Skaļā filmas “Manas laimes lauskas” aizkulišu drāma beidzas ar slepenu vienošanos

Par vienošanos tika paziņots pirmdien — divas nedēļas pirms Ņujorkā bija paredzēts sākties tiesas procesam saistībā ar Laivlijas apgalvojumiem, ka Baldoni kopā ar publicistiem sazvērējies, lai jau laikus sagrautu viņas reputāciju pēc tam, kad viņa privāti bija apsūdzējusi viņu seksuālā uzmākšanās filmēšanas laukumā.

“Vērst uzmanību uz vardarbību ģimenē pārdzīvojušo — un visu vardarbību pārdzīvojušo — pieredzi, kā arī panākt nozīmīgu ietekmi viņu dzīvēs ir mērķis, kuru mēs atbalstām,” kopīgā paziņojumā, kas izplatīts ar advokātu starpniecību, norādīja Laivlija un Baldoni. “Mēs patiesi ceram, ka tas palīdzēs noslēgt šo posmu un ļaus visām iesaistītajām pusēm konstruktīvi un mierā doties tālāk, tostarp saglabājot cieņpilnu vidi arī tiešsaistē,” teikts kopīgajā paziņojumā.

Vienošanās nosacījumi netika publiskoti.

38 gadus vecā Laivlija bija apgalvojusi, ka 42 gadus vecais Baldoni kopā ar publicistiem sazvērējies, lai jau preventīvi iznīcinātu viņas reputāciju pēc tam, kad viņa privāti apsūdzēja viņu seksuālā uzmākšanā filmēšanas laukumā. Baldoni bija noliedzis, ka būtu viņai uzmācies vai organizējis nomelnošanas kampaņu. Viņš apgalvoja, ka sūdzības par viņa uzvedību Laivlija esot izdomājusi, cenšoties pārņemt radošo kontroli pār filmu.

Federālais tiesnesis Ņujorkā iepriekš noraidīja Laivlijas prasības par seksuālo uzmākšanos, kas sākotnēji tika iesniegtas 2024. gadā, taču atstāja spēkā divas prasības par atriebību un norādīja, ka daļa seksuālās uzmākšanās apgalvojumu var tikt nodota zvērinātajiem, lai pamatotu šīs prasības. Tiesnesis Lūiss Dž. Limans lēma, ka Laivlija nevar virzīt uzmākšanās prasības saskaņā ar federālo likumu, jo filmas uzņemšanas laikā viņa bija neatkarīga līgumdarbiniece, nevis darbiniece.

Baldoni un viņa producēšanas kompānija “Wayfarer Studios” bija iesnieguši pretprasību pret Laivliju un viņas vīru, aktieri Raienu Reinoldsu, apsūdzot viņus neslavas celšanā un izspiešanā. Šīs prasības tika noraidītas pērn jūnijā.

Tiesas process par atlikušajām prasībām bija paredzēts sākties vēlāk šomēnes.

Kopīgajā paziņojumā puses norādīja, ka atzīst — Laivlijas bažas “bija pelnījušas tikt uzklausītas” — un ka tās “joprojām ir stingri apņēmušās veidot darba vidi bez nepiedienībām un neproduktīvas atmosfēras”.

“Mans laimes lauskas”, Kolīnas Hūveres 2016. gada bestsellera ekranizācija par attiecībām, kas pāraug vardarbībā ģimenē, kinoteātros nonāca 2024. gada augustā un pārsniedza kases ieņēmumu prognozes, neraugoties uz kritiku, ka filma romantizē vardarbību.

“Gala rezultāts — filma “Manas laimes lauskas”— ir lepnuma avots mums visiem, kas strādājām pie tās tapšanas,” pirmdien paziņojumā norādīja Laivlija un Baldoni.

Savā prasībā Laivlija apgalvoja, ka filmēšanas laikā Baldoni izteicis nepiedienīgus komentārus par viņas izskatu, pārkāpis fiziskās robežas mīlas ainas uzņemšanas laikā un uzstājis uz kailumu — pretēji Laivlijas vēlmēm — ainā, kurā viņas varone dzemdē.

Baldoni noliedza, ka būtu darījis ko tādu, kas pārsniegtu ierasto radošo procesu filmas tapšanā.

Tiesnesis, noraidot prasības par seksuālo uzmākšanos, atzina lietas sarežģītību, norādot, ka radošajiem māksliniekiem “jābūt zināmai brīvībai eksperimentēt saskaņota scenārija robežās, nebaidoties, ka viņus sauks pie atbildības par seksuālu uzmākšanos”.

Tiesas procesam bija jākoncentrējas uz Laivlijas apgalvojumu, ka Baldoni un studija atriebās viņai par sūdzībām par seksuālo uzmākšanos, nolīgstot publicistus, lai noskaņotu sabiedrību pret viņu. Viņas advokāti norādīja, ka šī kampaņa ietvērusi “digitālās armijas” nolīgšanu, lai sociālajos tīklos publicētu viltus negatīvu saturu par Laivliju, kā arī “sagatavota satura nodošanu neinformētiem žurnālistiem”.

Prasībā teikts, ka mērķis bijis “atriebties Laivlijas kundzei, graujot viņas tēlu, kaitējot viņas biznesiem un nodarot viņas ģimenei smagu emocionālu kaitējumu”.

Baldoni advokāti apgalvoja, ka tieši Laivlija stratēģiski manipulējusi ar Baldoni publisko tēlu, daļēji izmantojot savu slaveno draugu palīdzību.