēs baudām šodien.

Pasaulē lielākais pārtikas produktu un dzērienu ražošanas uzņēmums "Nestlé" sniedz desmit padomus, kā mājsaimniecības var mazināt pārtikas izšķērdēšanu un tās nodarīto kaitējumu videi:

1. Plānojiet pirkumus. Tas skan diezgan vienkārši, bet tam ir jākļūst par paradumu. Zelta likums: nepērciet pārāk daudz.

2. Iepazīstiet saldētavu. Saldētava var palīdzēt samazināt pārtikas atkritumu apjomu. Sasaldējiet augļu un dārzeņu pārpalikumus to gatavības sezonā, sasaldējiet maizi un citus produktus, ko patērējat lēnāk.

3. Izziniet derīguma termiņus. Mēs esam izveidojuši izšķērdīgu ieradumu uzskatīt datumus „izlietot līdz” vai „ieteicams līdz” par dienu, kad ēdiens jāizmet, ja tas nav apēsts. Šīs datumu norādes ir iemesls 20% no kopējiem pārtikas atkritumiem mājās, taču tās nav akmenī kaltas.

4. Glabājiet pārtiku pareizā vietā. Glabājot pārtiku pareizā temperatūrā, var ievērojami pagarināt tās derīgumu. Piemēram, kad esat noskaidrojis, kuri produkti ir jāglabā ledusskapī, izziniet, kura vieta ledusskapī ir vispiemērotākā.

5. Gatavojiet vairāk nekā vienai ēdienreizei. Gatavojot uzreiz vairākus ēdienus, tiek ietaupīta enerģija, ūdens un laiks. Ja saldētavā atrodas iepriekš pagatavoti ēdieni, ievērojami samazinās arī kārdinājums paķert līdzņemamo ēdienu vai veikt citus neplānotus pārtikas pirkumus.

6. Porciju kontrole. Kontrolējot ēdiena daudzumu šķīvī, jūs ne tikai ierobežojat patērēto kaloriju daudzumu, bet arī pārtikas apjomu, kas nonāk atkritumu tvertnē. Sāciet ar mazu porciju un paņemiet vēl, ja vēlaties.

7. Ziniet, kas jums ir. Sekojiet līdzi ledusskapja saturam. Tik daudz kārbiņu ar pārpalikumiem ir paslēptas aizmugurē un atkal nonāk uzmanības lokā tikai tad, kad to saturs jau pārsniedzis savu labāko laiku. Sakārtots ledusskapis nozīmēs, ka varat redzēt, kas ir jāēd drīzumā, un kuras sastāvdaļas ir vai nav jānopērk veikalā. Tāpat neaizmirstiet jaunos krājumus nolikt aizmugurē, lai vispirms apēstu vecākos.

8. Ziedojiet pārtikas bankām. Ja konstatējat, ka jums ir pārāk daudz pārtikas, apsveriet iespēju to uzdāvināt kādam citam, kam tā ir vajadzīga. Tas var būt kaimiņš, radinieks vai vietējā pārtikas banka.

9. Kompostējiet pārtikas atliekas. Neizmetiet pārtiku atkritumu tvertnē, bet gan kompostējiet to. Tādējādi tā pārvērtīsies par barības vielām bagātu mēslojumu, nevis vienkārši pūs izgāztuvē. Tomēr kompostēšanai vajadzētu būt pēdējam līdzeklim.

10. Sekojiet līdzi atkritumiem. Lai samazinātu pārtikas atkritumu apjomu, pierakstiet, kas katru nedēļu tiek izmests. Jūs būsit pārsteigts, cik daudz kopumā tas ir, un varēsit novērtēt, kas parasti tiek iegādāts par daudz.