12. februāra jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Jubilāri Latvijā

1884. gadā Jānis Zālītis - komponists un atzīst mūzikas kritiķis, pirmais Latvijas Nacionālās operas direktors (miris 1943.gadā)

1938. gadā Juris Bojārs - bijušais Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas priekšsēdētājs, LU Juridiskās fak. Starptautisko un Eiropas tiesību zinātņu katedras profesors.

1940. gadā Jānis Dreiblats - aktieris.

1967. gadā Egons Mednis - AS "Elko grupa" prezidents.

Jubilāri pasaulē

1809. gadā Čārlzs Dārvins - angļu zinātnieks (miris 1882.gadā).

1809. gadā Abrahams Linkolns - ASV 16.prezidents (miris 1865.gadā).

1876. gadā 13.Dalailama - tibetiešu garīgais līderis (miris 1933.gadā).

1881. gadā Anna Pavlova - krievu balerīna (mirusi 1931.gadā).

1884. gadā Marija Vasiļjeva - krievu gleznotāja (mirusi 1957.gadā).

1884. gadā Johans Laidoners - igauņu ģenerālis, pirmais Igaunijas armijas virspavēlnieks (miris 1953).

1919. gadā Forests Takers - amerikāņu aktieris (miris 1986.gadā).

1923. gadā Franko Dzefirelli - itāliešu kino un operas režisors.

1939. gadā Rejs Manzareks - amerikāņu taustiņinstrumentālists ("The Doors"; miris 2013.gadā).

1942. gadā Ehuds Baraks - Izraēlas premjerministrs.

1945. gadā Moda Adamsa - zviedru aktrise.

1950. gadā Stīvs Hekets - britu mūziķis ("Genesis").

1956. gadā Braiens Robertsons - skotu mūziķis ("Thin Lizzy" un "Motorhead").

1961. gadā Mišels Martelli - Haiti prezidents.

1969. gadā Darens Aronofskis - amerikāņu kinorežisors.

1970. gadā Džims Krīgens - kanādiešu basģitārists ("Barenaked Ladies").

1972. gadā Ouvens Nolans - īru hokejists.

1980. gadā Kristina Riči - amerikāņu aktrise.

1980. gadā Huans Karloss Ferero - spāņu tenisists.

Notikumi Latvijā

1457. gadā, lai stabilizētu iekšpolitisko situāciju Livonijā, ordenis, kas joprojām ir nobažījies par notikuma attīstības gaitu Prūsijā, Valmierā sapulcinātajā landtāgā panāk, ka uz 10 gadiem vēlreiz tiek apstiprināta 1435.gada vienošanās par zemes mieru. Kārtas apņemas kopīgi rīkoties, lai atvairītu iespējamo ārējo ienaidnieku iebrukumus. Savstarpēju palīdzību ārējos iekarošanas karos vienošanās neparedz.

1700. gadā Vidzemes ģenerālgubernators Ēriks Dālbergs izdod pavēli par dzimtļaužu bruņotu nodaļu organizēšanu zemes aizsardzībai pret sakšu armijas uzbrukumiem Rīgai.

1998. gadā notiek jaunievēlētā Lietuvas prezidenta Valda Adamkus neoficiālā iepazīšanās vizīte Rīgā. Tās laikā Adamkus tiekas ar Latvijas Valsts prezidentu Gunti Ulmani.

1999. gadā nodibināta Latvijas Aitkopības asociācija.

1999. gadā izceļas liels ugunsgrēks Rīgas Centrāltirgū, kur aizdegusies noliktava un tirdzniecības ēkā Gaiziņa ielā 3. Ugunsgrēkā iet bojā četri cilvēki.

1999. gadā Iekšlietu ministrija oficiāli atklāj patvēruma meklētāju izmitināšanas centru "Mucenieki" Ropažu pagastā.

2002. gadā privatizācijas aģentūras valde nolemj noslēgt vienošanos par grozījumiem valsts uzņēmuma sanatorijas "Ķemeri" pirkuma kopuma dokumentos, kas paredz par vienu gadu pagarināt investīciju ieguldīšanas termiņu sanatorijā. Sanatorijas privatizētājam "Ominasis Italia - SRL" saskaņā ar līguma grozījumiem līdz 2005.gada 19.februārim sanatorijā jāiegulda līgtā investīciju summa.

2003. gadā notiek valsts iekšējā aizņēmuma ilgtermiņa obligāciju pirmā izsole, kurā tiek pārdotas 10 gadu obligācijas par 20 miljoniem latu. Pirmajā 10 gadu valsts obligāciju izsolē pieprasījums pēc vērtspapīriem 3,6 reizes pārsniedz piedāvājumu.

