Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv

"Pilnīgi dulli!" Indulis un Sanita līdz nepazīšanai pārveido aizaugušus laukus

Noderīgi ikdienā
31. jūlijā 07:06 2021. gada 31. jūlijā 07:06
  Santa Kvaste | Jauns.lv
Indulis Skrebelis un Sanita Matule pirms trīs gadiem nolēma sekot savam aicinājumam dzīvot pie dabas un iegādājās aizaugušu lauku īpašumu Antiņciemā. Viņi intervijā portālam Jauns.lv pastāstīja par savu lēmumu pārcelties tālāk no Rīgas, "šeptēšanos" pa laukiem un iepriekš nekoptās saimniecības attīstīšanu.

"Pirms trīs gadiem mēs atnācām šeit dzīvot un sapratām, ka ir iespējas attīstīties visādos veidos," Sanita teica sarunas sākumā un pastāstīja, ka iepriekš ģimene dzīvoja Pierīgā - Babītes pagasta Dzilnuciemā.

Tur kopā ar īrētu skaistu dzīvokli bija arī savs dārzs un izeja, bet pēc vairākiem gadiem viņi, palaižot meitas dzīvē, saprata, ka "gribas savu īpašumu tālāk no Rīgas, jo Babītē Rīga nāca virsū". Viņiem vairs nebija tik nepieciešamās lauku sajūtas: "Mēs tādi īsti pilsētnieki nekad neesam bijuši. Vīrs ir audzis Vidzemē, es - Kurzemē, bet vienmēr esam tiekušies pie lauku vides."

Gan jau kaut ko darāmu atradīsim!

Tāpēc ģimene pārvācās uz Antiņciemu Lapmežciema pagastā. "Kad mēs pirkām māju, pūrā nāca zeme un mežs 8 hektāru platībā. Mēs abi pēc profesijas esam mežsaimniecības inženieri, mežsaimnieki, un īpašums atrodas Ķemeru Nacionālajā parkā.

Lai pļavas un mežu apsaimniekotu, ir dažādi ierobežojumi, bet mūs tas nebaidīja, jo mēs kā mežsaimnieki domājām: "Gan jau mēs atradīsim kaut ko, ko darīt gan ar mežu, gan pļavām!" Par pļavām gan mēs neko nezinājām, jo neesam lauksaimnieki, bet šīs pļavas tika atzītas kā bioloģiski augstvērtīgs zālājs. Par pļavām šajos gados abi divi esam dažādos kursos mācījušies: kas tās ir, kā tās atjaunot, un tā arī darbojamies lēnā garā."

Tik daudz var izdarīt, vienkārši darot

Sanita atklāja, ka ģimene ir ļoti priecīga par savu lēmumu pārvākties uz laukiem: "Esam ļoti apmierināti, entuziasma pilni. Mēs neskaitām, cik daudz materiāli te ieguldām. Nopirkām jaunu traktoru, un pa vakariem un brīvdienām aktīvi darbojamies. Mums ir liels gandarījums, un tajā iesaistām arī savus radus un draugus. Mēs stāstām un rādām, cik daudz cilvēks var izdarīt, vienkārši darot. Tā rīkojoties, var atjaunot īpašumu, atbrīvot no krūmājiem, atsegt visādas jaukas vietas."

Darbojoties īpašumā, atsegtas drupas senai cigoriņu kaltei, kuras kādreiz tajā pusē dēvēja par dārēm. Saistībā ar to arī tapis lauku īpašuma "Vidnieki" nosaukums sociālajos tīklos "DARE atpūties dabā". Starp citu, tulkojumā no angļu valodas, dare nozīmē uzdrīkstēties, kas Indulim un Sanitai ir ļoti tuvs vārds - mūsu sarunā tas izskan vairākkārt.

Pļavas aicina no jauna mācīties un aiziet no algota darba

"Mēs labprāt dalāmies ar to, kas mums ir. Priecājamies, ka pie mums brauc cilvēki, priecājas, atpūšas, bauda mieru un klusumu," Sanita teica un piebilda, ka vienlaicīgi pāris atjauno apkārtnes pļavas. "Vecās kūlas vietā intensīvi aug ārstniecības augi un dažādi citi reti augi, un es sapratu, ka man jāmācās par herbalisti, lai šos augus liktu lietā."

