"Tā kā mājās neesmu bieži, gribas būt mīļai un iejūtīgai," - Evika Siliņa sniedz ieskatu savā ģimenes dzīvē

Runājot par to, kā viņa iztēlojas savu sapņu brīvdienu, ministru prezidente uzsver vienkāršas vērtības: "Labi izgulēties, mierīgi pamosties un satikt ģimeni. Mums bija tādas ideālās brīvdienas, kad svētdienās mums bija pankūku rīti, bet tagad pārsvarā pankūkas cep bērni. Tad noteikti iziet ārā ar suni. Mierīga svētdiena - tā būtu ideālā diena."

Siliņas dēli ir aizrāvušies ar futbolu, un viens no viņiem šobrīd sportista gaitas turpina Horvātijā. Šis nozīmīgais solis tika sperts brīdī, kad Siliņa amatā bija aizvadījusi vien sešus mēnešus. Politiķe atzīst, ka saspringtais darba grafiks ne vienmēr ļauj būt klāt bērnu sasniegumos, kas emocionāli nav viegli. Atminoties brīdi, kad nācās izlemt par dēla došanos uz ārzemēm, viņa atceras: "Skaidrs, ka nav tāda labākā laika padiskutēt un izsvērt visu, ir ātri jāpieņem lēmumi. Mums ģimenē ir tā, ka es parasti pieņemu grūtākus lēmumus."

Reaģējot uz Buļa ironisko piezīmi par vīra lomu lēmumu pieņemšanā, premjere skaidro, ka sporta jautājumi ir laulātā pārziņā: "Protams, ka ir. Par sportu atbild viņš - viņš to pārzina vislabāk. Manuprāt, viņš ir īstais mūsu dēlu treneris - īstenais. Es vairāk esmu komentētājs, bet esmu arī mamma. Kopš dēla četru gadu vecuma gandrīz visas brīvdienas esam pavadījuši futbola laukumā.”

Jautāta par savām audzināšanas metodēm, Siliņa norāda, ka viņas pieeja laika gaitā ir mainījusies: "To laikam jājautā bērniem. Kad viņi bija mazāki, es biju stingrāka. Tagad, iespējams, ir otrādi. Tā kā mājās neesmu tik bieži, gribas būt mīļākai un iejūtīgākai."

Tāpat sarunā tika apspriests premjeres itin retais vārds - Evika. Bulis uzsvēra statistikas faktu, ka visā valstī ir tikai ap četrdesmit šāda vārda īpašnieču. Skaidrojot sava vārda rašanos, Siliņa atklāja: "To iedeva mana vecmamma. Viņa bija angļu valodas skolotāja. Kaimiņienei ielika vārdu Evija, un mana mamma bija gribējusi likt Eviju, bet vecmamma bija vienkārši radoša – izdomāja, ka neliks tādu pašu kā kaimiņienei."

Ekskursijā pa valdības ēku Siliņa izrādīja telpu, kurā parasti uzņem ārvalstu diplomātus. Lai gan zāle kalpo reprezentatīviem mērķiem, premjerei tajā ir atrasts personīgs stūrītis miera atrašanai: "Kad man vajag nomierināties vai safokusēties, es parasti apsēžos vienā konkrētā krēslā un mēģinu sakārtot domas."