Kas tas ir - franču skapītis? Tas atrodams teju ikvienā vannasistabā
Tā dēvētais franču skapītis, tautas valodā vairāk pazīstams kā alibērs vai albērs, ļoti iespējams, atrodas gandrīz vai katrā vannasistabā, tikai mēs nezinām, ka šo mini mēbeli tā dēvē.
Kad pagājušajā gadsimta 50. un 60. gados daudzstāvu namos katrā dzīvoklī tika izbūvēta arī vannasistaba, tā bija tikai un vienīgi ļoti racionāla telpa – lielākoties šaura, tumša un ar sliktu ventilāciju. Galvenais – vanna un ūdens no krāna, lai varētu nomazgāties. Daudzām darbībām, kas pašsaprotami noris vannasistabā, tolaik bija vieta citās telpās, piemēram, vīrieši mēdza skūt bārdu virtuvē, sievietes – ieveidot matus tajā istabā, kurā atradās spogulis.
Kad laika gaitā vannasistabas tapa skaistākas un dzīvokļu īpašnieki aizdomājās, ka varētu šo telpu padarīt mājīgāku un arī citām higiēnas procedūrām piemērotāku, kādam mēbeļu ražotājam, proti, Žozefam Albēram (pēc citiem avotiem – Alibēram) no Grenobles, dzima ideja par spoguļskapīša ražošanu vannasistabām. Nu jau par klasiku kļuvušais alibērs jeb spoguļskapītis – sākumā Francijā, pēc tam visā Eiropā – izraisīja revolūciju vannasistabu iekārtojumā.
Tipiskajam alibēram bija trīs spoguļdurvis, turklāt praktisku apsvērumu dēļ kreisās puses durtiņas vērās pa labi un labās – pa kreisi. Tā kā arī durvju iekšpusē bija piestiprināti spoguļi, bija iespējams aplūkot sevi arī no sāniem, piemēram, reizēs, kad ieveido matus. Skapītim bija atsevišķs apgaismojums – tā dēvētā dienasgaismas cauruļlampa – un iekšpusē bija iemontēta arī kontaktligzda. Dizains bija ļoti vienkāršs, un nebija arī nekādu iespēju to kaut kādā veidā radoši variēt. Tāpat izmērs bija standarta. Šī miniatūrā mēbele kļuva tik populāra, ka daudzi par alibēru sāka dēvēt jebkuru spoguļskapīti (laika gaitā, protams, ideju nošpikoja arī citi ražotāji), un 70. gados tāds atradās gandrīz katra vidusmēra eiropieša vannasistabā.
Starp citu, šī firma eksistē joprojām un joprojām ražo vannasistabas skapīšus, taču tagad tie izskatās pavisam citādi.
