Ventspils Amatu māja kļuvusi par Kurzemes rokdarbu sirdi

Gaidot apaļo divdesmito jubileju, Amatu mājas vadītāja Inguna Heinrihsone kavējas atmiņās par paveikto un stāsta par nākotnes iecerēm, kurās netrūkst ne jaunu ideju, ne vēlmes saglabāt un stiprināt amatniecības tradīcijas Ventspilī.

Taps ventiņu amatnieku zelta rokas

Ventspils Amatu mājas veidošana sākotnēji bija pārrobežu projekts. Tika renovēta ēka, kura savulaik bijusi vecā skola. Vēsturiskas liecības vēsta, ka tur četrus gadus mācījies arī latviešu Dainu tēvs Krišjānis Barons. Tagad te iekārtotas  amatnieku darbnīcas. Amatu mājas izveides ideja bija papildināt kultūras pasākumu norisi Ventspilī un arī palīdzēt amatniekiem uzņēmējdarbībā. Atklāšana notika 2007. gada augusta sākumā pilsētas svētku laikā, bet nākamajā gadā šo iestādi pievienoja Ventspils muzejam.

“Tika izsludināts konkurss uz vadītāja vietu, es pieteicos un 2008. gada 2. janvārī sāku šeit strādāt,” stāsta Inguna Heinrihsone, sirsnīgi atzīstot: “Šie gadi bijuši interesanti, bet pats galvenais, ka es mīlu savu darbu, jo neviena diena nav līdzīga otrai. Es stāvu un krītu par šo māju. Daudzas dažādas interesantas lietas notiek, un tas viss padara šo vietu par vienu no Ventspils kultūras lauka rozīnītēm. Šeit pat teātris ir darbojies.”

Inguna teic, ka nākamgad Amatu māja atzīmēs savu divdesmitgadi un viena no viņas iecerēm tam par godu ir radīt izstādi, kurā atcerētos māksliniekus un amatniekus, kuri šo gadu gaitā te ciemojušies ar daudzveidīgām meistarklasēm.

Līdzīgi kā Liepājā pie leģendārā koncertdārza “Pūt, vējiņi!” akmenī iemūžināti mūziķu roku nospiedumi, ventiņi iecerējuši radīt savu amatnieku zelta rokas. Pagaidām Amatu mājas vadītāja ieceres detaļas gan nevēlējās atklāt – vēl lai paliek noslēpums.

Izaudzē Misteru Snīpi

Amatu mājā audēji strādā katru dienu, arī pieņem apmeklētājus. Stellēs visvairāk top brunču audumi tautas tērpiem vai arī kāds pasūtījums deju kolektīviem vai kādam personīgi. Tautas tērpu bums esot bijis 2018. gadā, kad daudzi vēlējās noaust savu tautas tērpu, pat izveidojās rinda.

Tapuši arī īpašie lakati, lupatu deķi un vēl dažādas sīkākas lietas.

Audējas nāk no Ventspils kultūras centra, no divām tautas lietišķās mākslas studijām – “Vīkale” (vadītāja Inita Dzalbe) un “Drellītis” (vadītāja Vija Done). “Pērn decembrī atzīmējām lietišķās mākslas studijas “Vīkale” sešdesmit gadu jubileju, tapa brīnišķīga darbu izstāde. Mūsu meitenes piedalījās arī Dziesmu un deju svētku izstādē “Pļava”, iegūstot “Kilograms kultūras” īpašo balvu par savām austajām burvīgajām tautiskajām segām. Mūsu pļavu toņi bija skatāmi Mākslas un dizaina muzejā izstādē. Varam lepoties, ka Ventspils Amatu māja, daļa no Kurzemes, ventiņu izaustās pļavas arī tur tika. Starp citu, pie mums uz aušanu  ierodas arī puiši, tā nav tikai sieviešu nodarbe,” stāsta Amatu mājas vadītāja.

Reizumis te var skatīt arī podnieku meistarību, bet tas notiek pēc pieprasījuma, jo Amatu mājā neesot šādas štata vietas. “Taču regulāri organizējam simpozijus, un tad notiek podnieku dienas. Savu prasmi rāda mākslinieks Jānis Kupčs no Jūrkalnes. Pie meistara darbojas arī bērni ar īpašām vajadzībām. Viņiem patīk veidot mālu, jo šīs darbības gan nomierina, gan attīsta. Mēs esam atvērti, un cilvēki ir ieinteresēti apgūt ko jaunu,” uzsver ventspilniece.

