
Koncerts "Dzimuši Latvijā" 2025. gada "Jūrmalas festivālā"
2025. gada 16. jūlijā Dzintaru koncertzālē "Jūrmalas festivālā" notika koncerts "Dzimuši Latvijā".





FOTO: smaidīgi un saviļņoti - ļaudis "Jūrmalas festivālā" dodas klausīties koncertu "Dzimuši Latvijā"

Trešdien, 16. jūlijā, Dzintaru koncertzālē "Jūrmalas festivālā" notika koncerts "Dzimuši Latvijā".
Koncertā, kas jau kļuvis par Jūrmalas festivāla tradīciju, uz vienas skatuves satiekas dažādu paaudžu mūziķi, Latvijā dzimušie mūzikas spīdekļi – gan jaunie talanti, gan Latvijas koncertdzīves redzamākie mākslinieki, gan latviešu mūziķi ar starptautisku slavu, kuru uzstāšanās dzimtenē vienmēr ir gaidīts notikums. Mākslinieku vidū bija tenors Aleksandrs Antoņenko, mecosoprāns Zanda Švēde, soprāns Annija Kristiāna Ādamsone, čellisti Ramons Jafē, Poļina Hļebņikova, akordeoniste Ksenija Sidorova, vijolniece Elza Siliņa. Jūrmalas festivāla orķestri diriģēja Ainārs Rubiķis.
Programmā skanēja daudzveidīga klasiskās mūzikas skaņdarbu izlase no baroka līdz pat mūsdienām, tai skaitā fragmenti no Volfganga Amadeja Mocarta operām, reti atskaņotās Ludviga van Bēthovena oratorijas ‘‘Kristus uz Eļļas kalna’’, ārijas un dueti no skaistākajām romantisma un verisma operām, latviešu klasiķu Jāņa Mediņa, Emīla Dārziņa, Jāņa Ivanova simfoniskie opusi, kā arī sitaminstrumentālista un komponista Ernesta Mediņa veltījums Jāzepa Vītola 160. gadadienai ‘‘Gaismas pilī’’. Tāpat koncertā skanēja Antonio Vivaldi, Henrika Veņavska, Franka Andželisa un Bēla Bartoka instrumentālā mūzika, izceļot solistu virtuozo spozmi un muzikalitāti.
Aleksandrs Antoņenko pēdējos desmit gados iekarojis pasaules ievērojamāko operteātru un koncertu skatuves, izdziedot teju 30 tenoru lomas. Kopš 2004. gada Antoņenko ir starptautiski atzītākais Latvijas tenors, kuru angažē lielākie pasaules operteātri Diseldorfā, Berlīnē, Frankfurtē, Minhenē, Grācā, Drēzdenē, Oslo, Stokholmā, Romā, Milānā, Ņujorkā, Vīnē, Hamburgā, Barselonā, Parīzē, Londonā, Ženēvā, Cīrihē un citur. 2008. gadā debitēja Zalcburgas festivālā titullomā Dž. Verdi operā Otello, piedalījies Zalcburgas Lieldienu un Savolinnas festivālos. Saņēmis Lielo mūzikas balvu 2003 par vokālo sniegumu operu izrādēs un Dž.Verdi Rekviēma atskaņojumā, dziedātājs ir Jusi Bjerlinga balvas un Austrijas Grand Prix de la Culture laureāts. 2014. gadā saņēmis Latvijas Izcilības balvu kultūrā. 2016. gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.
Latviešu mecosoprāns Zanda Švēde saņēmusi atzinību par “pilnvērtīgo, juteklisko balsi un visu apturošo klātbūtni” (Post Gazette). Savu 2024./2025. gada sezonu viņa sāk ar atgriešanos Soņetkas lomā “Mcenskas apriņķa lēdija Makbetā” un Madalēnas lomā “Rigoleto” savā mājvietā Frankfurtes operā. Šajā sezonā Zanda arī kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri izpildīs Bēthovena “Svinīgo mesu” (Missa solemnis).
Par “akordeona princesi” kronētā Ksenija Sidorova ar savu meistarību un personības šarmu ir kļuvusi par akordeona vēstnesi pasaulē. 2016. gadā viņa parakstīja ekskluzīvu līgumu ar vienu prestižākajām mūzikas ierakstu izdevniecībām “Deutsche Grammophon”. K. Sidorova izpelnījusies daudz apbalvojumu, tostarp Mūziķu ģildes (Worshipful Company of Musicians) Sudraba medaļu, Meizijas Luisas balvu, turklāt viņa bija pirmā akordeoniste, kura saņēmusi godpilno Mūziķu ģildes Prinča balvu. 2012. gada maijā Ksenija pirmā tikusi pie Brīna Tervela fonda starptautiskās godalgas.
Akordeonista ir sadarbojusies ar tādiem komponistiem kā Karls Dženkinss (Karl Jenkins), Hanss Abrahamsens (Hans Abrahamsen), Stefano Džervazoni (Stefano Gervasoni), Nirmali Fena (Nirmali Fenn), Samanta Fernando (Samantha Fernando), Karloss Dukeijs, Elspeta Brūka (Elspeth Brooke) un Patriks Nans (Patrick Nan). Ksenija uzstājusies ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, “Sinfonietta Rīga”, sniegusi koncertus Londonas Karaliskajā Svētku zālē, Pērsela zālē (Southbank Centre), Bristoles Kolstona zālē, debitējusi Lucernas festivālā, Bergenas festivālā, Cēsu mākslas festivālā un citos festivālos Apvienotajā Karalistē, Francijā, Šveicē un Itālijā.
Ramons Jafē dzimis Rīgā mūziķu ģimenē. 1971. gadā kopā ar ģimeni emigrēja uz Izraēlu, pēc kam 1974. gadā ierīkojās Vācijā. Pirmos muzikālo soļus Ramons Jafē spēra tēva Dona Jafē vadībā. Vēlāk studēja pie Borisa Pergamenščikova, Dāvida Geringa, Daniila Šafrana un Šāndora Vēga. Ramons Jafē spēlēja kopā ar Vēgu viņa beidzamajā lielizmēra koncertā Zalcburgas Mozarteum. Ramons Jafē uzstājies ar solokoncertiem Berlīnē, Leipcigā, Amsterdamā, Vīnē, Minhenē, Londonā, Ķelnē un citur. Ir viens no trio Belcanto Strings dalībniekiem (kopā ar Danielu Raiskinu un Volfgangu Šrēderu), kā arī Berlīnes Mendelssohn Trio mūziķis.
Ainārs Rubiķis ir Eiropā, ASV, Krievijā un Austrālijā pieprasīts operu un simfonisko orķestru diriģents ar plaukstošu karjeru. I vieta Gustava Mālera starptautiskajā diriģentu konkursā (2010), kā arī Zalcburgas festivāla un Nestlé jauno diriģentu balvas iegūšana (2011) pavēra Aināram ceļu uz pasaules karjeru. 2017./2018. gada sezonā viņš debitē Velsas Nacionālajā operā (Jevgeņijs Oņegins), ar orķestri Jyväskylä Sinfonia (Mateja pasija) un Insbrukas Senās mūzikas festivālā, kā arī atgriežas Berlīnes Komiskajā operā, Somijas Nacionālajā operā, Poznaņas filharmonijā un pie Ildefransas nacionālā orķestra pults.