Karš Irānā devis smagu triecienu daudzu iecienītajam kārumam pistācijām
Jau divus mēnešus notiekošais ASV un Izraēlas karš pret Irānu ir izraisījis ne tikai degvielas cenu kāpumu, kas lavīnveidīgi ietekmējis arī citu produktu cenu. Karam par upuri ir kritis kāds ļoti iecienīts produkts, kuram Irāna ir viena no galvenajām piegādātājām pasaulē — pistācijas.
Karš Irānā ir paaugstinājis pistāciju cenas līdz augstākajam līmenim pēdējo gadu laikā, traucējot šī garšīgā produkta piegādes laikā, kad pasauli ir pārņēmis “Dubaijas šokolādes” bums. Konflikts, kas ietekmējis kuģošanas maršrutus un reģionālo tirdzniecību, apgrūtina eksportu no Irānas un rada papildu spriedzi. “Tas ir kā azartspēle — mēs nezinām, par kādu cenu pārdot,” “Financial Times” citē Londonas vairumtirgotāja “Borna Foods” izpilddirektoru Behnamu Heidaripuru.
Kā liecina ASV Lauksaimniecības ministrijas dati, Irāna nodrošina apmēram piekto daļu no pasaules pistāciju krājumiem un dažos gados pat 25–30% no globālā eksporta. Taču tirgotāji norāda, ka produkcijas eksportēšana no Irānas kļuvusi arvien sarežģītāka, jo karš izjauc loģistiku visā Tuvo Austrumu reģionā. “Karš ir pastiprinājis jau esošos ierobežojumus, nevis radījis jaunus,” atzinis “Expana” analītiķis Niks Moss, kurš piebilda, ka problēmas “krājas viena virs otras”.
“Expana” dati liecina, ka pistāciju cenas martā pieauga līdz aptuveni 4,57 dolāriem par mārciņu, sasniedzot augstāko līmeni kopš 2018. gada. Pieprasījumu daļēji veicinājusi globālā “Dubaijas šokolādes” popularitāte, tomēr piedāvājums jau pirms konflikta sākuma bija nepietiekams, tā kā 2025. gada raža galvenajās pistāciju audzētājās, tostarp ASV, Turcijā un Irānā, kas kopumā kontrolē apmēram 85 procentus no pasaules pistāciju ražošanas, bija sliktāka par cerēto, turklāt Irānā ražu ietekmēja sausums. Eksportu no Irānas ierobežoja arī sankcijas un nemieri valstī, kad varas iestādes centās apkarot protestus, atslēdzot internetu. “Grūti sazināties ar piegādātājiem Irānā, jo viņiem ir atslēgts internets. Viņi nevar atbildēt uz e-pastiem,” sacīja Heidaripurs.
Karš šīs problēmas ir vēl pastiprinājis, liekot loģistikas uzņēmumiem mainīt maršrutus, kavējot kravu piegādi un palielinot izmaksas. Irānas Pistāciju asociācijas valdes loceklis Behruzs Agahs paziņoja, ka karš smagi ietekmējis galveno eksporta maršrutu caur Bandarabasas ostu Hormuza šaurumā, lai gan eksports turpinās pa sauszemes ceļiem, taču ar papildu izmaksām un kavējumiem. “Pašlaik pistāciju piegādes alternatīvais maršruts uz Indijas tirgu ir caur Turcijas Mersinas ostu un Suecas kanālu, kas ir ievērojami dārgāk un laikietilpīgāk,” viņš sacīja. “Sūtījumiem uz Ķīnas tirgu ir pieejams dzelzceļa maršruts, taču tas arī ir dārgs un sarežģīts.” Irānas Muitas administrācija paziņojusi, ka valsts eksports pēdējo divu mēnešu laikā samazinājies par 30% salīdzinājumā ar to pašu periodu pērn.
Pamiera vienošanās pagaidām ir apturējusi karadarbību, taču gan ASV, gan Irāna joprojām bloķē kritiski svarīgo Hormuza šaurumu. Tuvajiem Austrumiem ir centrālā lomu pistāciju tirdzniecībā, darbojoties ne tikai kā lielam patērētājs, bet arī kā tranzīta mezglam. Liels Irānas pistāciju apjoms pirms nokļūšanas pie globālajiem pircējiem parasti vispirms nokļūst tādās valstīs kā Apvienotie Arābu Emirāti un Turcija. “Pastāv paaugstināta nenoteiktība par to, cik liels Irānas produkcijas apjoms reāli sasniegs globālos tirgus, ja konflikts turpināsies,” atzina Moss.
Turklāt problēmas radušās kritiskā brīdī. “Tuvojas vasara, un vasarā mēs tradicionāli pārdodam daudz, jo pieaug pieprasījums pēc saldējuma,” norādīja Heidaripurs.
Pircēji meklē alternatīvus piegādātājus, īpaši ASV, kas nodrošina apmēram 40% no globālās ražošanas. Tomēr ASV eksportētāji jau ir pārdevuši lielāko daļu pieejamās produkcijas. “Mēs cenšamies aizstāt Irānas pistācijas ar citas izcelsmes valstu produktiem, taču ir problēma,” norādīja Heidaripurs. “Irānas pistācijām ir augstāks eļļas saturs nekā citām. Tas būtiski ietekmē garšu.”
“Mordor Intelligence” ziņojumā norādīts, ka 2026. gadā globālais pistāciju tirgus bija vērtēts 5,49 miljardu dolāru vērtībā, bet 2031. gadā to prognozē 7,02 miljardu dolāru vērtībā. Irānā audzē pasaulslavenās “Kerman” un “Akbari” šķirnes, taču ražošanas apjoms no 225 000 metriskajām tonnām 2024. gadā ir nokrities līdz 200 000 metriskajām tonnām 2026. gadā.
Savukārt laikraksts “Times of India” norāda, ka, salīdzinājumā ar līdzīgajiem kārumiem mandelēm un valriekstiem, pistāciju audzēšanas iespējas pasaulē ir ierobežotas, jo tām ir vajadzīgs īpašs sausais klimats. Laikā, kad irāņu audzētāji un eksportētāji saskaras ar loģistikas, infrastruktūras un finanšu problēmām, ASV ir galvenā ieguvēja, turklāt Kalifornijā tieši šajā laikā gaidāma rekordliela raža. Laikraksts norāda, ka ieguvēja ir arī trešā lielākā ražotājvalsts Turcija, kas vēsturiski kalpojusi par sankcijām pakļauto Irānas preču “atmazgāšanas” vietu — pistācijas no Irānas bieži tiek nosūtītas uz Turciju, kur tās apstrādā un reeksportē kā Tuvo Austrumu produktus, šādi apejot tiešās sankcijas.
