Dināra Rudāne gatavojas savai pirmajai boksa cīņai. FOTO

Latvijas Nacionālās operas un baleta māksliniece Dināra Rudāne ir atraktīva un dulla dāma. Daiļa, sievišķīga, bet tajā pašā laikā mīl pavisam vīrišķīgas nodarbes. Viņa ikdienā traucas ar jaudīgu ielu motociklu, un nu jau divus gadus trenējas boksā. Un ne jau šā tā – pašas prieka pēc, bet nopietni un mērķtiecīgi vismaz trīs reizes nedēļā.

Starp nosvīdušiem večiem

Žurnāls “Kas Jauns” kādu vakaru viesojās sporta zālē, kur trenējas Dināra Rudāne.

Ir vēls vakars. Rīgas krogi un klubi pildās ļaudīm, kuri svin darba nedēļas beigas, tikmēr rosība valda arī “Muay Thai Academy” treniņu zālē Teikā. Tā ir pilna ar sportiskiem, nosvīdušiem večiem, kuri enerģiskas mūzikas pavadībā sper cits citam pa sāniem, sit pa seju, dauza boksa maisus. Kāds cilā svara stieni, kāds veic dziļos pietupienus, bet zāles stūrī kikboksa pamatus apgūst puišeļi. Gaisā virmo sviedru smārds... Un tad parādās viņa – izlaistiem matiem, smaidoša, dzīvespriecīga. Uz treniņu atnākusi Dināra Rudāne. Skarbie cīkstoņi pēkšņi atplaukst smaidā, braši sasveicinās, apvaicājas, kā tad dziedātājai klājas. Dināra laipni atbild, sasien matus astē un uzkāpj uz skriešanas trenažiera, lai iesildītos. Pāris minūšu vēlāk viņa rokās jau vilks boksa cimdus.

Treniņā pie ēģiptiešu čempiona

Izrādās, Dināra visu mūžu sapņojusi nodarboties ar boksu, jo dievinājusi slaveno bokseri Maiklu Taisonu. „Viņš man tā patika! Man patika viņā viss – izskats, kustības, enerģija, cīņas spars,” sajūsminās dziedātāja, žurnālam “Kas Jauns” sakot, ka bērnībā bokss viņai tā arī palicis kā tāls sapnis.

„Kad augu, nebija tādu iespēju. Padomju laikos taču nebija pieņemams, ka meitenes boksējas. Turklāt man šķiet, ka dzimtajā Daugavpilī tolaik nemaz nebija tādas boksa sekcijas. Toties gadu notrenējos kungfu. Tas gan man īsti nepatika – nebija tik enerģiski,” paskaidro Dināra.

Taču viņa tik un tā sportu neaizmirsa. It sevišķi, kad kļuva par profesionālu dziedātāju. „Man taču bija vajadzīga izturība – bez tās nav iespējams lēkāt pa skatuvi un vēl dziedāt. Sākumā trenējos un vingroju mājās, jo man bija kauns sevi atrādīt ļaudīm. Pēc mēnešiem četriem pieciem intensīvu treniņu jau biju ar savu ķermeni daudz maz apmierināta. Un tad pavisam nejauši satikos ar slavenu cīkstoni,” to, kā nonākusi pie sapņa īstenošanas, stāsta Dināra.

Tas bija pirms vairāk nekā diviem gadiem, kad Dināra kādu laiku dziedāja un uzstājās Apvienotajos Arābu Emirātos Dubaijā. „Sapazinos ar Ēģiptes čempionu muay thai jeb taizemiešu boksā. Viņš bija mūsu grupas apsarga brālis. Kad uzzināju, kas viņš ir, sapratu, ka tas ir liktenis – beidzot pienākusi iespēja pamēģināt īstenot savu sapni. Uzstāju, lai viņš paņem mani līdzi uz saviem treniņiem, un viņš paņēma! Trenējos pie viņa vairākas reizes, pavisam stundas četras. Bet tad jau arī mans līgums Dubaijā tuvojās beigām, bija pienācis laiks atgriezties Latvijā. Un es jau tolaik internetā meklēju, kur varētu Rīgā trenēties kikboksā,” stāsta Dināra.

Rīgā Dināra atrada klubu “Muay Thai Academy” Burtnieku ielā, Teikā, un treneri Jevgēņiju Aleksejevu, kikboksa un muay thai čempionu. Izrādījās, viņi abi bija pat draugos sociālajos tīklos. „Pirms tam gan nebijām īpaši kontaktējušies. Bet nu pavaicāju, vai varu pie viņa trenēties. Viņš atbildēja, ka ne tikai varu, bet – ka vajag!” teic Dināra, kura pēc vairākiem mēnešiem, kas pagājuši, atkal iedzīvojoties Latvijā, devusies uz savu pirmo treniņu.

