Madara Repše atkal cīnās par veselību, bet ciešanas sagādā tēva reputācija un uzvārds

Pirms nepilniem četriem gadiem tauta sadevās rokās un saziedoja nepieciešamos līdzekļus – vairākus tūkstošus eiro –, kas bija akūti nepieciešami fotogrāfes Madaras Repšes dzīvības glābšanai. Tā bija jau septītā operācija, par laimi, noritēja veiksmīgi, un māksliniece ar aizkustinājuma asarām acīs pauda pateicību līdzcilvēkiem par palīdzību.

Madara jau kopš 15 gadu vecuma sirgst ar iedzimtu gremošanas orgānu sistēmas daļas defektu, un tikai pirms dažiem gadiem ārsti Nīderlandē noteica precīzu diagnozi un uzņēmās ārstēšanu. Tagad Repše dzīvo, strādā un ārstējas Latvijā. Jā, aizvien ārstējas, un, kā atzīst Madara, veselības problēmas ir saasinājušās un steidzami risināmas. Vienīgais šķērslis un kavēklis ir nepieciešamā nauda, kādas pašas ģimenei nav, taču viņa nespēj vēlreiz saņemties un publiski lūgt svešiem cilvēkiem ziedot.

“Jā, ar veselību un visu ir smagi. Ceru, ka tas nav vairs dzīvības glābšanas līmenī, bet tuvu tam visam gan. Ārstēšana man norit visu laiku, tikai nāca klāt vēl lietas, un viss aiziet pa ķēdīti.

Operācijai vajadzēja būt jau pirms gada, bet visi apstākļi darīja savu. Tagad arī – vispirms citā klīnikā jāizdara “mājasdarbs” no ķirurga, un tur milzīga summa! Turklāt steidzami, jau kavējos un vēl ceru," žurnālam "Kas Jauns" saka Repše un piebilst: "Ļoti, ļoti vajag vairāk darbu – pasūtījumu bildēm, lai varu nopelnīt vairāk. Būtu ļoti pateicīga par atbalstu, iegādājoties bildes...”

Izmisuma vadīta, viņa pat pastarpināti centusies vērsties pie pazīstamā miljonāra Jūlija Krūmiņa. Šoreiz Madarai vēlme iepazīties un aprunāties par iespējamu abpusēji izdevīgu palīdzēšanas formu neizdevās, jo, uzzinot, ka pēc atļaujas varētu nodot viņa kontaktus Repšei, Krūmiņš paziņoja kategorisku “nē”. Viņš tiešā tekstā pavēstīja, ka Madarai palīdzēt nevar tikai tāpēc, ka viņa ir Einara Repšes meita: “Viņš man savulaik ļoti sliktas lietas biznesā nodarīja. Tāpēc tagad savai meitai lai palīdz pats.”

Šī ziņa ļoti saskumdināja Madaru, un, uzzinot Jūlija Krūmiņa atbildi, viņa neslēpa: “Jā, mazliet šokējoši, bet neko darīt. Smagi, ka uzvārda un saistības dēļ esmu šādā situācijā kā ķīlniece. Tēva uzvārds man ir traucējis visu mūžu. Daudz un visādās sfērās. Ir smagi, ka tēva dēļ automātiski esmu “citā listē”. Sava uzvārda dēļ, pat, ja tas būtu pilnībā mainīts, nemainītos cilvēku attieksme, ka esmu kāda meita. Ar to diemžēl jādzīvo, lai ko daru, lai kā cenšos.”