Traģiskā patiesība par slaveno pērtiķēnu: zinātnieki skaidro, kāpēc Pančam tik grūti atrast vietu barā
Zinātnieki atklājuši traģisko patiesību par pērtiķēnu vārdā Pančs — japāņu makaku, kurš sociālajos tīklos iekarojis miljoniem siržu.
Jau vēstīts, ka Panča stāsts sākās brīdī, kad sociālajos tīklos parādījās video no “Ichikawa City Zoo” netālu no Tokijas. Tajos redzams, kā mazais pērtiķēns pēc iepazīstināšanas ar baru paliek viens — ignorēts un apjucis. Situāciju vēl sāpīgāku padarīja fakts, ka arī viņa māte pēc dzimšanas viņu nepieņēma.
Par Panča mierinājumu kļuva plīša orangutans — rotaļlieta, ko zoodārza darbinieki izvēlējās apzināti. Tās garās rokas bija viegli satveramas, bet līdzība ar pērtiķi palīdzēja mazulim justies drošāk. Video, kuros Pančs cieši apskauj rotaļlietu un velk to sev līdzi, ātri vien kļuva par interneta sensāciju.
Fani uz brīdi atviegloti uzelpoja, kad parādījās video, kurā cits makaks kopj un mierina Panču. Tomēr tikai dažas dienas vēlāk Pančs tika atgrūsts otro reizi — un šoreiz tas notika vēl agresīvākā veidā.
Pēc Dērhemas universitātes primatoloģes profesores Džo Sečelas teiktā, mātes atteikšanās no mazuļa makakiem ir “ļoti neparasta” un, iespējams, jau sākumā nostādījusi Panču neveiksmīgā situācijā. “Parasti pērtiķēnam būtu mātes aizsardzība un atbalsts, un viņš no viņas iemācītos pareizās reakcijas, bet Pančam šī atbalsta nav, tāpēc viņš varētu nebūt iemācījies, kā pareizi uzvesties,” sacīja profesore.
Mātes atteikšanās makakiem ir neparasta, taču tā mēdz notikt, ja māte ir jauna un nepieredzējusi. “Esmu lasījusi, ka Pančs bija viņa mātes pirmais mazulis — tādā gadījumā viņai varēja nebūt lielas pieredzes,” skaidroja profesore Sečela.
“Esmu redzējusi nepieredzējušas primātu mātes, piemēram, turot mazuli ar galvu uz leju, un šķietami ļoti stresojot, kad mazulis raustās. Tā ir milzīga pārmaiņa — pirmo reizi no grūtniecības pāriet uz to, ka mazulis visu laiku pieķēries tavam vēderam!”
Arī apstākļi Panča dzimšanas laikā bijuši īpaši karsti, kas varētu būt veicinājis mātes atteikšanos. “Ja māte pati ir sliktā fiziskā stāvoklī, viņa varētu dot priekšroku savai izdzīvošanai un nākamajiem pēcnācējiem, nevis rūpēm par mazuli, kuram pašreizējos apstākļos ir mazas izredzes izdzīvot,” piebilda profesore.
Par Panča mātes pašu audzināšanu zināms maz, taču arī tas varētu būt ietekmējis situāciju, uzskata Liverpūles Džona Mūra universitātes primātu kognitīvo procesu un labturības asociētā profesore Emīlija Betela.
Viņa sacīja: “Atteikšanās ir ticamāka, ja pati māte ir piedzīvojusi neparastu audzināšanu (piemēram, ja viņa pārāk agri tika atdalīta no savas mātes vai piedzīvoja citus agrīnās dzīves stresa faktorus, iespējams, saistītus ar nebrīvi).”
Runājot par pārējo dzīvnieku attieksmi pret Panču, viss saistīts ar dominances hierarhiju. “Pančs ir japāņu makaks, un viņiem ir izteikta dominances hierarhija,” viņa skaidroja. “Citi makaki nostiprina savu dominējošo statusu.”
Dr Betela piebilda, ka citi makaki sākotnēji varēja mēģināt iesaistīties un palīdzēt Pančam, pamanot, ka viņš skraida apkārt bez mātes. “Makaki ir ļoti sociāli primāti, un interese par mazuļiem ir ierasta — tostarp citu mazuļu ņemšana rokās un nešana,” viņa sacīja.
“Pamests mazulis piesaistītu citu makaku uzmanību, kuri varētu gribēt viņu paņemt, un var rasties konflikts par to, kurš viņu “dabūs”. Tas var novest pie tā, ka pret mazuļiem izturas diezgan rupji.”
Lai arī Pančs ir iekarojis internetu, profesore Sečela uzsver, ka pērtiķi “nav mājdzīvnieki”.
Viņa piebilda: “Sociālo tīklu uzmanība jaukiem pērtiķēniem var palielināt pieprasījumu pēc pērtiķiem kā mājdzīvniekiem un veicināt nelegālo tirdzniecību ar pērtiķu mazuļiem, radot smagas dzīvnieku ciešanas. Pančs ir burvīgs mazulis, taču šis stāsts parāda, cik ļoti pērtiķim ir vajadzīga mamma. Viņš ātri izaugs par pieaugušu pērtiķi, kuram jābūt kopā ar savas sugas pārstāvjiem.”