2004. gadā Saeima pieņem grozījumus Politisko partiju finansēšanas likumā, kas nosaka, ka turpmāk ziedot partijām drīkst tikai fiziskās personas no saviem ienākumiem, kuru summa nepārsniedz iepriekšējos trīs gados gūtos ienākumus un par kuriem nomaksāti nodokļi.

2006. gadā Latvijas kamaniņu braucējs Mārtiņš Rubenis Turīnas olimpiskajās spēlēs ieņem trešo vietu, izcīnīdams Latvijai pirmo medaļu Ziemas olimpisko spēļu vēsturē.

Notikumi pasaulē

1502. gadā portugāļu jūras braucējs Vasko da Gama izkuģo no Lisabonas, dodoties savā otrajā ceļojumā uz Indiju.

1737. gadā Neapolē tiek atklāts operas nams "San Carlo", kas ir vecākais vēl joprojām darbojošais operas nams Eiropā.

1771. gadā par Zviedrijas karali kļūst Gustavs III pēc tam, kad viņa tēvs Ādolfs Frederiks pārēdas līdz nāvei.

1804. gadā 79 gadu vecumā mirst vācu filozofs Imanuels Kants.

1832. gadā Ekvadora anektē Galapagu salas.

1879. gadā Ņujorkas Medisonskvēra dārzā tiek atklāta pirmā mākslīgi radītā slidotava Ziemeļamerikā.

1892. gadā bijušā ASV prezidenta Abrahama Linkolna dzimšanas diena ASV tiek pasludināta par nacionālo brīvdienu.

1912. gadā Ķīnas pēdējais imperators Sjuaņtons no Maņču dinastijas atkāpjas no troņa, un valstī tiek pasludināta republika.

1929. gadā 76 gadu vecumā mirst aktrise un Lielbritānijas karaļa Edvarda VII mīļākā Lillija Langtrija.

1929. gadā vardarbības pastiprināšanās dēļ Indijas nacionālisti pārtrauc savu pilsoniskās nepakļaušanās kampaņu.

1961. gada Padomju Savienība palaiž uz Venēru notēmētu starpplanētu kosmosa staciju.

1973. gadā Ziemeļvjetnama atbrīvo pirmo amerikāņu kara gūstekņu grupu.

1994. gadā no muzeja Norvēģijā tiek nozagta Edvarda Munka glezna "Kliedziens".

1996. gadā Jasirs Arafats stājas palestīniešu prezidenta amatā.

1999. gadā ASV Senāts attaisno prezidentu Bilu Klintonu viņa impīčmenta lietā.

2001. gadā zinātnieku pasaule līksmo par cilvēka ģenētiskā koda kartes publicēšanu.

2001. gadā kosmosa zonde "NEAR Shoemaker" nosēžas uz asteroīda "Eross", pirmo reisi kādam lidaparātam veicot nosēšanos uz tāda veida kosmiska objekta.

2002. gadā brīdi pirms piezemēšanās Irānas pilsētā Horamabadā avarē Irānas aviokompānijas pasažieru lidmašīna "Tu-154", bojā ejot 119 pasažieriem un apkalpes locekļiem.

2002. gadā Hāgā sākas tiesas process pret bijušo Dienvidslāvijas prezidentu Slobodanu Miloševiču, kas apsūdzēts noziegumos pret cilvēci un genocīdā.

2004. gadā Sanfrancisko mērija pēc jaunievēlētā mēra Gevina Ņūsoma rīkojuma sāk laulāt arī homoseksuālus pārus.

2004. gadā rotaļlietu ražotājs "Mattel" paziņo par Bārbijas un Kena šķiršanos.

2006. gadā 65 gadu vecumā mirst amerikāņu rakstnieks Pīters Benčlijs, kurš sarakstījis vēlāk ekranizēto grāmatu "Žokļi".

2013. gadā Ziemeļkoreja, nepakļaujoties starptautiskās sabiedrības prasībām, veic savu trešo kodolizmēģinājumu.

2016. gadā Romas pāvests Francisks Kubā tiekas ar Krievijas pareizticīgo baznīcas patriarhu Kirilu. Tā ir abu baznīcu galvu pirmā tikšanās kopš Lielās Shizmas - pirms vairāk nekā 1000 gadiem notikušās kristietības sašķelšanās Rietumu un Austrumu baznīcā.