Jau pērn cilvēki vēlējās braukt uz pļavām, skatīties  to atjaunošanā, mācīties par ārstniecības augiem un izmantot šo rekreācijas vietu, kur gūt mieru un atpūsties mežā un pļavās.

"Šogad maijā veicu lielu soli - aizgāju no sava iepriekšējā darba, jo nevarēju apvienot cilvēku apmeklējumus ar darbu. Gribēju to izdarīt jau pagājušajā gadā, bet tad es cilvēkiem atteicu, jo tas nebija iespējams. Šogad strādāju savā īpašumā. Esmu reģistrējusies kā pašnodarbinātā persona, un esam sākuši vadīt arī ekskursijas," Sanita stāstīja.

Iepriekšējos desmit gadus viņa strādāja savā specialitātē - gāja dabā kā mežsaimniece, bet pirms tam veica biroja darbu.

Vakarā otrā maiņa savā īpašumā

Savukārt Indulis patlaban turpina strādāt algotu darbu, bet smejas, ka pēc pulksten 17, kad oficiālais darbs beidzas, dodas otrajā maiņā uz savu saimniecību. Tur darbošanās notiek līdz pat tumsiņai, kas ziemā uznāk ātrāk, bet vasarā ļauj "šeptēties" diezgan ilgi.

"Var teikt, ka tā mums ir otrā maiņa, kas dod lielu gandarījumu. Ar enerģiju un entuziasmu attīstām savu īpašumu."

Bet vienlaikus Indulis neslēpj, ka ir labi, ja ģimenē vismaz vienam cilvēkam ir pastāvīgi ienākumi algotā darbā: "Tas noteikti padara mums brīvāku pieeju visai lietai. Cik es pazīstu citus mūsu radiniekus, kas ir līdzīgu ceļu gājuši un strādājuši algotu darbu, viņi pēc tam ir kļuvuši par savas zemes kopējiem un spēj ar to iztikt. Gribu teikt, ka viņi nekad primāri nav domājuši, cik no zemes ieņems. Viņiem un arī mums vienkārši gribas to saglabāt."

Zeme pati atklāj iespējas

Viņš ir pārliecināts, ka laika gaitā zeme pati parāda iespējamos darbošanās veidus. Sanitas gadījumā tie izrādījās ārstniecības augi. Nelielā apjomā ir iespēja iegūt arī kokmateriālus, bet līdz šim viņi to darījuši ļoti saudzīgi un sagādājuši tikai kurināmo materiālu.

Pabraukājot pa Latviju, viņi pārliecinājušies, ka laukos cilvēkiem ir iespēja paņemt kaut vai dažas vistas, kas sākumā dēj olas tikai savai saimei, bet vēlāk arī pārdošanai. Tāpat mūsu laukos iespējams izaudzēt dažādus pārtikas produktus. "Pats galvenais ir necensties uzreiz zemi pārdot, it sevišķi kādam ārzemniekam. Zeme pati pasaka, ko tajā vietā var izdarīt."

Kas tev patīk un ko tu gribi?

Tāpat, izvēloties nodarbošanos laukos, Indulis aicina ņemt vērā katra cilvēka intereses un to, kas viņam pašam patīk: "Nevajag darīt to, kas tev nepatīk!" Piemēram, ja cilvēks laukos strādā par skolotāju un ir iekopis 2 hektārus zemes, viņam nevajag kļūt par lauksaimnieku, ja patīk pedagoga darbs.

"Recepte ir vienkārši iet un darīt, un tad zeme pateiks priekšā, ko darīt. Nav viegli sevī uzdrošināties - es vēl joprojām strādāju algotu darbu. Bet es arī visu laiku to ļoti pārlieku savā galvā, es jūtu, ka tuvojas brīdis, kad būšu gatavs visu darīt šeit." Viņš piekrita, ka tas ir liels risks un uzdrīkstēšanās.

