14. februāra jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

JUBILĀRI LATVIJĀ

1971. gadā Dace Vītola - Valsts leļļu teātra aktrise.

1964. gadā Ģirts Ķesteris - Dailes teātra aktieris.

1960. gadā Valērijs Belokoņs – baņķieris, Lielbritānijas futbola kluba "Blackpool" līdzīpašnieks.

1942. gadā Aleksejs Milovskis - Rīgas menedžeru skolas konsultants.

JUBILĀRI PASAULĒ

1992. gadā Fredijs Haimors - britu aktieris

1987. gadā Jūlija Savičeva - krievu dziedātāja.

1982. gadā Marians Gaboriks - slovāku hokejists.

1978. gadā Darjus Songaila - lietuviešu basketbolists.

1967. gadā Manuela Maļejeva - bulgāru tenisiste.

1966. gadā Petrs Svoboda - čehu hokejists.

1951. gadā Kevins Kīgans - angļu futbolists un treneris.

1944. gadā Alans Pārkers - britu kinorežisors.

1942. gadā Maikls Blūmbergs - Ņujorkas mērs.

1939. gadā Jūdžins Fams - amerikāņu ekonomists, Nobela prēmijas ekonomikā laureāts.

1917. gadā Herberts Hoptmans - amerikāņu matemātiķis, Nobela prēmijas laureāts (miris 2011.gadā).

1894. gadā Džeks Bennijs - amerikāņu aktieris un komiķis (miris 1974.gadā).

1869. gadā Čārlzs Vilsons - skotu fiziķis, Nobela prēmijas laureāts (miris 1959.gadā).

1819. gadā Džošua Nortons - pašpasludinātais "ASV imperators" (miris 1880.gadā).

1818. gadā Frederiks Duglass - amerikāņu abolicionists (miris 1895.gadā).

1483. gadā Baburs - Indijas Mogulu imperators (miris 1530.gadā).

NOTIKUMI LATVIJĀ

2007. gadā Rīgā darbu sāk pirmā elektronikas industrijas izveidotā testēšanas un pētniecības laboratorija - Latvijas Elektronikas iekārtu testēšanas centrs, kas ir aprīkota ar modernākajām iekārtām Baltijas valstīs.

2006. gadā par Civilās aviācijas aģentūras direktoru valdība ieceļ Māri Gorodcovu, kas līdz šim vadīja Civilās aviācijas administrāciju.

2005. gadā Ministru prezidents Aigars Kalvītis darba vizītē Polijā tiekas gan ar šīs valsts prezidentu Aleksandru Kvasņevski, gan premjerministru Mareku Belku.

2004. gadā Ērgļos un Siguldā norisinās Latvijas Jaunatnes olimpiāde ziemas sporta veidos. Sacensības notiek jau desmito reizi, un tajās startē vairāk nekā 800 skolēnu no 57 Latvijas skolām.

2003. gadā Rīgas Centra rajona tiesa atzīst par vainīgām un piespriež naudas sodus trim no četrām Zviedrijas firmas "SwemBalt AB" kuģa sagriešanas krimināllietā apsūdzētajām amatpersonām, bet bijušo Rīgas mēru Māri Purgaili attaisno. Bijušajam Rīgas ostas pārvaldnieka vietniekam Andrim Dumpeniekam tiesa piespriež naudas sodu 30 minimālo mēnešalgu apmērā, bijušajai Ārlietu ministrijas Juridiskā departamenta vadītājai Kristīnei Maļinovskai - 30 minimālo mēnešalgu apmērā, bijušajai Satiksmes ministrijas Jūrniecības departamenta direktora vietniecei, Juridiskās un starptautisko līgumu nodaļas vadītājai Lailai Medinai - 25 minimālo mēnešalgu apmērā.

2003. gadā Rīgā, Daugavas kreisajā krastā, blakus Vanšu tiltam, svinīgi tiek ielikts AS "Hansabanka" jaunās biroja ēkas "Saules akmens" pamatakmens.

2003. gadā notiek Latvijas Policijas akadēmijas Satversmes sapulces sēde, kurā par augstskolas jauno rektori ievēl līdzšinējo prorektori Āriju Meikališu.

2002. gadā Saeima par Latvijas Bankas prezidenta vietnieku apstiprina Andri Ruseli.

2002. gadā Nacionālā Radio un televīzijas padome par būtiskiem pārkāpumiem Latvijas Televīzijas (LTV) finanšu vadībā no amata atceļ LTV ģenerāldirektoru Rolandu Tjarvi. Vēlāk visās tiesu instancēs tiek noraidīta Tjarves prasība par atjaunošanu amatā un kompensācijas piedziņu.

2001. gadā Valsts policijas dežūrdaļā atklāj bezmaksas tālruņa līniju, pa kuru skolēni anonīmi var zvanīt un ziņot par narkotiku izplatītājiem.

1999. gadā Liepājā organizācija "Krievijas nacionālā vienotība" jeb barkašoviešu vietējā organizācija rīko gājienu, kurā piedalās vairāk nekā 40 dalībnieku, no tiem 20 ir nepilngadīgi. Pēc notikuma Liepājas tiesa atzīst, ka pasākums bijis nesankcionēts, un tā organizatoriem - Jevgeņijam un Jurijam Osipoviem - piespriež Ls 25 naudassodu.

