Jaunajos “Latvijas noslēpumos” par rasola izcelšanos un alkometriem padomju laikos
Iznācis žurnāla “Latvijas noslēpumi” trešais numurs. Mūsu kultūras mantojums ir tik bagātīgs, ka tajā var atrast vispārsteidzošākās lietas, kas gadu gaitā nepelnīti ir aizmirstas.
Šajā žurnāla laidienā esam mēģinājuši izcelt saulītē kaut dažas no tām, piemēram, stāstu par Paulu Rūdolfu Rubi, izcilu dizaneru, kurš izstrādājis gan skices valdības un Valsts prezidenta interjeriem, gan mēbeļu komplektus, taču apstākļu sakritības dēļ viņa ikdienas darbs bija saistīts pavisam ar citu jomu – ar cietumu. Tikai pēdējā laikā, pateicoties dažu cilvēku entuziasmam, viņa radītās mēbeles, kas ir saglabājušās, tiek pētītas un atjaunotas. Tikpat interesantas ir arī konstruktora Pētera Viļumsona pusautomātiskās vienpaminas stelles, kurām viņš piešķīra poētiskus nosaukumus – Lielupes Viļņi, Daugavas Viļņi. Savam laikam tā bija izcila aušanas iekārta, kuru augsti vērtēja rokdarbnieki un amatnieki; mūsdienās tās piedzīvo savu renesansi.
Bieži vien mēs neko daudz nezinām arī par visikdienišķākajām lietām, piemēram, rasolu. Kurš gan nav ēdis šos tradicionālos salātus, taču cik būs to cilvēku, kuri zina šā ēdiena izcelšanos? Domā, tie radušies padomju obšcepita ietekmē? Nekā nebija – rasola saknes ir krietni senākas un meklējamas vēl cara tētiņa laikos!
Daudz ko esam piemirsuši arī par ne tik seniem laikiem. Kad vēl tikai veidojām šā žurnāla satura plānu, izdevniecības fotogrāfs kādā sarunā ieminējās – klau, bet kā padomju laikos autoinspektori noteica, vai šoferis ir dzēris? Alkometru taču droši vien vēl nebija? Lai atbildētu uz šo jautājumu, nācās gan parunāties ar zinošiem cilvēkiem, gan palasīt vecas avīzes, gan parakņāties fotogrāfiju arhīvos. Bet tagad esam gatavi atbildēt – bija gan alkometri, gan alternatīvas, tā teikt, tautas metodes reibuma noteikšanai. Gan par tām, gan par dažām citām padomju satiksmes īpatnībām var lasīt šajā žurnālā.
Un ne tikai par to vien. Arī par filmas “Teātris” tapšanas aizkulisēm, par tukšās taras kultu, kas valdīja padomju laikos, par sievietēm brīvās Latvijas cietumos pirmajos neatkarības gados, par lielāko masu pašnāvību Latvijas vēsturē, par Sibīrijas saimnieku Robertu Eihi un daudz ko citu. Ceram, ka žurnāla 112 lappusēs ikviens lasītājs atradīs vismaz dažus rakstus, kas liks pārsteigumā teikt: “Bet to gan es nezināju!”
Lai laba lasāmviela!
