Pat sinoptiķu solītais lietus zemenēm, avenēm un ķiršiem vairs neko nespēšot līdzēt
Sausuma dēļ augļu dārzos visvairāk Latvijā visvairāk ir apdraudētas ogulāju ražas, kas būs zemākas nekā normālos apstākļos un sliktākas kvalitātes, tāpat ilgstošā karstā un sausā laika dēļ Latvijā būs nepietiekams vietējo agro dārzeņu klāsts, bet sinoptiķu solītie nokrišņi kopumā nozarei daudz nelīdzēs, teica aptaujātie eksperti.
Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) vecākais dārzkopības speciālists Māris Narvils prognozēja, ka ilgstošā karstā un sausā laika dēļ Latvijā būs nepietiekams vietējo agro dārzeņu, tostarp - jauno kartupeļu klāsts, kā arī mitruma trūkuma dēļ būs arī ievērojami zemākas ražas visu uzglabājamo dārzeņu un augļu kategorijā. Ogu ražas varētu būt mazākas un sliktākas nekā normālos laika apstākļos. Augļkopju ražas atkarīgas no laistīšanas iekārtu esamības un kaitēkļu aktivizācijas. Tik lielā sausumā arī tuvākajā laikā sinoptiķu prognozētie nokrišņi būtiski situāciju neuzlabos. "Solīts pērkona lietus, kas iespējams vien atsevišķās zonās. Tas nozīmē, ka kopumā tas situāciju būtiski neuzlabos. Lai arī nokrišņu daudzums vietām būs vērā ņemams, visdrīzāk, lietavu lokālais raksturs neļauj cerēt, ka īpaši situācija uzlabosies," teica Narvils.
Pēc viņa teiktā, dārzeņkopībā ir grūti izaudzēt uzglabāšanai paredzētos dārzeņus - galviņkāpostus, burkānus, galda bietes un sīpolus, kuru attīstība kavēta visās platībās, kurās nav laistīšanas iekārtu. Ja mitrums trūks arī turpmāk, situācija, visticamāk, turpinās pasliktināties visā dārzeņkopības nozarē. Pavisam grūti klājas ar tādu dārzeņu kā ziedkāpostu un brokoļu izaudzēšanu, kuriem ražas lielums ir cieši saistīts ar spēcīgas lapotnes izveidošanu. Mazliet labāka situācija ir visa veida ķirbjaugiem. Ļoti grūti klājas lauka gurķiem, kuru saknes bez laistīšanas izkalst ļoti strauji, tādēļ ražas zudumi būs ievērojami. Mitruma trūkums stipri negatīvi ietekmē arī dārza zirņus un pupas.
Viņš piebilda, ka ogulājiem sausuma dēļ ogas nogatavojas priekšlaicīgi un ir maza izmēra. "Patlaban jau "krāsojas" jāņogas, upenes un drīzumā var veidot ērkšķogas, bet ogas ir nelielas un vienīgi tie, kuriem ir laistīšanas iekārtas, var cerēt uz lielākām ogām," teica Narvils. Sauso laika apstākļu dēļ strauji izsīks zemeņu raža, jo sevišķi platībās, kur nav laistīšanas. Arī aveņu ražu būtiski samazinās mitruma trūkums. Ķirši būs mazāk sulīgi. Arī augļu kokiem mitruma trūkuma dēļ birst augļaizmetņi un augļi var ienākties neliela izmēra. Plūmes un ābolus ļoti nopietni apdraud sausums un kaitēkļi, kuri šādā klimatā vairojas daudz straujāk. Ekstrēmās gaisa temperatūras neļāva labi iedarboties arī augu aizsardzības līdzekļiem - augsnes herbicīdiem. Savukārt insekticīdu iedarbības laiks ir ļoti īss, jo tie ļoti strauji sadalās, bet to pareizai pielietošanai grūti atrast piemērotu brīdi.
Latvijas Augļkopības asociācijas (LAA) pārstāve Renāte Kajaka teica, ka augļkopības kultūrām šogad sausuma dēļ būs sliktākas ražas nekā normālos gados. "Esmu aptaujājusi visus mūsu audzētājus, pieprasot informāciju par visām kultūrām, un nevienai kultūrai neiet lieliski. Tikai augļkopji ar laistīšanas iekārtām situāciju vērtē pozitīvāk, taču arī viņi nespēj nodrošināt vajadzīgo mitruma līmeni," sacīja Kajaka, norādot, ka lietus nav lijis jau gandrīz divus mēnešus - visu maiju un lielāko daļu jūnija.
Kajaka teica, ka sausums negatīvāk ietekmējis purvos audzētās lielogu dzērvenes vietās, kur nav laistīšanas iekārtu, un tādu nav maz. Atsevišķiem audzētājiem potenciālais ražas zaudējums sasniedz 90%, kas ir katastrofāli augsts rādītājs, un šā gada sausums var negatīvi atsaukties arī uz nākamā gada ražu.
Viņa piebilda, ka tāpat sausums negatīvi ietekmējis arī ogulājus - krūmmellenes, jo, neraugoties uz laistīšanas iekārtu esamību, daudzviet tāpat nav iespējams nodrošināt nepieciešamo mitruma līmeni melleņu laukos, jo laistīšanas iekārtas nav paredzētas šāda apmēra laistīšanai. Visvairāk kopumā esot cietuši tieši ogulāju audzētāji, kā arī augļkopji reģionos, kur pēdējos pāris mēnešos nav nemaz lijis un teritorijās, kur nav laistīšanas iekārtu. Kopumā augļkopjiem Latvijā šogad būs 40-50% ražas zaudējumi salīdzinājumā ar normālu ražas gadu. Lai arī lielākā daļa koku izdzīvos, augļaizmetņi ābelēm masveidā birst vai neattīstās un neaug nepietiekamā mitruma dēļ.
Kajaka atzina, ka augļkopjiem arī nav iespējams apdrošināties pret sausumu, jo apdrošinātāji šādu iespēju nepiedāvā vai arī, ja kāds piedāvā, tad uz nesamērīgiem nosacījumiem. Tāpēc nozarei atliek vien cerēt uz labākiem laika apstākļiem, kredītiestāžu izpratni, atliekot maksājumus, vai valsts atbalstu.
Jau ziņots, ka piektdienas naktī daudzviet līs, valsts centrālajā un austrumu daļā gaidāmas arī stipras pērkona lietusgāzes, iespējama vētra un krusa. Pūtīs D un R vējš 2-9 m/s, brāzmās vietām virs 15 m/s. Minimālā gaisa temperatūra +9..+14 grādu.
