Ģirts Ķesteris dzimšanas dienā spodrina skatuvi
Aktieris Ģirts Ķesteris savu dzimšanas dienu kalendārā gadu no gada atzīmē tieši 14. februārī – Visu mīlētāju dienā. Pēdējā laikā sabiedrībā manīts reti, lai gan uz skatuves turpina priecēt. Kāda šobrīd ikdiena tautā iemīļotajam aktierim?
"Dzimšanas dienā ielūkojoties spogulī, smejos, ka kardinālu izmaiņu nav! Skaists cilvēks skaisti noveco,” sarunā ar žurnālu "Kas Jauns" smaida Ģirts Ķesteris. “Šogad savu dzimšanas dienu aizvadīju uz skatuves režisora Rolanda Atkočūna radītajā komēdijā "Boeing, Boeing". Šī izrāde ir īsts izklaides materiāls, dažādas peripetijas vijas. Nezinu, vai tā bija piemērota Valentīna dienai, bet ģimenes audzināšanas dienai gan. Sanāk, ka "Ulbrokas pērlē" ar divām izpārdotām izrādēm spodrināju skatuvi un dāvāju savu mīlestību skatītājiem,” priecājas viņš.
Komēdijas "Boeing, Boeing!" pirmizrāde Talsos 2025. gada novembrī
2025. gada 5. novembrī Talsu kultūras centrā nosvinēta režisora Rolanda Atkočūna iestudētās Marka Kamoleti komēdijas "Boeing, Boeing!" pirmizrāde.
Sociālo tīklu detokss
Taujāts, vai skatuve pēc šiem darba gadiem aizvien pārsteidz, Ķesteris godīgi atzīstas – kad priekškars atveras, tu visu sāc no nulles. “Pieredze zināmā mērā palīdz, bet tā negarantē panākumus. Esmu kļuvis rimtāks. Vairs neskrienu tik ļoti ar galvu sienā un nelēkāju salto, kas man kādreiz ļoti patika. Tagad mazāk sportoju. Skatos olimpiādi un sportoju līdzi ar acīm. Ziniet, arī tas labi uzvelk adrenalīnu un sagādā lielu gandarījumu. Šobrīd piespiežu sev dienā izlasīt arī noteiktu lappušu skaitu. Lasu Marka Aurēlija "Meditācijas. Pašam sev". Sevi distancēju no tās sociālās dzīves, kurā ne vienmēr vēlos piedalīties. Nodarbināt sevi ar literatūru, manuprāt, ir pats vērtīgākais, kas vispār var būt. Tā gan nav klasiskā literatūra, bet tāpat izlasītais man liek rosīties un padomāt. Arī pie zināmām krīzes situācijām literatūra palīdz.”
Ģirta Ķestera 60 gadu jubilejas svinības
Valentīndienā, 14. februārī, Dailes teātra aktieris Ģirts Ķesteris atzīmējis savu 60. dzimšanas dienu, kurai par godu iestudēta izrāde "Vīrietis, kurš ...
Lomas, kas paliks mūžīgi
“Kad man jautā – kā šobrīd klājas? –, atbildu – dažādi! Ir arī tā – pajūk viens it kā simtprocentīgs projekts, pajūk otrs. Nav garantijas, ka tev tas viss būs. Galvenais šādos brīžos ir neiet uz Daugavas krastu,” pasmaida Ģirts. “Protams, dzīvē viss var nojukt. Ticu, ka līdz galam vārtiņi jau neaizveras un kaut kad šie projekti tiks īstenoti. Tāpat arī aizvien turpinu braukt pa Latviju ar izrādēm, un saskarsme ar dažādiem cilvēkiem ir unikāla pieredze, stāstu ir daudz un dažādi.
Jā, Rīgā vairs neskrien bērnu bari pakaļ, kā agrāk, un nekliedz: “Leons! Fēlikss!”, bet mazpilsētās ik pa laikam kāds mani atminas. Ik pa brīdim kāds mazs ķipars pienāk klāt un jautā: “Tu esi tas Leons no "UgunsGrēka?"
Skatos un saprotu, ka mazais toreiz vēl nebija pat dzimis, kad mēs šo seriālu filmējām, bet acīmredzot atkārtojumi iet TV un jaunie skatās. Spilgti atminos arī kādu gadījumu Brocēnos. Aizgāju uz veikalu pirms izrādes. Viena kase strādā, otra nē, bet redzu, ka pēkšņi lēkšiem piejoņo kasiere ar smaidu un saka: “Lūdzu, kase ir atvērta!” Šādi brīži manā dzīvē uzrodas laiku pa laikam, un tas aizkustina, jo cilvēki aizvien tevi atminas. Aizvien tevi auklē un zināmā mērā arī “mīl”. Tas man dod iedvesmu un spēku turpināt iesākto uz skatuves,” sirsnīgi secina aktieris, kas, kā liecina viņa bijušās darbavietas – Dailes teātra – publiskotie foto, piedalās arī topošajā izrādē "Rīkojums Nr. 2", kam pirmizrāde gaidāma vasarā.