1998. gadā tiek nodibināts un savu darbību uzsāk savienības "Latvijas ceļš" Sieviešu klubs, kurā viens no darbības pamatmērķiem noteikts "dzimumu vienlīdzība un attieksmes maiņa pret sievietes lomu sabiedrībā un politikā".

NOTIKUMI PASAULĒ

2012. gadā ugunsgrēkā Hondurasas cietumā dzīvību zaudē aptuveni 350 cilvēki.

2008. gadā melnā tērpies bijušais students sarīko slaktiņu lekciju zālē Ziemeļilinoisas universitātē Čikāgas piepilsētā, nogalinot piecus cilvēkus un ievainojot vēl 16, bet pēc tam nošaujoties.

2005. gadā spēcīgākajā bumbas sprādzienā kopš pilsoņu kara beigām tiek nogalināts Libānas premjerministrs Rafiks Hariri.

2004. gadā Krievijas galvaspilsētā Maskavā, iebrūkot akvaparka "Transvaal" jumtam, iet bojā 28 cilvēki un vairāk nekā 100 tiek ievainoti.

2003. gadā pasaules pirmajam klonētajam zīdītājam - aitai Dollijai - tiek izdarīta nāvējoša injekcija, jo dzīvniekam konstatēta progresējoša plaušu slimība. Dollija nodzīvoja sešus gadus.

2002. gadā Kabulas lidostā līdz nāvei tiek piekauts Afganistānas gaisa transporta un tūrisma ministrs.

1989. gadā zemes orbītā tiek nogādāts pirmais no Globālās pozicionēšanas sistēmas 24 satelītiem.

1989. gadā Irānas ajatolla Homeini izdod fatvu (ediktu), pasludinot nāves spriedumu britu rakstniekam Salmanam Rušdi par viņa publicēto darbu "Sātaniskās vārsmas".

1981. gadā ugunsgrēkā Dublinas naktsklubā dzīvību zaudē 48 cilvēki.

1980. gadā Leikplesidā Ņujorkā tiek atklātas XIII Ziemas olimpiskās spēles.

1979. gadā mēģinājumā viņu atbrīvot no nolaupītājiem tiek nogalināts ASV vēstnieks Afganistānā Ādolfs Dabss.

1974. gadā padomju varasiestādes oficiāli apsūdz krievu rakstnieku Aleksandru Solžeņicinu nodevībā dienu pēc viņa izraidīšanas no valsts.

1956. gadā sākas Padomju Savienības Komunistiskās partijas 20.kongress, kurā partijas līderis Ņikita Hruščovs nosoda sava priekšgājēja Josifa Staļina politiku un pastrādātos noziegumus.

1952. gadā Oslo sākas VI Ziemas olimpiskās spēles.

1949. gadā notiek pirmā Izraēlas parlamenta (Kneseta) sēde.

1946. gadā Pensilvānijas universitātē tiek izgatavots pirmais elektroniskais dators ENIAC.

1945. gadā britu un amerikāņu spēki otro dienu turpina Vācijas pilsētas Drēzdenes bombardēšanu, gandrīz pilnībā nopostot pilsētu.

1945. gadā Apvienoto Nāciju Organizācijai pievienojas Čīle, Ekvadora, Paragvaja un Peru.

1943. gadā Otrajā pasaules karā padomju spēki atbrīvo Rostovu pie Donas.

1929. gadā amerikāņu gangstera Ala Kapones padotie Čikāgā sarīko "Valentīna dienas slaktiņu", kādā garāžā nogalinot septiņus Džordža Morana bandas locekļus.

1929. gadā sers Aleksandrs Flemings atklāj penicilīnu.

1924. gadā tiek dibināta kompānija "International Business Machines Corporation" (IBM).

1922. gadā itāliešu zinātnieks Guljelmo Markoni no Anglijas uzsāk pirmās pastāvīgās radio pārraides.

1919. gadā sākas karš starp Poliju un Padomju Savienību.

1918. gadā Padomju Savienība pāriet uz gregoriāņu kalendāru.

1912. gadā Arizona kļūst par 48. ASV štatu.

1900. gadā otrajā būru karā 20 000 britu karavīru iebrūk Oranžas brīvvalstī.

1900. gadā Krievija reaģē uz starptautisko spiedienu sniegt brīvību Somijai, pastiprinot kontroli visā valstī.

1879. gadā sākas Klusā okeāna karš, kad Čīles armija okupē Bolīvijas ostas pilsētu Antofagastu.

1876. gadā amerikāņu izgudrotāji Aleksandrs Greiems Bells un Eliša Grejs gandrīz vienlaikus iesniedz pieteikumus patentam uz telefonu.

1859. gadā Oregona kļūst par 33. ASV štatu.

1849. gadā Džeimss Nokss Polks kļūst par pirmo ASV prezidentu, kas tiek nofotografēts.

1804. gadā Karadžordže vada Pirmo serbu sacelšanos pret Osmaņu impēriju.

1779. gadā Sendviču salu pamatiedzīvotāji nogalina britu ceļotāju Džeimsu Kuku.

1556. gadā Kenterberijas arhibīskaps Tomass Kranmers tiek pasludināts par ķeceri.

1076. gadā Romas pāvests Gregorijs VII izslēdz no baznīcas Svētās Romas impērijas imperatoru Henriju IV.

Kasjauns.lv / LETA / Foto: no izdevniecības „Rīgas Viļņi” arhīva