Ķiploki būs sīkāki, īpaši cietīs kāposti - speciālists prognozē, kādu ražu nesīs dārzeņiem nelabvēlīgā vasara
Šī vasara dārzeņiem lielākoties nav labvēlīga, atzina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) vecākais speciālists dārzkopībā Māris Narvils.
Viņš skaidroja, ka šogad pēc kārtīgās ziemas nāca auksts pavasaris, kad līdz jūnija sākumam bija tikai atsevišķas siltas dienas. Līdztekus ziemā un pavasarī mitruma līmenis, izņemot dažviet Viduslatvijā un Austrumlatvijā, kur lauki mirka ūdenī, bija pietiekošs.
Pēcāk, kad sausums un karstums pieņēmās spēkā un gaisa temperatūras stabili turējās virs +25 grādu atzīmes, tikai atsevišķas vietas Latvijā ir guvušas nelielu veldzi nokrišņu veidā.
"Prognozes rāda, ka līdz pat augusta sākumam nekas labāks negaida. Situāciju vēl vairāk sarežģī vēji, kas pastiprināti izžāvē augsni," komentēja Narvils.
Viņš arī uzsvēra, ka lielākajā daļā Kurzemes normāls lietus nav vairāk kā pusotru mēnesi un līdzīga situācija veidojas arī Zemgalē. Mazliet labāka situācija ir Vidzemē un Latgalē. "Šķiet, ka vasara pagaidām min 2018.gada vasaras pēdās," piebilda eksperts.
Narvils prognozēja, ka kopumā var teikt, ka šis nebūs labāko ražu gads. Viņš skaidroja, ka pavasaris aukstuma dēļ ilgi noturēja attīstību lielākajai daļai dārzeņu un kultūras dīga ilgi. Iestājoties karstam un sausam laikam, sekoja straujš rāviens dārzeņu attīstībā, kas liedza pietiekoši attīstīties lapotnei.
Dārzkopības eksperts arī sacīja, ka pašreizējie apstākļi ir labvēlīgi tikai lauka tomātiem un gurķiem, ja tiem iespējams nodrošināt atbilstošu mitrumu.
Pēc viņa paustā, kabaču, ķirbju un patisonu agrie stādījumi aukstumā bija pavisam panīkuši. Vēlākie stādījumi jūnijā gan strauji auga, un patlaban, ja netrūkst mitruma, tie šajos apstākļos veido labu, pat teicamu ražu. Savukārt pavisam grūti klājas visām zaļumu un salātu kultūrām.
"Te bez laistīšanas vispār nav iespējams tikt pie labas un kvalitatīvas ražas," uzsvēra Narvils.
Līdztekus LLKC eksperts norādīja, ka pirmie pie novākšanas ir tikuši ķiploki, kuru aktīvās augšanas laikā bija sauss un karsts, kas neļāva attīstīt to lapotni, kas būtu vajadzīga lielām ķiploku daivām.
"Tātad ķiploki kopumā būs atkal sīkāki, nekā vajadzētu būt," prognozēja Narvils.
Viņš arī minēja, ka sīpoliem raža būs mazāka līdzīgu iemeslu dēļ. Daudz labāk nebūs arī ar no sēklas sētajiem sīpoliem, kuriem pašlaik vēl sāk veidoties galviņas.
Tāpat šis gads nav labvēlīgs sakņaugiem, kuru pilnvērtīgai sakņu attīstībai trūkst mitruma. Lai arī saknes burkāniem ir paspējušas attīstīties augsnē, sakņaugiem nepatīk tik karsts laiks, un mitruma trūkums samazinās sakņu masu ne tikai burkāniem, bet arī sakņu selerijām, sakņu pētersīļiem, pastinakiem. "Situācija nav labvēlīga arī sarkanajām bietēm," komentēja Narvils.
Vienlaikus LLKC dārzkopības eksperts sacīja, ka pāragri vēl ir spriest par vēlo šķirņu puraviem, savukārt agrajām šķirnēm raža būs maza.
Tikmēr, kā norādīja Narvils, vissarežģītākā situācija ir kāpostu dzimtas dārzeņiem. Augstās temperatūras, sausums un kaitēkļi rada ļoti nopietnas problēmas labas ražas veidošanai. Tomēr arī kāpostu ražībā atšķirības ir pa reģioniem virzienā no Latvijas rietumiem uz austrumiem.
Visnelabvēlīgākā situācija ir Kurzemē, tad Zemgalē, savukārt pārējā Latvijā situācija ir nedaudz labvēlīgāka.
"Tas nozīmē, ka sevišķi cietīs tieši skābējamie un uzglabājamie kāposti, nerunājot jau par cita veida galviņkāpostiem," aplēsa eksperts, atzīmējot, ka sevišķi nelabvēlīga šī vasara ir izvērtusies ziedkāpostiem, brokoļiem, kā arī ar lapu kāpostiem.
Tāpat Narvils skaidroja, ka parasti tieši rudens ražas dārzeņiem ir visdāsnākās, taču šogad izskatās, ka būs savādāk. Pēc viņa ieskatiem, pagaidām nebūs labvēlīgi apstākļi rudens ražai baltajiem redīsiem - daikoniem.
"Izņemot ķirbjaugus, tomātus un papriku, uzglabājamiem dārzeņiem veidojas nelabvēlīgs gads," pauda Narvils, piebilstot, ka tie, kuri ir investējuši laistīšanas sistēmās, šogad atkal būs ar lielu plusa zīmi. Attiecīgo saimniecību ražas būs labas un noteikti pieaugs arī cenas.
"Lielām bažām par šī gada dārzeņu ražu pamata vēl īsti nav, bet, sausumam saglabājoties, situācija neapšaubāmi pasliktināsies," akcentēja Narvils.
LLKC darbojas kopš 1991.gada. Tā mērķis ir veicināt lauku attīstību, paaugstinot lauku uzņēmēju profesionālās un ekonomiskās zināšanas, nodrošināt konsultāciju un mācību organizāciju visos Latvijas novados, paaugstināt lauku iedzīvotāju konkurētspēju Eiropas Savienībā un organizēt Zemkopības ministrijas padotībā esošajās iestādēs strādājošo darbinieku tālākizglītību.