Kāds tas bija? „Lai mani nesabiedētu un neatbaidītu, pirmais treniņš notika tukšā zālē. Laikam jau treneris mani pasaudzēja,” tagad smejas Dināra, kura sen jau ir pieradusi pie atlētu pilnās cīņu zāles, sviedru smārda un adrenalīna gaisotnes, kāda valda sporta klubā, kad tur vienlaikus trenējas kādi 20 cīkstoņi.

Sākotnēji viņa trenējās kikboksā, bet pēc tam pārgāja uz klasisko boksu. Tagad, pēc treniņos pavadītajiem diviem gadiem, Dināra plāno pat piedalīties reālās cīņās – iziet ringā. Kaut gan, uzsākot treniņus, viņa bijusi kategoriski pret to. „Es pati trenerim teicu, ka gribu tikai trenēties, lai uzlabotu izturību, bet ne iziet ringā, jo nevēlos kādam sist un negribu, ka sistu man. Bet, intensīvi trenējoties, ar laiku sāku saprast, ka meistarība aug, ka sasniegts jau tāds līmenis, ka varu domāt par iziešanu ringā. Un tas ir tikai loģiski – jo vairāk kaut ko dari, jo vairāk vēlies sasniegt. Es neesmu tas cilvēks, kurš apstājas pie sasniegtā. Man vajag uzstādīt nākamo latiņu, progresēt, attīstīties un pilnveidoties. Es esmu maksimāliste. Tāpēc arī esmu pieņēmusi lēmumu – aizvadīt kādu cīņu,” mērķtiecīga ir Dināra, piebilstot gan, ka šos plānus aizkavējusi dalība šovā: „Aizņemtības dēļ biju spiesta izlaist vairākus treniņus. Un treneris mani nemaz nelaidīs cīņā, kamēr nebūs drošs, ka esmu tam gatava.”

Vai tiešām viņa spēs sist citai sievietei? Uz šo jautājumu atbildot, dziedātāja gan nedaudz iekarst: „Sist uz ielas sievietei un ringā – tās ir pavisam divas dažādas lietas. Tas nav viens un tas pats. Man ringā pretī stāvēs tāds pats profesionāls, trenēts bokseris kā es. Un tas nebūs kautiņš, kur divas sievietes sit viena otrai pa seju, bet gan sports – cīņa ar noteikumiem.”

Dināra arī neizslēdz iespēju piedalīties starptautiskos boksa mačos, bet – vai viņa negrib pamēroties spēkiem ar citām latviešu dziedātājām, kuras arī trenējas boksā vai kikboksā? Piemēram, ar Agnesi Rakovsku, Aminatu, Samantu Tīnu, Lieni Greifāni? „Varētu, taču es nezinu, cik nopietni viņas trenējas, kāds viņām ir līmenis! Ja tikpat nopietni, cik es, tad – nav problēmu. Bet, ja viņas iet uz treniņiem tikai reizi mēnesī, tā nav nodarbošanās ar boksu. Tā ir fizkultūra, sorī,” strikta ir Dinārā Rudāne.

Dināras treneris: „Viņa sit spēcīgi”

Dināras Rudānes treneris Jevgēņijs Aleksejevs ir 2012. gada Latvijas čempions kikboksā, 2010. un 2011. gada Baltijas čempions K-1, 2011. gada Eiropas kausa ieguvējs muay thai.

„Dinārai veicas ļoti labi. Jau divus gadus ar nelielu pārtraukumu strādājam kopā, cenšamies trenēties trīs reizes nedēļā. Ir arī doma piedalīties sacensībās – šādu vēlmi izteica pati Dināra. Man gan nepatīk, ka meitenes piedalās profesionālās cīņās, taču viņai tas būs pa spēkam. Pagaidām gan Dināra vēl nav gatava psiholoģiski, arī pie aizsardzības jāpiestrādā, jāuzlabo refleksi. Bet ar sitieniem ir viss kārtībā – viņa ir ļoti spēcīga. Viņa jau drīz būs gatava īstām cīņām!” savu audzēkni slavē Dināras treneris un piebilst, ka Dināra līdz šim ringā nav aizvadījusi nevienu cīņu, izņemot reizi, kad boksējusies ar treneri: „Bet tā jau nebija īsta cīņa. Es tomēr esmu profesionāls cīkstonis, kurš zina, kur un kā var atļauties sist. Taču atzīšos, ka Dināra var iesist arī man. Un viņai ir stipra dūre – būs sāpīgi, ja viņas sitienu izlaidīs cauri blokam.”