foto: Publicitātes
Latviešu aktrises Lauras Atelsones kāpostus ēd visā pasaulē
Laura seriālā "Nemīlētie".
Slavenības
2024. gada 25. februāris, 06:52

Latviešu aktrises Lauras Atelsones kāpostus ēd visā pasaulē

Žurnāls "Kas Jauns"

Laura Atelsone, kas TV skatītājiem labi pazīstama no seriāla "Nemīlētie", paralēli aktrises darbam audzē lapu kāpostus, kas kļūst arvien pieprasītāki ārpus Latvijas.

Aktrise Laura Atelsone jau vairākas sezonas TV seriālā "Nemīlētie" atveido Santu – bagātā un ietekmīgā Ķēniņa (Mārtiņš Vilsons) meitu un noziedzīgā grupējuma barveža Kūpera (Klāvs Kristaps Košins) sievu, kas bēdu par iešanu uz darbu nezina. Taču reālajā dzīvē aktrise pārsteidz ar uzņēmību un spēju ieguldīties smagos lauku darbos, kopā ar līgavaini Edgaru Kravali audzējot un pārstrādājot krokaino lapu kāpostus, ko mūsdienās dēvē arī par keilu.

foto: Ekrānuzņēmums
Laura laukā ar lapu kāpostiem, kas atgādina mazas palmiņas.

Kā raksta žurnāls "Kas Jauns", šo kāpostu stāsts sācies pandēmijas laikā – pirms četriem gadiem – pašā Rīgas centrā, kad Edgars 26 gadu vecumā piedzīvojis lūzuma punktu un, neraugoties uz labi apmaksātu darbu, vēlējies kaut ko dzīvē mainīt. Kad, pusgadu saimniekojot pa dzīvokli, praktiski jau beigusies nauda, Edgaram atnākusi arī ideja – audzēt lapu kāpostus!

Kā jaunieši, kas abi ir profesionāli aktieri, atklāj LTV raidījumam "Zemes stāsti", drīz vien Rīgas centra dzīvoklītī, kur mitinājušies, sētas pirmās sēklas, piķēti dīgsti, lai jau pavasarī kāpostus dēstītu vagās. “Tas izvērtās kā eksperiments. Bija kovidlaiks, vieni gādāja bērnus, mēs ar mīļu čubināšanos stādījām kāpostus. Man ir svarīgi, lai otra cilvēka sapnis piepildās. Nebiju domājusi tik ļoti šajā iesaistīties, jo man bija savi sapņi, bet nu šis kļuvis arī par manu sapni,” tā "Zemes stāstiem" atklāj aktrise.

Lauras teiktais liecina, ka viņa nav nekāda baltrocīte, bet jau kopš bērnības daudz laika pavadījusi laukos, kur gan ravējusi garas vagas, gan lasījusi kolorado vaboles. Arī vēlāk, jau esot aktrisei, zemes darbi bijuši tie, kas ļāvuši atpūtināt prātu. “Kad bija ārkārtīgi liela slodze teātrī (strādāju Rēzeknē), reāli braucu uz laukiem un vecaimammai prasīju, kas ir jāizravē, jo, goda vārds, gribējās ielikt rokas zemē. Garīgā bagāža, kas jāvelk līdzi aktiera darbā, ir liela, bet tam uzreiz neredzi rezultātu. Savukārt izravēt vecaimammai rožu dārzu uzreiz dod prieku un gandarījumu, zeme noņem visu spriedzi… Tajā – būšanai ar rokām zemē – ir kas maģisks,” turpina Laura.

foto: Ekrānuzņēmums
Lauras pievēršanās kāpostu audzēšanai ir viņas līgavaiņa Edgara Kravaļa iniciatīva.

Eksperiments ar keilu Laurai un Edgaram izvērties par smagu darbu un savu Pierīgā augošu uzņēmumu, kas nodrošina ne tikai ar krokainajām lapām veikalu plauktos, bet arī ar pesto, kāpostu čipsiem, kimči un citiem labumiem, kas gandrīz simtprocentīgi tiek eksportēti uz ārzemēm, jo “latvietim vēl tādas intereses nav”, kamēr Vācijā, Francijā, Anglijā, Arābu Emirātos un citviet prasa vēl. Kāpostu audzētāji ir lepni, ka viņu ražojums pērn izstādē Londonā ieguvis labākā vegāniskā produkta titulu.

foto: Publicitātes
Lauras pievēršanās kāpostu audzēšanai ir viņas līgavaiņa Edgara Kravaļa iniciatīva.

“Aiz tā visa gan slēpjas divi ārkārtīgi noguruši cilvēki,” saka aktrises dzīvesbiedrs un biznesa partneris, kurš aizņemtības dēļ jau pusotru gadu gaida rindu uz operāciju, jo fiziski smagā darbā, kurā nākas staipīt simtiem kilogramu, iedzīvojies trūcē. Tikai divatā aktieri izlauzuši ceļu līdz savam zīmolam, paši sējot, stādot, ravējot, novācot, pārstrādājot, riskējot, regulāri braucot pa tirdziņiem un meklējot noietu pasaules veikalu plauktos. “Dzīvojam ārpus normālības, tas viss ir traki, bez apstājas. Kad draudzene atbrauca pie manis un redzēja to visu, teica – Laura, es būtu nomirusi. Esmu nomirusi simt reižu un piedzimusi no jauna,” pasmaida aktrise, būdama gandarīta, ka caur savu zemes darbu un sastrādātām rokām apliecina savu piederību un mīlestību Latvijai. “Tas ir būtiski, ka varu lepoties ar to, kas esmu. Aizbraucot uz izstādēm ārzemēs un stāvot tur ar saviem kāpostiem, ir ārkārtīgi liels lepnums, ka esmu no Latvijas. Un jo vairāk būs cilvēku, kas iznesīs mūsu zemi ar lepnumu, jo laimīgāki būsim,” uzskata Laura.