Šova "Ģimene burkā" dalībnieki Karalkini atklāj, cik naudas mēnesī nokūpina smēķos
Pirms pāris nedēļām “Ģimene burkā” dalībnieki Pāvels un Vendija Karalkini izšķīrās par labu dzīvesveida maiņai, atsakoties no cigaretēm. Lai gan pirmā fāze ir pieveikta, šis process izvērties par smagu psiholoģisku un fizisku pārbaudījumu.
Pēc veikala apmeklējuma sēžot auto, Vendiju pārņem nepārvarama trauksme. Viņa izmisīgi pārmeklē iepirkumus, cerot rast mierinājumu kādā gardumā, jo vēlme uzsmēķēt kļuvusi neciešama. Pamanot, ka Pāvels jau paspējis piesavināties pēdējos saldumus, sievietes pacietības mērs ir pilns. Viņa skaļi verbalizē savu iekšējo neapmierinātību: "Kas teica, ka pēc nedēļas paliks vieglāk? Nav nekā vieglāka arī pēc divām nedēļām. Nav vieglāk, un viss kaitina, un viss besī!"
Šī nav pirmā reize, kad Vendija cenšas saraut saites ar atkarību. Iepriekšējais mēģinājums pirms gada cieta neveiksmi jau pēc septiņām dienām, jo nikotīna trūkums izraisīja nepārtrauktus konfliktus: "Pagājušajā reizē mēs tikai nedēļu izturējām! Tad mums sākās drausmīgie kašķi, atceries? Šoreiz kaut kā mierīgāk, nav tā nervozi baigi. Varbūt tāpēc, ka mēs paralēli esam šovā un ir izieta, zināmā mērā, arī Kristapa skola, ja?" Vendija atzīst, ka šoreiz saglabāt mieru un izvairīties no asiem strīdiem palīdz mentora Kristapa Ozoliņa mācības. Viņa lepojas ar abu spēju nepielūdzami turēties pie dotā solījuma. Pāvels, raksturojot pašreizējo situāciju, ir tiešs – cigarešu dūmus ir aizstājis nepārtraukts košļāšanas process: "Pirms divām nedēļām nolēmām, ka atmetam pīpēšanu. Vot, tagad visas divas nedēļas ar konfektēm sēžam."
Veicot aprēķinus turpat automašīnā, pāris secina, ka tabakas izstrādājumu cenu kāpums bija kļuvis par nepanesamu slogu: "Manējās [cigaretes] izmaksāja astoņus eiro uz trīs dienām – tātad 80 eiro mēnesī. Tev izmaksāja sešus eiro dienā – tas ir 180 eiro mēnesī. Kopā – 260 eiro mēnesī."
Paradoksāli, bet ietaupījums pagaidām nav jūtams, jo nauda aizplūst par pārtikas kalniem. Vendija ar bažām vēro vīra jauno ieradumu visu laiku kaut ko grauzt, pati cīnoties ar līdzīgām sajūtām: "Nu, tev konfektes tur kilogramiem ir...kilogramiem! Es pat pieveru acis uz tavām vakara konfekšu, bulciņu un visu ko tur graušanām. Dod Dievs, lai izdodas atmest! Tu vismaz končas ēd, bet man ir tā, ka vakaros vienkārši jau acis krīt ārā no pieres, kā gribas kaut ko grauzt, grauzt. Nedrīkst!"
