Džastins Baldoni par 400 miljoniem iesūdz tiesā Bleiku Laivliju un Raienu Reinoldsu

Baldoni un producēšanas uzņēmums “Wayfarer Studios” prasa vismaz 400 miljonus ASV dolāru kā kompensāciju par zaudētajiem ienākumiem. Prasībā, kas iesniegta federālajā tiesā Ņujorkā, tiek apgalvots, ka Laivlija un Reinoldss sagrābuši kontroli pār filmas producēšanu un mārketingu un manipulējuši ar medijiem, lai nomelnotu Baldoni un citus iesaistītos, izplatot nepatiesas apsūdzības par seksuālu un citu veidu uzmākšanos.

“Šis ir stāsts par divām no pasaules ietekmīgākajām zvaigznēm, kas izmanto savus milzīgos resursus, lai atņemtu režisoram un producēšanas studijai tiesības uz viņu pašu filmu,” norādīts prasībā. “Kad viņu centieni neguva vēlamo atzinību, viņi savas dusmas novērsa uz izraudzīto grēkāzi.”

Prasība iesniegta aptuveni divas nedēļas pēc tam, kad Laivlija iesūdzēja tiesā. Laivlijas advokāti Baldoni prasību raksturoja kā “vēl vienu nodaļu varmākas rokasgrāmatā”. “Šis ir sens stāsts: sieviete uzdrošinās runāt ar pierādījumiem par seksuālu uzmākšanos, un varmāka mēģina apvērst vainu pret upuri,” viņi norādīja.

Filma “Manas laimes lauskas,” kas balstīta uz Kolīnas Hūveres bestselleru, pirmizrādē augustā guva negaidītus kases panākumus, nopelnot 50 miljonus ASV dolāru. Tajā tiek apskatītas sarežģītas tēmas, piemēram, vardarbība ģimenē.

“Traģiski, ka filma, kuru Baldoni radīja, lai godinātu vardarbības upurus un iedvesmotu pārmaiņas pasaulē, ir pilnībā aizēnota Laivlijas darbību un nežēlības dēļ,” prasībā teikts. Baldoni arī apgalvo, ka Laivlijas apgalvojumi par uzmākšanos ir “pilnīgi nepamatoti”. Prasībā norādīts, ka Laivlija bijusi tik ērta Baldoni klātbūtnē, ka viņa esot “brīvi barojusi bērnu ar krūti tikšanās laikā”, vēlāk šo situāciju pasniedzot kā uzmākšanos.

Baldoni prasība arī uzsver, ka visi Laivlijas pieprasījumi pēc intimitātes koordinatoriem tika ievēroti, tostarp dzemdību ainā, kurā viņa apgalvoja, ka ir bijusi “gandrīz kaila” citu cilvēku klātbūtnē. Baldoni arī atzīmē, ka viņš privāti un pieklājīgi jautājis Laivlijai viņas svaru, lai varētu droši pacelt viņu filmēšanas laikā, ņemot vērā viņa muguras problēmas. Reinoldss vēlāk “nosodīja Baldoni”, apsūdzot viņu par sievas kaunināšanu.

Baldoni apgalvo, ka viņš tika atstādināts no filmas reklāmas darbiem, kamēr Laivlija un Reinoldss bija preses uzmanības centrā. Tā rezultātā Baldoni zaudēja savu aģentūru “WME”, kuras vadītāju Reinoldss esot personīgi pārliecinājis, ka Baldoni ir “seksuāls varmāka”.

Laivlijas advokāti uzsver, ka citi aktieri arī ir pieredzējuši līdzīgu Baldoni uzvedību, un viņas sūdzība ir pamatota. “Kamēr upuris fokusējas uz vardarbību, varmāka cenšas novērst uzmanību uz upuri,” viņi norādīja.

Baldoni advokāts Braiens Frīdmens norādīja, ka šī būs cīņa, ko Laivlija zaudēs. “Laivlija vairs nekad nevarēs izmantot īstus upurus savu personīgo mērķu labā,” viņš piebilda.

Jau vēstīts, ka abi aktieri Vecgada vakarā iesniedza prasības tiesā, atsaucoties uz notikumiem filmas "Manas laimes lauskas" filmēšanas laukumā. Laivlija apgalvoja, ka Baldoni izrādījis neatbilstošu seksuālu uzvedību gan darbā, gan ārpus tā, kā arī organizējis pret viņu vērstu apmelošanas kampaņu. Savukārt Baldoni iesniedza 250 miljonu dolāru prasību, apstrīdot "The New York Times" rakstu, apgalvojot, ka publikācija izmantojusi "izvēlētus un sagrozītus saziņas fragmentus, izņemot tos no nepieciešamā konteksta, lai maldinātu sabiedrību."