"Tas skan ļoti populāri šobrīd - tas skan radio un visur, to māca arī dažādās biznesa attīstības skolās:  vislabākā un visātrāk iegūstamā atbilde rodas tikai darot. Ar prātu vienmēr domāsi par riskiem, par iespējamiem mīnusiem, bet īstā atbilde radīsies darot. Tāpēc mēs esam sākuši darīt," Indulis teica.

Jūs esat dulli!

Pa ziemu, cērtot krūmus, pāris daudz domāja par savu pirmo atpūtas vietu un pirmo reizi, kad sāks publiski aicināt apmeklētājus. Bet vasaras sākumā pie viņiem aizbrauca kāds cilvēks, vaicājot, vai varēs izmantot viņu īpašumu pasākumam, kurā vajadzīgi arī galdi un tualetes.

"Tajā brīdī mums bija tikai viena lapenīte. Bet mūsu rīcībā bija divas nedēļas. Protams, mēs viņam varējām pateikt, ka nav gatavs, bet tad viņš aizbrauktu. Es viņam pateicu, ka būs, lai gan man nebija nekā. Nu nekas, uzbūvēju smuku bio tualeti, sariktējām galdus, visu salikām, un pēc divām nedēļām bija skaists pasākums."

Atbraucēji pat esot teikuši: saimnieki esot dulli, ka divās nedēļās tik daudz izdarījuši. "Viņš saprata, ka mēs noteikti varēsim uzņemt cilvēkus, bet tas, ka mēs visu būsim sakārtojuši jau diezgan tālu, viņam bija pārsteigums. Mums bija patīkami to dzirdēt." Arī saimniekiem pašiem bija pārsteigums, ka cilvēki, vienkārši daudz darot, var paveikt tik daudz. Izdarītais viņiem sniedz lielu gandarījumu.

Ļauties procesam

"Galvenais tajā brīdī tik ļoti nedomāt par rezultātu, bet par mērķi, ar kādu tu to dari. Rezultāts, visticamāk, sanāks drusku savādāks, nekā tu biji iedomājies. Tā ar ļoti daudzām lietām dzīvē ir. Tu ļoti labi visu izplāno, bet ceļš, kā tu nonāc līdz mērķim (un brīžiem varbūt mērķis ir mainījies, kamēr to lietu dari), ir mainījies. Galvenais ir ļauties," Indulis ieteica.

Tāpat svarīgi nepārsteigties. "Nevajag sevi iespiest tajā visā. Mūsu gadījumā trešā vasara var likties daudz, bet tajā pašā laikā - ja mēs ļoti būtu gribējuši, mēs varētu izdarīt vēl vairāk. Bet mēs ejam un skatāmies tās vietas, kas pašas pasaka priekšā, ko darīt."

Laukos dzīvojot, svarīgi ņemt vērā arī dabas ciklus. "Var veidot skaistus projektus, un tie noteikti atmaksāsies, bet ja grib saglabāt maksimāli dabisku skaistu vidi, tad ir jāskatās iekšā dabā, nevis tikai zināšanās par pareizu projektu."

Darbs kā "šeptēšanās" nevis smags pienākums

Sanita novērojusi, ka atbraucējus var sadalīt divās daļās: vieni saprot, ka ar aizrautību ļoti daudz ko var izdarīt, bet otri mēdz norādīt uz milzīgo darba apjomu: "Vai, cik jums te daudz darba! Kur jūs esat iejūgušies!"

Bet viņu ģimene uzskata, ka darbu nevajag uztvert kā smagu pienākumu un slogu, bet gan kā vieglu un interesantu "šeptēšanos".

Tad pat vēlu vakarā gribas pusstundiņu kaut ko padarīt, lai veidotu sev vidi apkārt skaistāku un sakoptāku. "Svarīgi, kā uz lietām skatās. Ja skatās ar aizrautību un tā, ka, kaut ko vakarā pusstundu vai stundu padarot, esmu kaut ko jaunu izveidojis, atsedzis, atbrīvojis, tad ir tāds gandarījums par visu! Tā jau arī pie mums notiek: solīti pa solītim."

