"Es iemīlējos Latvijā," - indietis Gokuls Manju Santošs ārzemniekiem ar sajūsmu un humoru stāsta par latviešiem

Indietis Gokuls Latvijā dzīvo jau septiņus gadus. Sākotnēji Latvija viņam “bija tikai pirmais pieturas punkts uz labu izglītību un karjeru”. Šeit puisis ieradās, lai studētu mašīnu inženieriju. “Izvēle uz Latviju krita galvenokārt izglītības dēļ – šeit ir iespējams iegūt Eiropas līmeņa izglītību par saprātīgu maksu. Plāns bija iegūt izglītību un tālāk doties uz kādu no Rietumeiropas valstīm, lai tur dzīvotu un strādātu,” atceras Gokuls. “Taču laika gaitā savas domas mainīju. Varētu teikt, ka es iemīlējos Latvijā.” Viņaprāt, Latvijai ir liels potenciāls, īpaši uzņēmējdarbības attīstībai. Un Gokuls te pats saskata iespējas personīgai un profesionālai izaugsmei.

Latvieši atveras ar laiku

Gokuls atzīst – grūti bijis pierast pie mūsu platuma grādos valdošajiem laikapstākļiem: “Esmu no Keralas, Dienvidindijas, tur laikapstākļi visu gadu ir gandrīz vienādi – mums nav gadalaiku maiņu, nav nepieciešamas sezonālas drēbes.” Ziema viņu pārsteigusi nesagatavotu, savukārt latviešu vasara Gokulam gan ļoti patīk, īpaši grila sezonas tradīcijas. “Indijā mēs arī mēdzam rīkot dārza ballītes un piknikus. Taču šeit tā ir neatņemama kultūras sastāvdaļa, un es to dievinu,” smej viņš.

Jautāts, kādi bija viņa pirmie iespaidi par latviešiem, Gokuls atbild, ka bijis stereotips par latviešiem kā atturīgiem un vēsiem cilvēkiem, bet ar laiku viņa viedoklis mainījies. “Latvieši ar laiku atveras, kļūst draudzīgāki un atsaucīgāki komunikācijā,” atzīst Gokuls. Viņa pieredze un novērojumi liecina, lai iedraudzētos ar latviešiem, ir jāpiestrādā pie šīm attiecībām, tikai tad viņi kļūst draudzīgi un atsaucīgi. Gokuls, dzīvojot šeit, sadraudzējies ar ļoti daudziem latviešiem: “Latvija ir īpaša, un cilvēki man ir kļuvuši ļoti tuvi.”

Analizē valodu

Gokuls norāda – kuratori, kas konsultē ārzemniekus par studiju iespējām un dzīvi Latvijā, bieži sniedz virspusēju informāciju. Un tad nu viņš lēmis nākt palīgā. Sākotnēji veidojis garākus video vietnē YouTube, kur stāstīja par studijām, par dzīvi Latvijā. Piemēram, ka ir jādomā ne tikai par to, kā “savest kārtībā papīrus”, bet arī jāapsver iespēja apgūt latviešu valodu, jo tā paver plašākas iespējas ne tikai darba tirgū, bet arī komunikācijā ar vietējiem. “Drīz vien gan pārgāju uz īso video formātu, jo to nofilmēšana nav tik laikietilpīga. Izrādījās, ka šāds video formāts ir ērts ne tikai man, bet arī manai auditorijai. Īsajiem video ir lielāka atgriezeniskā saite,” stāsta Gokuls.

Runājot par vietējo reakciju uz viņa video, Gokuls uzsver, ka kopumā tā ir bijusi pozitīva pieredze. “Mana saskarsme ar cilvēkiem šeit vienmēr bijusi tikai patīkama. Bieži vien mani atpazīst uz ielas, cilvēki vēlas nofotografēties ar mani. Tas ir liels prieks, ka saturs, kas man pašam ir tuvs un mīļš, ir kļuvis mīļš arī citiem,” ar smaidu saka puisis. Savos video viņš bieži analizē latviešu valodas īpatnības un to, kā vārdi un frāzes, kas izklausās līdzīgi, var nozīmēt absolūti dažādas lietas. “Mana mīļākā frāze latviešu valodā ir “nu ja”, tā ir universāla un atkarībā no izmantojuma var nozīmēt jebko,” smej Gokuls.

Gokuls saka – daudziem latviešiem patīk viņa veidotais saturs, jo “tas viņiem liek uz savu valodu paskatīties no cita skatpunkta un aizdomāties par lietām, ko, iespējams, viņi nemaz iepriekš nav manījuši”. “Daudzi arī novērtē, ka cenšos iemācīties latviešu valodu,” atzīst indietis. Viņš uzskata, ka valodas zināšanas ir ļoti svarīgas, lai integrētos vietējā sabiedrībā. Jautāts, vai nākotnes plānos ir veidot saturu arī latviešu valodā, Gokuls atbild – pagaidām par to nav domājis. Viņaprāt, tieši tas, ka viņš ir ārzemnieks, kurš dalās pieredzē un iespaidos par dzīvi Latvijā, ir viņa “odziņa”.

Ģimeni apciemo reizi gadā

Runājot par to, kā ģimene attiecas pret viņa lēmumu apmesties uz dzīvi Latvijā, Gokuls atbild: “Esmu vienīgais bērns ģimenē, tāpēc man bija jāpārliecina ne tikai savi vecāki, bet katrs ģimenes loceklis, lai man atļautu doties uz Latviju studēt. Tam bija nepieciešams laiks. Bet šobrīd viņi ir apmierināti, saprot, ka tas bija pareizs lēmums.”

Taujāts, vai neilgojas pēc dzīves Indijā, Gokuls atzīst – mazliet izjūt ilgas pēc dzimtenes un laikapstākļiem tur. “Man pietrūkst saulainā klimata,” saka Gokuls, piebilstot – ģimeni apciemo reizi gadā, lai pabūtu kopā ar tuviniekiem un izbaudītu savu kultūru un nacionālo virtuvi. “Protams, ka laiku pa laikam pusdienoju indiešu ēstuvēs, bet jāteic, ka cenas te ir stipri lielākas, nekā es esmu gatavs maksāt, tāpēc izvēlos vairāk gatavot pats,” stāsta puisis. Brīvajā laikā viņš apmeklē Bolivudas deju stundas, kas palīdzot nezaudēt saikni ar dzimteni.

Nesen puisis uzsācis studijas Rīgas Tehniskajā universitātē – industriālās inženierijas un menedžmenta maģistra programmā. Gokuls atzīst, ka šobrīd viņa ikdiena ir ļoti saspringta, taču līdztekus studijām un satura veidošanai viņš labprāt apmeklē arī dažādus pasākumus. Nesen Rīgas modes nedēļā gozējās uz sarkanā paklāja līdzās pašmāju slavenībām.

Jautāts, vai dāma, ar ko viņš pozēja uz sarkanā paklāja, ir viņa meitene, Gokuls atbild – nē, paziņa no Anglijas. Indietis neslēpj, ka pats dod priekšroku puišiem, bet šobrīd saspringtā grafika dēļ drauga neesot. “Līdztekus blogošanai un maģistra studijām mācos autoskolā, kā arī cenšos izbrīvēt pēc iespējas vairāk laika, lai apgūtu latviešu valodu. Līdz ar to šobrīd man pat nav laika iet uz randiņiem,” tā Gokuls.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas ""Es iemīlējos Latvijā," - indietis Gokuls Manju Santošs ārzemniekiem ar sajūsmu un humoru stāsta par latviešiem" saturu atbild SIA Izdevniecība “Rīgas Viļņi”.