Inguna Heinrihsone pastāsta, ka pērn risinājies sociālais projekts sadarbībā ar Ventspils sociālo dienestu un gaisā virmo doma par urbāno dārzu. “Ventspils ir zaļa pilsēta, un man patīk darboties dārzā, arī pie Amatu mājas esmu izveidojusi puķu dobes. Mēs veidojām augstās puķu kastes un kopā ar vietējās mākslas skolas audzēkņiem tās apgleznojām. Daļa no kastēm aizceļos uz pansionātu Selga, daļa paliek pie mums. Tas ir kopīgs projekts, un mēs dižojamies, kuram augi krāšņāk izauguši. Pērn izaudzēju apmēram desmit kilogramus smagu ķirbi, un tas piedalījās konkursā.  Ķirbis bija ļoti interesants, tam izveidojās tāds kā deguns, un es to nosaucu par Misteru Snīpi,” pasmaida Heinrihsone.

Rada pat muzikālo gultu

Ingunai spilgti palicis atmiņā viens pirms kovida laika projekts, kas radās kopā ar vietējo fotogrāfu klubu “Moments”. Tika izveidots cikls par Ventspils profesiju pārstāvjiem – intervijas, video, fotogrāfijas. Aptaujāja pavārus, frizierus, skroderus un citus amatmeistarus.

“Pie mums notiek dažādas meistarklases: pastalu darbnīcas, top somas, notiek šūšana. Viens no lielākajiem projektiem ir “Kurzemes rokdarbnieku saiets” sadarbībā ar sieviešu biedrību “Spārni” un suvenīra salona vadītāju Astrīdu Kinni. Viņa ir rokdarbu studijas “Spārni” dibinātāja. Tā ir atsevišķa biedrība, kurā arī es darbojos kā valdes locekle, jo jāiesaistās dažādos projektos, kuri nesaistās ar pašvaldību. Biedrība “Spārni” ir iniciatore “Kurzemes rokdarbnieku saietam”, kurš katrreiz notiek citā pilsētā, lai aptvertu visu novadu. Ventspilī pasākums risinājies divas reizes, pērn tā bija jau saieta 13. reize. Pulcējas dalībnieki no visas Kurzemes, bet nu jau ir lielāks piedalīties gribētāju pulks, pat no visas Latvijas. Mēs vienā tikšanās reizē sapulcinām ap 130 rokdarbnieku, un mums ir arī viens stiprā dzimuma pārstāvis no Ances pagasta. Piecpadsmito Kurzemes saietu plānojam Ventspilī 2027. gadā – Amatu mājas jubilejas gadā,” atklāj Inguna un palepojas, ka pie viņiem regulāri notiek arī daudzveidīgas izstādes. “Pēdējos gados secināju, ka profesionālu mākslinieku darbu izstādes notiek visur, bet amatniekiem sevis parādīšanas iespējas ir nelielas. Tāpēc nolēmu šeit vairāk parādīt tieši šo lietpratēju veikumu. Visvairāk pie mums bijusi rokdarbu studija Spārni ar spilvenu izstādēm, izrādīti pašdarināti galdauti, notikušas cimdu, zeķu un somu izstādes.  Savukārt Guntis Niedoliņš no Jūrkalnes parādīja savas kokles. Vienu no viņa meistardarbiem nodēvēju par muzikālo gultu – tajā apguļas un notiek meditācija mūzikas vibrācijas skaņu pavadībā. Cilvēkiem ļoti patika,” palepojas ventspilniece, piebilstot, ka sapnis ir šeit iekārtot virtuvi, lai varētu rīkot pavārmākslas meistarklases. Diemžēl šobrīd tam pietrūkst gan telpu, gan līdzekļu.

“Šogad mums ieplānotas arī izstādes, kur cilvēki piedalīsies ar saviem no ceļojumiem atvestajiem neparastiem suvenīriem, būs minamas krustvārdu mīklas, izlikta pasaules karte, lai katrs var atzīmēt, kurā vietā bijis. Paredzēti sarunu cikli “Ceļot prieks un ceļot prasme”, kur stāstīsim arī par praktiskām lietām, gatavojoties ceļojumam,” pauž Inguna Heinrihsone.