"Ar šo roku varēsi tikai pačurāt!": soctīklu lietotājus uzjautrina, cik viegli Egils Helmanis var neitralizēt pat tik miesās spēcīgu vīru, kā Andris Kivičs
Ja cilvēkam ir vajadzīgās iemaņas, vecuma un fizisko dotumu atšķirībai vairs nav būtiska nozīme — to nodemonstrējis 52 gadus vecais Ogres novada domes priekšsēdētājs Egils Helmanis, kurš sociālajā vietnē "X" publicētajā video nodemonstrē, kā var itin viegli neitralizēt pat tik spēcīgu un miesās padevušos cilvēku, kā mūziķis Andris Kivičs.
Ja runājam par @AndrisKivics un nazi… pic.twitter.com/t9s1y097S5
— Ansis Pūpols (@AnsisPupols) April 17, 2024
"Tikai neizlauz man to mazo pirkstiņu!" lūdz Kivičs, pirms Helmanis parāda uzbrucēja neitralizācijas paņēmienu. Kaut gan Kivičs saka, ka viņam ir "patiešām spēcīga roka", nākas atzīt, ka šajā situācijā nekādu pretargumentu nav.
Savukārt naža uzbrukuma atvairīšanas klipā Kivičs saņem spēcīgu sitienu pa roku, un Helmanis pasmejas: "Ar to roku varēsi tikai pačurāt!"
Egils Helmanis jau vairākus gadu desmitus nodarbojas ar cīņu veidiem, iegūstot ne tikai danus un jostas, bet arī dažādus kauju mākslu instruktora diplomus, turklāt savulaik Krasnodarā trenējies pie Krievijas slavenā cīņas meistara Alekseja Kadočņikova (1935-2019).
Savulaik Helmanis aprakstīja tikšanos ar Kadočņikovu. "Viņš jau toreiz bija sirms, kalsns vīrs, augumā apmēram metru septiņdesmit, septiņdesmit pieci. Tikai vēlāk uzzināju, ka Aleksejs Kadočņikovs ir arī Krievijas Zinātņu akadēmijas loceklis, vairāku desmitu grāmatu un simtu publikāciju autors. Domāju, jācīnās saudzīgi, ar cieņu, lai vecajam vīram nenodarītu pāri. Bet notika, lūk, kas: sirmais vīrs apstrādāja mani kā puišeli. Neraugoties uz to, ka, līdzko pierima pirmā pietāte, centos turēties pretī, cik spēju. Viņš strādāja pirmām kārtām ar prātu, nevis aklu spēku," viņš pastāstīja intervijā "sporto.lv". "Kadočņikova kaujas māksla balstās dažādās mūsdienu zinātnes jomās: fizikā, anatomijā, biomehānikā, fizioloģijā, ergonomikā, psiholoģijā. Piemēram, katrā cilvēkā ir tik daudz "skrūvju" (proti, kaut sīku, bet locekļu, saišu, kas regulē mūsu kustības), par kuru esamību viņš pat nenojauš. Re, pagriežu tev plaukstu, un
tev četras kustības ir sasietas, paralizētas. Vēl pagriežu – jau 16. Vēl – un 200."
Pie Kadočņikova viss bijis "pa īstam". "Ūdensšķirtne ir tā, ka Kadočņikova kaujas māksla māca būt gatavam cīņai uz dzīvību un nāvi," toreiz atzina Helmanis. "Tāpēc, piemēram, aizstāvēties pret uzbrucēju ar nazi iemācīties nevar, ja ierocis ir no gumijas – to redzēju Latvijas armijā. Pie Kadočņikova trenējāmies ar īstu, tērauda nazi. Pēc pusstundas visi bija asinīs, toties zināja, ko darīt īstās nāves briesmās."
