Adrians Kukuvass aizved meitu uz savu senču dzimteni

Ikdienā mūziķis strādā par ģitārspēles pasniedzēju Mārupes Mūzikas un mākslas skolā. Kā vēsta žurnāls "Kas Jauns", viņa pēdās nolēmusi iet arī jaunākā meita Adrija Silva, kas nupat laidusi klajā pašas sarakstīto Ziemassvētku dziesmu, bet šoruden uzsāka studijas 1. kursā Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā pedagogos un jau kā mūzikas skolotāja pasniedz stundas Jūrmalas Pumpuru vidusskolā. Vaicāts, vai ir gandarīts par meitas profesionālo gaitu izvēli, Adrians teic: “Katram jāizraugās savs ceļš. Ja viņa gribētu būt veterinārārste, es arī atbalstītu. Zināmā mērā viņa pati izvēlējās, par ko kļūt, lielu iespaidu laikam atstāja meitas dalība bērnu dziedāšanas šovā "Mazo dziesmas Latvijai", kurā viņa piedalījās septiņu gadu vecumā. Kopš tā laika viņai ir āķis lūpā.” Savukārt Adrija Silva papildina, ka viņai ir paticis dziedāt jau no trīs gadu vecuma un ar dziedāšanu viņu iepazīstinājis nevis slavenais tētis, bet gan auklīte. Sarunā ar "Kas Jauns" viņa stāsta, ka bieži vien pavada ar tēti laiku divatā – gan braucot līdzi viņam uz koncertiem, gan apspriežot mūzikas jaunumus, kā arī humora izjūta abiem ir ļoti līdzīga. “Jā, muldēšana mums ir pirmajā vietā,” smejot piebilst Adrians.

Dziedātāja Adriana Kukuvasa vectēvs Femelis Latvijā ieceļoja darba meklējumos pirms Pirmā pasaules kara – te ieradās no Grieķijai piederošās Kalimnas salas. Šoruden, Adrijai Silvai sasniedzot pilngadību, tētis dzimšanas dienā uzdāvināja kopīgu ceļojumu uz savu senču dzimteni. “Uzdāvināju meitai Kalimnas salas apmeklējumu, tiesa gan, jau otro reizi. Pirmo reizi viņa tur bija pirms desmit gadiem.”

“Brauciens iekrita tieši pirms maniem iestājeksāmeniem Mūzikas akadēmijā, un tas mani tik ļoti uzlādēja nākamajam dzīves etapam!” priecājas Adrija Silva. “Es savu senču dzimtenē jutos kā mājās. Mūs jau tur uzskata par vietējiem. Cilvēki ir smaidīgi un runātīgi, zinātkāri, tas tik tiešām bija lielisks piedzīvojums,” viņa piebilst.