VIDEO: gudrie astoņkāji medī kopā ar zivīm un iekausta haltūristes, pārsteidzot zinātniekus
Sen zināms, ka astoņkāji ir vieni no gudrākajiem dzīvniekiem jūras dzelmē, kas medībām un cīņā ar plēsējiem izmanto dažādas viltības. Taču nesen zinātniekus pārsteidza astoņkāja izdarības Sarkanajā jūrā netālu no Izraēlas kūrortpilsētas Eilatas.
Līdz šim tika uzskatīts, ka astoņkāji labprātāk meklē iztiku vienatnē, liekot lietā gan savu intelektu, gan maskēšanās prasmi. Taču Maksa Planka vārdā nosauktā Dzīvnieku uzvedības izpētes institūta zinātnieki atklāja astoņkājus Octopus cyanea, kas medību procesā iesaista zivis, darbojoties tandēmā. Vēl pārsteidzošāk, astoņkāji darbojas ne tikai kā koordinatori, bet arī kā uzraugi, un iekausta slinkojošās zivis, tām uzšaujot ar taustekli!
Žurnālā "Nature" publicētajā pētījumā zinātnieki izsekoja 13 astoņkāju uzvedībai, filmēšanai atveltot kopumā 120 stundas. Pētījuma laikā viņi novēroja komandas darbu, kurā viens astoņkājis sadarbojās ar divām līdz desmit zivīm. Novērots, ka astoņkāji vairāk darbojās kā koordinatori.
"Ja grupa ir ļoti nekustīga un visi atrodas ap astoņkāji, tas sāk sist, bet ja grupa virzās pa dzīvestelpu, tas nozīmē, ka viņi meklē laupījumu, tādējādi astoņkājis ir apmierināts. Tas nevienu nesit," komentēja institūta pērnieks Eduardu Sampaiju. "Mēs esam ļoti līdzīgi šiem dzīvniekiem. Justspējas ziņā viņi ir ļoti tuvā līmenī vai tuvāk mums, nekā mēs domājam."
Zinātnieki uzskata, ka šādas kolektīvās medības ir izdevīgas visiem iesaistītajiem — astoņkājis var palīdzēt zivīm atrast iztiku, no šaurām vietām izvelkot laupījumu, savukārt pats astoņkājis var vienkārši sekot zivīm, nevis pats pētīt apkārtni. Tiesa, zinātnieki neatrada liecības, ka medību dalībnieki dalītos ar nomedīto: katrs, kurš notvēra laupījumu, to notiesāja pats.
Pārsteidzošie atklājumi radījuši jaunus jautājumus, piemēram, vai konkrēti astoņkāji dod priekšroku medībām ar konkrētām zivīm, kā arī vai šāda uzvedība ir iedzimta vai apgūta. "Es domāju, ka viņi to iemācās, jo, šķiet, ka mazākiem astoņkājiem ir grūtāk sadarboties ar zivīm, salīdzinot ar lielākiem eksemplāriem," izteicās Sampaiju.
Londonas Ekonomikas skolas filozofijas profesors Džonatans Bērčs, kurš pēta dzīvnieku justspēju, bet šajā pētījumā nebija iesaistīts, priecājās, ka šis vērienīgais pētījums veikts savvaļā, nevis pētot dzīvniekus nebrīvē. "Savvaļā viņi izskatās daudz izteiksmīgāki un spējīgāki uz daudz ko vairāk," viņš atzina.
Daži zinātnieki atbalsta tā dēvēto "sociālo smadzeņu hipotēzi", kas apgalvo, ka primātiem un citiem dzīvniekiem attīstījās lielas smadzenes, lai apstrādātu sociālo informāciju un sadarbotios ar citiem. "Astoņkāji tika uzskatīti par problēmgadījumu, jo viņi ir saprātīgi, tomēr tika pieņemts, ka viņi ir vientuļnieki, tāpēc pētnieki ilgi netika gudri, kas gan tur notiek," norādīja Bērčs.
Tas nozīmēja divas iespējas: vai nu astoņkāji liecina, ka pastāv ceļi uz saprātīgumu ārpus sociālās informācijas, vai arī zinātnieki kaut ko nebija pamanījuši astoņkāju dzīvesveidā, kas būtu atbilstošs sociālā saprātīguma teorijai. "Izskatās, ka šis pētījums dod vairāk argumentu otrajai teorijai," teica Bērčs. "Jo vismaz vienai astoņkāju sugai ir samērā bagāta sociālā dzīve."