"Daudzi saka, ka esam kā monstri - tik daudz izdarījuši. Bet mēs tikai pusstundiņu padarām vienu lietu, pusstundiņu padarām otru lietu, un darām darbu ar aizrautību, nevis smagi kā pienākumus. Vienkārši jānoformulē šī lieta pareizi, un tad tā iet viegli," Sanita dalījās ģimenes uzskatos.

Piepildot sapni, nedomāt par vecumu

Viņiem vairs nav 18 gadi, uz ko daudzi norāda, vērtējot viņu darbu, bet gan vairāk nekā 50 gadi. Daļa ļaužu viņiem saka: "Jūs vairs neesat nekādi jaunie." "Bet mums ar sievu ir priekšrocība, ka sapnis abiem ir sakritis. Abi gribējām savu zemes stūrīti. Turklāt es kā mežsaimnieks gribēju kaut vai mazu meža pudurīti. Tagad mums ir mazliet vairāk par 2 hektāriem, kas it kā nav daudz, bet tajā pašā laikā man tas ir ļoti svarīgi. Piepildot sapni, galvenais ir nedomāt par vecumu, bet gan iet uz to un piepildīt," Indulis teica un atklāja, ka, jau pabeidzot skolu, viņam bija sapnis par savu traktoru un zemes stūrīti.

Arī braucamais atnāca interesantā veidā. "Es pat nemeklēju traktoru. Vienkārši man vienā brīdī piezvanīja un teica: "Tev ir zeme, te ir dabūjams viens lietots, bet labs traktors." Es arī izmantoju šo iespēju. Nekad nav par vēlu, ja tu zini savu sapni!" Indulis iedrošināja.

Viņš pastāstīja, ka kādreiz īpašums bija aizaudzis un nebija sakopts, jo iepriekšējie saimnieki to izmantoja citādāk (tikai atpūtai pa vasarām), bet viņš atturējās to dēvēt par  iepriekš aizlaistu teritoriju. Patlaban lauku īpašumā "Vidnieki" vēl nedzīvo lopi, bet saimnieki neizslēdz iespēju, ka viņi varētu attīstīties arī tajā virzienā. Tāpat nākotnē vietai varētu piesaistīt tūristus no ārvalstīm.

Saimnieki piezvana un palīgi atbrauc

Sanita arī atklāja, ka saimniecībā nepietiek tikai ar viņu abu roku pāriem, tāpēc bieži darbos aicina arī abas meitas, citus radus un draugus. Tā kā Indulis un Sanita vienmēr atbalstījuši meitu dullās idejas, viņas tagad atbalsta vecākus.  "Mēs viens otru vienmēr esam atbalstījuši. Mēs ar vīru visu mūžu esam atbalstījuši meitas viņu sapņos, jebkurās dullās idejās. Visādos veidos palīdzējām. Tagad pienācis laiks mūsu dullībām. Viņas mūs atbalsta. Tas ir komandas darbs."

Meitas palīdz gan saimniecības darbos, gan ar zināšanām un prasmēm, darbojoties sociālajos tīklos. "Tas ir riktīgs komandas darbs. Ja kaut ko vajag palīdzēt un ir darbs, kur vajag vairāk roku, tad pietiek piezvanīt un, ja meitām nav savu plānu, tad viņas un viņu draugi ir klāt. Ņemam un darām!" Piemēram, pērn īstenotā pirmā siena talka izvērtās par neaizmirstamu piedzīvojumu ar baltiem tērpiem, zārdu gatavošanu, talkas cienastu un īstām siena talkas dziesmām.

Citi šobrīd lasa

Vakcinēta Norvēģijā, bet Latvijā atzīta par nevakcinētu: "Stress ir liels, un tas veselībai nenāk par labu" 24
Horvātijā policija atrod sievieti ar smagiem atmiņas zudumiem; viņas identitāte pārsteidza visus 1
Eksperts un policija komentē negadījumu, kurā "Toyota" pārbrauc pāri gājējam. Zināms, kādas traumas guvis cietušais 2

Сыгравшая Гюльчатай актриса ушла в секту и живет в глухой деревне

А мы думали - свое: пластические операции звезд, которые мы не заметили