Brīnumi notiek! Kā burve miljonāram Raimondam Gerkenam aizliedza smēķēt

Pirms pusotra mēneša žurnālam „Kas Jauns”miljonārs atzinās, ka cīnās ar smēķēšanu, kuru uzsāka pirms vairāk nekā gada, bet viņam nekādi tas nepadodas. „Esmu no tiem, kam visu laiku kaut kas jādara, nevaru nekādi mierā nosēdēt – kā kāds brīvs brīdis, tā man burtiski niez pašiverēt. Daudzus gadus šos brīvbrīžus biju aizpildījis ar šņaucamo tabaku. Tas bija laiks, kad nāsis un bieži vien arī drēbes man nepārtraukti bija tabakā. Taču neko nespēju sev padarīt – biju ieradis, ka šņaucu, un savā ziņā samierinājos ar šo netikumu. Bet tad uzradās baigās veselības problēmas. Man sāka iekaist nāsis, un iekaisums draudēja pārņemt visu galvu. Tagad pat īsti nevaru pateikt, kā, bet no tās šņaucamtabakas tiku vaļā, jo ar veselību galīgi nebija labi, līdz ar to biju spiests pārvarēt atkarību. Tas bija pagājušā gada maijā. Protams, ka tas mans nemiers kaut kā bija jāaizpilda, un es atgriezos pie cita netikuma, ar kuru biju aizrāvies pirms šņaucamtabakas ēras. Proti, pīpēšanas,” toreiz vēstīja Gerkens.

Smēķēšana viņu pilnībā bija pārņēmusi. „Tīri vai kauns atzīties, bet tiešām nespēju un nespēju sev neko padarīt. Pīpēju kā „porovozs”. Kā vienu cigareti nodzēšu, tā nākamo sāku. Laimīgas ir tās dienas, ja izsmēķēju trīs paciņas, bet gadās arī vairāk. Nav jau tā, ka es tik samierinos ar savu netikumu un kūpinu uz nebēdu. Esmu divas reizes izgājis adatu terapijas kursu. Meklēju, kas man varētu palīdzēt no tā draņķa atbrīvoties, bet pagaidām neizdodas,” par atkarību stāstīja Gerkens, aizkūpinot kārtējo cigareti.

Negaidītā tikšanās

Tagad Gerkena dzīve ir ļoti mainījusies. Dienā, kad žurnāls „Kas Jauns” sazinājās ar Raimondu, viņš teica lielu paldies žurnālam, tā lasītājiem un cilvēku atsaucībai.

„Tas, kas ar mani noticis, ir neticami... Ja vien pats nebūtu to izbaudījis uz savas ādas. Kad uzrakstījāt par atkarību, mazliet sakreņķējos – vai tad vajadzēja tā rakstīt par manu netikumu. Tagad saprotu, ka tas savā ziņā bija Dieva pirksts. Viss bija tā: devos uz savu „Bērnu pasauli” apskatīt, kā bizness sokas. Gāju pa veikalu, savās domās iegrimis, kad sajutu – kāds mani parauj aiz rokas. Tīri vai saniknojos – sak’, kas tas tāds?! Manā priekšā stāvēja pārītis, kurš man teica: „Gerkena kungs, lasīju žurnālā „Kas Jauns” par jūsu atkarību. Gribat, palīdzēsim!” Man, cilvēkam, kurš jau ilgu laiku staigājis pie ārstiem, ir izgājis vairākus adatu terapijas kursus, protams, gribējās palīdzību. Svešinieks man teica, ka jāpiezvana kādai Kauguru tantei ar īpašām spējām, un iedeva viņas telefona numuru. Es pateicu tikai paldies, un mēs ar svešinieku šķīrāmies,” piedzīvoto atminas Gerkens.

Viss turpmākais jau noticis kā fantastikas grāmatā – Gerkens tajā pašā dienā piezvanījis, sarunājis vakarā pulksten 21 tikšanos un šajā laikā klauvējis pie durvīm norādītajā adresē Kauguros. „Tur priekšā bija sieviete. Es teiktu – burve. Par tur notikušo man nav ļoti spilgtu atmiņu. Tās bija aptuveni 15 minūtes. Viņa runāja kādus vārdus, es klausījos, varbūt arī ko atbildēju... Un tad viņa man paziņoja šādu tekstu: „Tu šodien līdz pusnaktij vēl vari pīpēt, bet rīt pamodīsies un vairs nepīpēsi!” Pēc tā, atvadījies no sievietes, aizbraucu mājās. Vakarā pīpēju un pīpēju, darīju savas lietas un nejutu nekādas izmaiņas savā uzvedībā. Gulēt iegāju ap pulksten 23,” stāsta Gerkens.

Rīts, kā ierasts, Gerkenam sākās pulksten piecos. „It kā vienkāršs rīts, tomēr galīgi citāds. Visa mana dzīve bija apgriezusies kājām gaisā. Pamodos, bet pilnīgi cits cilvēks. Man vairs neprasījās cigarešu. Mans tā rīta pirmais darbs bija mutes nomazgāšana, nevis cigaretes izsmēķēšana... Šis bija īpašs rīts arī tāpēc, ka naktī ne reizi nebiju pamodies, lai aizietu uzsmēķēt, kā ar mani tas notika līdz šim... Un viss. Es vairs nesmēķēju, un man arī neprasās. Dīvaini, bet tā nu tas ir. Un nu jau tas ilgst mēnesi,” lepni paziņo Raimonds Gerkens.