FOTO, VIDEO: Politiskais trilleris “Kremļa burvis” - kad vara spēj izmainīt realitāti
Pagājušā gada augusta beigās, 82. Venēcijas kinofestivālā savu pirmizrādi piedzīvoja franču režisora Olivjē Asajasa filma “Kremļa burvis”, kura tapusi pēc Džuliano da Empoli tāda paša nosaukuma romāna.
Filma ir tikusi veidota vairāk kā skats no malas – tajā akcents netiek likts uz līdz šim nevienam nezināmiem sensacionāliem faktiem un netiek veikta notiekošā cēloņu izmeklēšana. Režisors pasniedz sižetu caur izdomāta personāža – polittehnologa Vadima Baranova stāstu. Viņš ir izbijis mākslinieks un pieredzējis TV cilvēks, kurš pamazām kļūst par jaunās Krievijas naratīva arhitektu – liekot lietā visus savus talantus, Baranovs veido jaunu realitāti, izgaismojot vajadzīgos varoņus un radot ērtus ienaidniekus – tas viss pamazām kļūst par to, kas vēlāk tiks nosaukts par valsts politisko kursu. Filmā lomas atveido Pols Deino, Alīsija Vikandere, Džūda Lovs, Džefrijs Raits, Toms Staridžs, Vils Kīns u.c. Uzņemt šādu filmu Krievijā, protams, nebija iespējams, tāpēc filmēšanas grupa par piemērotāko lokāciju bija izvēlējusies Latviju, līdz ar to filmā epizodiskās lomās ir redzami Andris Keišs, Kaspars Kambala un vairāki citi.
Džūda Lovs, kurš filmā atveido Vladimiru Putinu, īpaši atzīmē, ka aktieru galvenais uzdevums nebija provokācija, bet gan mēģinājums uztaustīt tā cilvēka raksturu, kura publiskais apvalks ir pārdomāts līdz milimetram. Šis uzstādījums ir ļoti jūtams arī pašā filmas intonācijā – tā nav groteska, bet ir teju dokumentāls novērojums, kurš vēl spēcīgāk palīdz veidot filmas kopējo noskaņu. Pols Deino polittehnologa Baranova lomā uzskatāmi demonstrē kā bijušais mākslinieks pamazām kļūst par “grāmatvedi”, kura asais skatiens it visā cenšas izskaitļot ieguvumu, bet jebkura emocija tiek pārbūvēta par ietekmēšanas tehnoloģiju. Viņa attiecības ar Alīsijas Vikanderes atveidoto Kseniju pastāvīgi uzdod jautājumu – vai emocijām ir vieta tur, kur visu nosaka stratēģija.

Filma "Kremļa burvis" - kinoteātros no 6. februāra
Krievija, 20. gs. deviņdesmito gadu sākums. Pēcpadomju haosa laikā savu ceļu iezīmē talantīgs jauneklis Vadims Baranovs. Vispirms mākslinieks, pēc tam ...





Džuliano da Empoli bij nosūtījis Olivjē Asajasam manuskriptu vēl ilgi pirms grāmatas publicēšanas un režisors to bija atlicis malā, lai izlasītu vēlāk. Kā izrādījās, Olivjē pat pazina rakstnieku, jo dzīvoja kaimiņos attālā Toskānas nostūrī. Drīz vien režisoram piezvanīja arī producents, kurš bija nodarbojies ar grāmatas reklāmas kampaņu – viņaprāt no grāmatas varētu sanākt aizraujoša ekranizācija un tas paātrināja grāmatas izlasīšanu. “Tās literārā meistarība ļoti izcēlās apvienojumā ar izcilo izpratni par mūsdienu varas dinamiku,” atceras režisors Olivjē Asajass, “Pat tad, kad runa bija par notikumiem, kurus es praktiski nezināju, mani ļoti pārsteidza oriģinālie un aktuālie rakursi, ar kuru palīdzību grāmata aplūkoja sarežģīto politisko situāciju. Taču es joprojām nebiju pārliecināts, ka no tā visa sanāks filma – grāmata likās pārāk abstrakta un tajā bija pārāk daudz dialogu. Daudzi elementi, kuri organiski izskatījās grāmatā – pārdomas par varu, mūsdienu Krievijas vēsture – man likās pārlieku sarežģīti ekranizēšanai. Pēc ilgām pārdomām es piezvanīju producentam, lai paskaidrotu kāpēc filma man izskatās, kā nepārvaramas grūtības, kuru pārvarēšanai man nav risinājuma.”
“Kad es beidzot tā īsti iepazinos ar Džuliano da Empoli un sadraudzējāmies, viņš kļuva man par sava veida sargeņģeli,” atceras režisors Olivjē Asajass, “Neskatoties uz to, ka grāmata kļuva ļoti veiksmīga un daudziem citiem saņemtajiem piedāvājumiem, viņš nekad nešaubījās, ka tieši es varētu ekranizēt viņa uzrakstīto. Viņš lieliski apzinājās, ka filma varētu atšķirties no grāmatas un galvenais, kas mums bija nepieciešams – radīt vizualitāti tam, kas grāmatā bija pārlieku statisks un piesātināts ar dialogiem, atrast kinematogrāfisku risinājumu vēsturiskajiem notikumiem un tā laika enerģētikai.”
Režisors Olivjē Asajass neko daudz nav zinājis par apstākļiem, kuru ietekmē Vladimirs Putins bija Krievijā nācis pie varas, kā arī nekad nebija dzirdējis par Vladislavu Surkovu, kurš bijis iedvesmas avots grāmatas galvenā personāža Vadima Baranova tapšanā. “Mēs apzināti veidojām Baranova tēlu daudz cilvēciskāku, nekā viņš bija atainots Džuliano grāmatā,” atzīstas režisors, “Kad Baranova atveidotājs aktieris Pols Deino noskatījās filmas agrīno versiju, viņa vērtējums bija ļoti lakonisks – filmas galvenā tēma ir līdzdalība un tas, kā sagadīšanās, vai šaubas var kādu padarīt par līdzvainīgu ļaunumam. Katram no mums ir rūpīgi jāpārdomā kurā pusē mēs nostājamies un kādu atbildību esam gatavi nest kopā ar tiem, kuri alkās pēc varas ir gatavi mainīt mūsu laikmeta realitāti.”
Filma "Kremļa burvis" - kinoteātros no 6. februāra
Par filmu: Krievija, 20. gs. deviņdesmito gadu sākums. Pēcpadomju haosa laikā savu ceļu iezīmē talantīgs jauneklis Vadims Baranovs. Vispirms mākslinieks, pēc tam realitātes šovu producents, viņš kļūst par VDK aģenta Vladimira Putina polittehnologu. Varas centrā Baranovs veido jauno Krieviju, sapludinot robežas starp patiesību un meliem, ticību un manipulācijām. Gadus vēlāk, Baranovs beidzot atklāj patiesību par režīma, kuru viņš palīdzēja veidot, tumšos noslēpumus.
Lomās: Paul Dano, Jude Law, Alicia Vikander, Will Keen, Tom Sturridge, Jeffrey Wright
Režisors: Olivier Assayas








