Burtnieku novadā pļauj dabai draudzīgāk
Burtnieku novada pašvaldība ņēmusi vērā Zemnieku saeimas priekšlikumu ceļmalas pļaut vēlāk, lai lieki nekaitētu dabai.
Vasaras sākumā Zemnieku saeima aicināja zemniekus, pašvaldības un valsts ceļu apsaimniekotājus ceļmalas un grāvjus pļaut ne biežāk kā divas reizes sezonā – pēc vasaras saulgriežiem jūlija sākumā un septembrī, lai veicinātu bioloģisko daudzveidību.
Izvērtējot biedrības paustos argumentus, Burtnieku pašvaldība šogad ceļmalas pļauj vēlāk, nekā bija ierasts. Plānots, ka pašvaldības apsaimniekotajiem ceļiem un ielām ceļmalas būs sakoptas līdz septembra beigām.
Domes izpilddirektors Mārtiņš Kļaviņš stāsta, ka ciematu centros ceļmalas pļauj biežāk, bet lauku ceļmalas 390 kilometru garumā – reizi sezonā, un šogad pļaušana atlikta uz vēlāku laiku. Ekonomisku ieguvumu gan pašvaldībai neesot, jo arī citus gadus lauku ceļus pļāvuši reizi sezonā, tikai to darījuši agrāk.
Zemnieku saeima pauda viedokli, ka intensīvā ceļmalu un grāvju pļaušana ir padomju laiku mantojums, kad tādi bija skaistuma un saimnieciskuma standarti.
Biedrība rosina paskatīties, kas notiek ārpus Latvijas robežām rietumu un Skandināvijas virzienā. “Tur pēdējā desmitgadē ceļmalas ir pārvērtušās par ziedošu augu joslām, kas priecē autobraucējus ar savu krāšņumu un dod būtisku pienesumu biodaudzveidības saglabāšanā,” skaidro Zemnieku saeimas priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre.
Biedrība uzsver, ka ceļmalas ir dzīvotne dabīgajiem apputeksnētājiem un ligzdošanas vieta mazajiem putniem, kuru ligzdas iet bojā, pāragri appļaujot grāvmalas. Nepārdomāta un pāragra pļaušana arī būtiski samazina floras daudzveidību – augiem neļauj noziedēt, un tie neierieš sēklas.
Publikācija sagatavota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu.
