"Ģimene burkā" dalībnieki Karalkini nespēj noticēt, cik dārga kļuvusi kultūras pasākumu baudīšana
Vendija Karalkina realitātes šovā "Ģimene burkā" neslēpj sašutumu par to, cik, viņasprāt, dārgs mūsdienās kļuvis parasts brauciens uz teātri. Dāmas aprēķini liecina - pieskaitot biļešu cenām transporta tēriņus, šāda izklaide ģimenei izmaksātu visai sālīti.
Kamēr meita Vika aizrautīgi rotaļājas, vecāki nododas sadzīviskām sarunām. Un Vendijai rodas spontāna doma – tā kā viņi jau atrodas Valmierā, būtu grēks neapmeklēt vietējo teātri. Viņa mēģina pierunāt vīru Pāvelu, sakot: "Es gribēju, ja reiz esam Valmierā, izprovocēt tevi uz to, ka: "O, davaj, ieejam un uzreiz nopērkam biļetes uz teātri!""
Interesanti, ka kopš abi ir kopā, Vendija vēl ne reizi nav bijusi uz teātra izrādi. Viņas vēlme apmeklēt Valmieras teātri ir liela, taču finansiālā puse izrādās nepatīkams pārsteigums. Sarunā ar vīru viņa neslēpj emocijas: "Tu zini, cik maksā biļete uz teātri? Gribi iekrist šokā? Es biju šokā!" Sieviete izpētījusi, ka viena biļete maksā pat 40 eiro. Tā kā ģimene dzīvo pie Gulbenes, būtisku lomu spēlē arī degvielas cenas. Vendija uzsver: "Benzīns [nepieciešams] 200 kilometriem – pie tagadējām cenām, parēķini!" Saskaitot kopā ceļu, biļetes abiem un nelielu maltīti starpbrīdī, summa sasniedz iespaidīgus 200 eiro. Šāds rēķins liek meklēt alternatīvas tuvāk mājām: "Viela pārdomām, ka [labāk] paskatīties, kas [ir] Gulbenes kultūras namā par izrādēm, jo, nu, pie diviem simtiem viens gājiens uz teātri."
Tomēr nauda nav vienīgais šķērslis. Pāvels neslēpj, ka teātra māksla viņu neaizrauj, un ar humoru piebilst: "Teātris pagaidīs!" Viņš ir pārguris un labprātāk izvēlētos pasīvu atpūtu, par ko Vendija sāk sarkastiski ironizēt, pārmetot vīram garlaicību: "Tad Pāvels saka: "Ā, viņam arī gribas brīvo laiku!" Nu, labi, bet ko mēs brīvajā laikā darīsim? Sēdēsim un televizoru skatīsimies? O, baigā izklaide! Es gribu teātri! Un tagad es par to runāšu!" Pāvels savu nostāju pamato ar praktiskiem apsvērumiem – tāls ceļš pēc darba nedēļas nesniedz gandarījumu, bet gan papildu nogurumu. Viņa skatījumā brauciens uz Valmieru nav nekāda atpūta: "Uz Valmieru – tas uzreiz būs grūtāk, tāpēc ka ceļš turp un atpakaļ ir 200 kilometri, un principā tās ir trīs stundas. Vēl, nezinu, kādas pusotru, divas stundas teātrī nosēdēt – tā principā nebūs atpūta vispār."
